Īrijas pilsoņu karš

Īrijas pilsoņu karš Cogadh Cathartha na hÉirean
Daļa no Īrijas neatkarības kara un Īrijas revolūcijas turpinājums
Nacionālās armijas karavīri uz kuģa Īrijas pilsoņu kara laikā
Datums 1922. gada 28. jūnijs — 1923. gada 24. maijs Vieta Īrijas Brīvvalsts Iznākums Īrijas Brīvvalsts uzvara Pretlīguma spēku sakāve Līguma ieviešana un Brīvvalsts nostiprināšanās
Karotāji
Īrijas Brīvvalsts Nacionālā armija	Pretlīguma republikāņi Īru republikāņu armija
Spēks
38 000 — 55 000	15 000 — 20 000
Zaudējumi
Apmēram 800 bojā gājušie	Apmēram 1 500 bojā gājušie

Īrijas pilsoņu karš (īru: Cogadh Cathartha na hÉireann; angļu: Irish Civil War) notika no 1922. gada 28. jūnija līdz 1923. gada 24. maijam un bija konflikts starp Īrijas neatkarības atbalstītājiem un pretiniekiem pēc Angļu-Īru līguma parakstīšanas. Līgums nodibināja Īrijas Brīvvalsti kā pašpārvaldes dominionu Lielbritānijas impērijas sastāvā, ko atbalstīja tādi līderi kā Maiks Kollins un Artūrs Grifits, bet pret to nostājās republikāņi, tostarp Imons de Valera, kas vēlējās pilnīgu Īrijas neatkarību kā republiku.

Kara sākumpunkts bija Dublinas "Četru tiesu" apšaude 1922. gada jūnijā, ko īstenoja Brīvvalsts armija, lai izklīdinātu līguma pretinieku Īru republikāņu armijas spēkus. Līdz 1923. gada maijam Nacionālā armija bija ieguvusi kontroli pār lielāko daļu valsts teritorijas. 24. maijā līguma pretinieku spēki paziņoja par karadarbības pārtraukšanu bez oficiālas kapitulācijas. Kara laikā tika izdarīti arī daudzi represīvi soļi, tostarp nāvessodi un civiliedzīvotāju aresti.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Īrijas pilsoņu karš.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)