Pāriet uz saturu

Ījabs islāmā

Vikipēdijas lapa

Ījabs (arābu: أيوب;) ir viena no nozīmīgajām islāma figūrām, pravietis un Allāha kalps, kurš Korānā tiek cildināts kā pacietības, ticības un uzticības Dievam paraugs. Viņš ir viens no praviešiem, kuru dzīves stāsts kalpo kā morāla mācība musulmaņiem.

Ījabs Korānā tiek pieminēts kā cilvēks, kuru piemeklēja smagi pārbaudījumi — slimība, mantas un ģimenes zaudējums. Neskatoties uz ciešanām, viņš nezaudēja ticību Allāham un nepārstāja viņu pielūgt. Par savu nelokāmo pacietību (sabr) Ījabs tika apbalvots ar veselības atgūšanu un labklājības atjaunošanu.

Islāma tradīcijā Ījabs simbolizē ideālu ticīgā attieksmi pret pārbaudījumiem — pazemību, pacietību un pilnīgu paļaušanos uz Allāha gribu. Viņa stāsts tiek izmantots reliģiskajā mācībā un sprediķos kā piemērs tam, kā saglabāt ticību grūtību laikā.

Ījabs ir minēts vairākās Korāna sūrās, tostarp 21. (Al-Anbijā) un 38. (Sād), kur uzsvērta viņa dievbijība un izturība. Islāma tradīcijā viņš tiek uzskatīts par vienu no taisnīgākajiem praviešiem.

Ārējās saites

[rediģēt | labot pirmkodu]
Korānā minētie pravieši
Ādam Idris Nuh Hud Saleh Ibrahim Lut Ismail Ishak Jakub Jusuf Eijūb
آدم ادريس نوح هود صالح إبراهيم لوط اسماعيل اسحاق يعقوب يوسف أيوب
Ādams Ēnohs Noa Huds Salehs Abrahāms Luts Išmaēls Īzāks Jēkabs Jāzeps Ījabs

Shoaib Mūsa Hārun Dhul-Kifl Dāvud Sulajman Iljas Al-Jasa Jūnus Zekerijja Jahja Isa Muhammed
شعيب موسى هارون ذو الكفل داود سليمان إلياس اليسع يونس زكريا يحيى عيسى محمد
Jetrus Mozus Ārons Dhul-Kifl Dāvids Zālamans Elija Eliša Jons Zaharija Jānis Kristītājs Jēzus Muhameds