Ķīniešu darba korpuss

Ķīnas darba korpuss (franču: Corps de Travailleurs Chinois; vienkāršotā ķīniešu: 中国劳工旅, tradicionālā ķīniešu: 中國勞工旅, piņjiņs: Zhōngguó láogōng lǚ) bija darba korpuss, kuru Pirmā pasaules kara frontes vajadzībām savervēja britu valdība. Korpusa dalībnieku pienākums bija veikt dažādus netīros roku palīgdarbus un ar karošanu nesaistītus pienākumus. Arī Francijas valdība pieņēma darbā ievērojamu skaitu ķīniešu strādnieku, un, lai gan tie strādnieki, kas strādāja franču labā, tika pieņemti darbā atsevišķi, nevis britu dienesta sastāvā, šis termins bieži tiek lietots, lai aptvertu abas grupas. Kopumā aptuveni 140 000 vīru dienēja gan Lielbritānijas, gan Francijas spēkos pirms kara beigām, un beidzoties karam lielāko daļu vīriešu laikā no 1918. līdz 1920. gadam repatriēja atpakaļ uz Ķīnu.

Izveidošanas vēsture

1916. gadā feldmaršals sers Duglass Heigs pieprasīja savervēt 21 000 strādnieku, lai aizpildītu darbaspēka trūkumu, ko izraisīja Pirmā pasaules kara lielie zaudējumi.^[1] Strādnieku vervēšana no citām valstīm tajā laikā nebija nekas neparasts. Neskaitot ķīniešus, Francijā dienēja darba korpuss no Ēģiptes, Fidži, Indijas, Maltas, Maurīcijas, Seišelu salām un Britu Rietumindijas, kā arī darba korpuss no Dienvidāfrikas. Kara beigās visā Francijā un Tuvajos Austrumos līdz 1918. gadam strādāja vairāk nekā 300 000 strādnieku no kolonijām, 100 000 ēģiptiešu, 21 000 indiešu un 20 000 melnādaino Dienvidāfrikas iedzīvotāju.

Tā kā Ķīna sākotnēji nebija karojoša valsts, Ķīnas valdība neļāva tās pilsoņiem piedalīties kaujās. Rezultātā personāla atlases sākumposms Ķīnā bija nedaudz īss, un to daļēji oficiāli atbalstīja vietējās varas iestādes. Tomēr pēc tam, kad Ķīna pieteica karu Vācijai un Austroungārijai, 1917. gada 14. augustā Ķīnas valdības Darba departaments sāka oficiāli organizēt strādnieku vervēšanu.^[2]^[3]

Shēmu par ķīniešu savervēšanu nemilitāram personālam aizsāka Francijas valdība. 1916. gada 14. maijā tika panākta vienošanās par līgumu par 50 000 strādnieku piegādi, un pirmais strādnieku kontingents 1916. gada jūlijā atstāja Tiaņdzjiņu un ieradās Dagu fortos un Marseļā. Lielbritānijas valdība arī parakstīja līgumu ar Ķīnas varas iestādēm par strādnieku piegādi savā pārvaldībā. Rekrutēšanu uzsāka Kara komiteja Londonā 1916. gadā, lai izveidotu strādnieku no Ķīnas darba korpusu, kas kalpotu Francijā un kas kļuva zināms kā Ķīnas darba korpuss. Bijušais dzelzceļa inženieris Tomass Dž. Borns, kurš Ķīnā strādāja 28 gadus, ieradās Veihaivejā (toreizējā Lielbritānijas kolonijā) 1916. gada 31. oktobrī ar norādījumiem izveidot un vadīt strādnieku vervēšanas bāzi.

Ķīnas darba korpusā bija ķīniešu tautības vīrieši, kas galvenokārt nāca no Šaņdunas provinces^[4] un nelielā skaitā no Liaoninas, Dzjilinas, Dzjansu, Hubei, Hunaņas, Aņhui un Gaņsu provincēm. Pirmais transporta kuģis ar 1088 strādniekiem izbrauca no galvenās bāzes Veihaivejā 1917. gada 18. janvārī un ceļš uz Franciju ilga trīs mēnešus.^[5] Lielākā daļa ceļoja uz Eiropu (un vēlāk atgriezās Ķīnā) pa Klusā okeāna un Kanādas maršrutu. Desmitiem tūkstošu brīvprātīgo pieteikšanos virzīja Ķīnas reģiona nabadzība un Ķīnas politiskā nenoteiktība, kā arī britu piedāvāto algu dāsnums. Katrs brīvprātīgais saņēma iekāpšanas maksu 20 juaņu apmērā, kam sekoja 10 juaņas mēnesī, kas bija jāizmaksā viņa ģimenei kas atradās Ķīnā.

Divi no vienības komandieriem, pulkvedis Braiens Čārlzs Fērfakss un pulkvedis R.L. Purdons, 1900. gadā dienēja 1. Ķīnas pulkā bokseru sacelšanās laikā.

