Īsausu zorro

Vikipēdijas lapa
Īsausu zorro
Atelocynus microtis (Sclater, 1883)
Īsausu zorro
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaSuņu dzimta (Canidae)
ĢintsĪsausu zorro (Atelocynus)
SugaĪsausu zorro (Atelocynus microtis)
Izplatība
Īsausu zorro Vikikrātuvē

Īsausu zorro (Atelocynus microtis) ir suņu dzimtas plēsējs. Tā ir īsausu zorro ģints (Atelocynus) vienīgā suga. Īsausu zorro mēdz saukt arī par īsausu suni jeb īsausu lapsu. Spāņu valodā "lapsa" ir "zorro".

Īsausu zorro ir sastopams tikai Amazones baseinā Dienvidamerikā[1], tādās valstīs kā Peru, Brazīlija, Kolumbija, Ekvadora un iespējams Venecuēla[2]. Tas apdzīvo lietus meža biezokņus, izvairoties no cilvēka.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īsausu zorro ķermeņa garums ir 100 cm, augums skaustā 25 - 30 cm, svars 9 - 10 kg. Īsausu zorro ir īsas kājas, un nelielas, noapaļotas austiņas. Tam ir lapsveidīgs purns un kupla aste. Īsausu zorro kažoks variē no tumši pelēkas līdz rūsgani pelēkai krāsai, reizēm tas ir tēraudzils vai kafijas brūns. Mugura bieži ir tumšāka par pārējo ķermeni. Tā kažoka spalva ir īsa un ļoti bieza. Īsausu zorro kāju pirksti ir daļēji savienoti ar peldplēvi[3].

Īsausu zorro kustības atgādina kaķa kustības, tam ir šaurs krūšu kurvis, pagarināts galvaskauss un gari ilkņi, kas ir redzami pat tad, kad mute ir aizvērta. Kā visiem suņu dzimtas dzīvniekiem īsausu zorro ir 42 zobi.

Ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īsausu zorro pamatā ir plēsējs un pārtiek no zivīm, kukaiņiem un maziem zīdītājiem. Zinātniskie pētījumi liecina, ka Peru novērotā īsausu zorro diēta sastāvēja no zivīm 28%, kukaiņiem 17%, mazi zīdītāji 13%, augļi 10%, krabji 10%, vardes 4%, rāpuļi 3%, putni 10%[3].

Īsausu zorro mātītes ir par vienu trešdaļu lielākas nekā tēviņi. Zorro ir vienpatņi un dzīvo vientuļnieka dzīvi, lai gan ir novēroti arī dzīvnieki, kas uzturas kopā pa pāriem[3]. Nobiedēti īsausu zorro spalvas uz muguras saceļas vertikāli stāvus. Par reprodukciju zinātniekiem trūkst faktu, lai gan ir pieņemts uzskatīt, ka īsausu zorro ir pieaudzis apmēram viena gada vecumā. Kucēni dzimst alās, zinātnieku atrastajās 3 alās ir uzskaitīti 2 - 3 kucēni katrā. Vienā no tām bija abi vecāki[3].

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pliocēnā pirms 2,5 miljoniem gadu suņu dzimtas dzīvnieki migrēja no Ziemeļamerikas uz Dienvidameriku. Īsausu zorro priekšteči piemērojās dzīvei tropu lietus mežos. Zinātnieki mūsdienās īsausu zorro sistematizē kā suņu cilts pārstāvi, un tā tuvākais radinieks ir krūmu suns (Speothos)[2].

Īsausu zorro ir divas pasugas[3]:

  • Atelocynus microtis microtis
  • Atelocynus microtis sclateri

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Mammal Species of the World - Browse: microtis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 21. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 3. martā.
  2. 2,0 2,1 «Atelocynus microtis (Short-eared Dog, Short-eared Dod, Short-eared Fox, Small-eared Dog, Small-eared Zorro)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 7. decembrī. Skatīts: 2009. gada 3. martā.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. februārī. Skatīts: 2012. gada 16. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]