Ķīnas autonomais reģions
Ķīnā ir vairāki autonomi reģioni (ķīniešu: 民族自治地方), kas ir administratīvās vienības ar augstāku pašpārvaldes līmeni nekā parastās provinces, nodrošinot lielāku pašpārvaldi etniskajām minoritātēm. Tie ir:
- Guansji Džuanu autonomais reģions (广西壮族自治区)
- Iekšējā Mongolija (内蒙古自治区)
- Ninsjas Hui autonomais reģions (宁夏回族自治区)
- Tibetas autonomais reģions (西藏自治区)
- Sjiņdzjanas Uiguru autonomais reģions (新疆维吾尔自治区)
Kopējā autonomo reģionu platība ir aptuveni 4,6 miljoni km², kas veido gandrīz pusi no visas Ķīnas teritorijas. Lielākais no tiem ir Sjiņdzjana, kas aizņem 1,66 miljonus km², bet mazākais ir Ninsja ar 66 400 km².
Autonomajos reģionos atrodas daudzas svarīgas pilsētas un vēsturiski nozīmīgas vietas. Piemēram, Lhasa, kas ir Tibetas galvaspilsēta, ir budisma centrs, bet Urumči Sjiņdzjanā tiek uzskatīta par tālāko lielpilsētu no jebkura pasaules okeāna. Šajos reģionos dzīvo dažādas etniskās grupas, tostarp džuani, mongoļi, tibetieši, hueji un uiguri. Lai gan autonomija piešķir zināmu pašpārvaldi, visus reģionus joprojām pārvalda Ķīnas centrālā valdība.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķīnas autonomais reģions.
