Pāriet uz saturu

Īru republikāņu armija

Vikipēdijas lapa
Īru republikāņu armija
Óglaigh na hÉireann

Dibināšanas gads 1919. gadā
Likvidēti Dažādi atzari formāli pārtrauca darbību dažādos laikos (oficiāli – 2005. gadā)
Struktūra Paramilitārs grupējums
Štābs Belfāsta (neoficiāli)
Personālsastāvs
Aktīvais sastāvs Mainīgs (līdz dažiem tūkstošiem)
Saistītie raksti
Vēsture Īrijas neatkarības karš
Īrijas pilsoņu karš
Nemieri Ziemeļīrijā (The Troubles)

Īru republikāņu armija (ĪRA, īru: Óglaigh na hÉireann) bija īru nacionālistu paramilitāra organizācija, kuras mērķis bija panākt Ziemeļīrijas atdalīšanu no Apvienotās Karalistes un apvienot to ar pārējo Īriju vienā neatkarīgā republikā.

ĪRA radās 1919. gadā kā bruņotā organizācija, kas cīnījās pret britu varu Īrijas neatkarības kara laikā. Pēc Angļu-īru miera līguma parakstīšanas 1921. gadā organizācija sašķēlās: daļa pieņēma līgumu, bet cita daļa to noraidīja, kā rezultātā sākās Īrijas pilsoņu karš.

20. gadsimtā ĪRA attīstījās vairākās frakcijās, no kurām pazīstamākā ir tā sauktā Pagaidu ĪRA (Provisional IRA), kas aktīvi darbojās laikā no 1969. līdz 1998. gadam Nemieru Ziemeļīrijā ietvaros. Organizācija īstenoja bruņotu cīņu, tostarp sprādzienus un atentātus, pret britu valdību un drošības spēkiem.

1998. gadā ĪRA piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas. 2005. gadā ĪRA oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu.

Strukturālās izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ĪRA sadalījās vairākos atzaros, piemēram:

  • Provisional IRA
  • Real IRA
  • Continuity IRA

Šie grupējumi atšķīrās pēc pieejas – daži turpināja bruņotu cīņu pēc 1998. gada.

Kritika un atbalsts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ĪRA tika uzskatīta par teroristisku organizāciju Apvienotajā Karalistē, ASV un ES, taču tai bija arī sabiedriskais atbalsts daļā īru iedzīvotāju, jo īpaši Sinn Féin partijas vidū.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]