Zaudējumi

Korpusa strādnieki tieši nepiedalījās kaujas darbībā. Saskaņā ar britu un franču vervētāju uzskaiti, kara laikā gāja bojā aptuveni 2000 korpusa vīru, daudzi no 1918. gada spāņu gripas pandēmijas, un daži ķīniešu zinātnieki lēš, ka kopējais upuru skaits varētu sasniegt pat 20 000, artilērijas apšaudes, kājnieku mīnu, sliktas ārstēšanas vai slimības upuri.

Piecpadsmit korpusa locekļiem tika piespriests nāvessods par slepkavību kara laikā.^[6] 1917. gada decembrī bruņotie apsargi apšaudīja Ķīnas darba korpusa 21 rotas locekļus, nogalinot četrus un ievainojot deviņus strādniekus.

Bojā gājušos korpusa locekļus klasificēja kā kara upurus un apglabāja aptuveni 40 kapos Francijas ziemeļos un vienā kapsētā Beļģijā. Kopumā reģistrēti aptuveni 2000 kapu. Visvairāk kapu atrodas Nojelasjurmēras pilsētā pie Sommas, blakus Lielbritānijas armijas strādnieku nometnei, kur arī notika holeras uzliesmojums un dažas no sīvākajām kara kaujām. Kapsētā ir 842 kapakmeņi, katrā veikti gravējumi ar ķīniešu rakstzīmēm, ko sargā divas akmens lauvu skulptūras, kas saņemtas dāvanā no Ķīnas.

Viena no četrām epitāfijām tika ierakstīta uz standarta Sadraudzības nāciju kara kapsētu komisijas Portlendas akmens kapakmeņiem, kas paredzēti korpusa locekļiem: "Uzticīgs līdz nāvei (至死忠誠, zhì sǐ zhōngchéng), "Laba reputācija pastāv uz visiem laikiem" (流丬癬癬, liúfāng bǎishì), "Cēls pienākums drosmīgi izpildīts" (勇往直前, yǒngwǎng zhíqián) un "Lai gan miris viņš joprojām dzīvo" (雖死猶生, suī sǐ yóu sēng), kas ir karavīru parasto ķīniešu idiomu tulkojumi angļu valodā.

Atsauces

↑ «The Long, Long Trail: The Labour Corps of 1917–1918». 1914–1918.net. Skatīts: 2014-04-10.
↑ The University of Hong Kong Libraries. «Fawcett, Brian C., "The Chinese Labour Corps in France, 1917–1921", in Journal of the Royal Asiatic Society Hong Kong Branch, Volume 40, 2000, pp. 33–111». Sunzi1.lib.hku.hk. Skatīts: 2014-04-10.
↑ 中国日报. 《14万中国劳工参加一战：与德军搏斗约2万牺牲》 (ķīniešu). 人民网. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 5. novembris. Skatīts: 2014-09-13.
↑ The University of Hong Kong Libraries. «Waters, D., "The Chinese Labour Corps in the First World War: Labourers Buried in France", in Journal of the Royal Asiatic Society Hong Kong Branch, Vol. 35, 1995, pp. 199–203». Sunzi1.lib.hku.hk. Skatīts: 2014-04-10.
↑ «The Chinese Labour Corps at the Western Front». Issuu (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-16. Skatīts: 2018-12-24.
↑ Some sources say ten were executed for murder, e.g. see: Robert Fisk. «The truth behind the First World War's Chinese labourers». The Independent, 2020. gada 8. jūlijs. Skatīts: 2021. gada 12. aprīlis.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķīniešu darba korpuss.
International Conference on Chinese Workers in the First World War
Website about the Noyelles-sur-Mer Chinese Cemetery and Memorial (franciski)
Another website about the Noyelles-sur-Mer Chinese Cemetery and Memorial (franciski)
St. Etienne-au-Mont Communal Cemetery on the website "Remembrance Trails of the Great War in Northern France"^{[novecojusi saite]}
The Chinese Go West in WWI Arhivēts 2016. gada 14. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
Document about the Chinese Labourers in the Westhoek-Belgium (nīderlandiski)

Šis ar Ķīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Long_Trail-1] «The Long, Long Trail: The Labour Corps of 1917–1918». 1914–1918.net. Skatīts: 2014-04-10.

[Fawcett-2] The University of Hong Kong Libraries. «Fawcett, Brian C., "The Chinese Labour Corps in France, 1917–1921", in Journal of the Royal Asiatic Society Hong Kong Branch, Volume 40, 2000, pp. 33–111». Sunzi1.lib.hku.hk. Skatīts: 2014-04-10.

[中国日报-3] 中国日报. 《14万中国劳工参加一战：与德军搏斗约2万牺牲》 (ķīniešu). 人民网. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 5. novembris. Skatīts: 2014-09-13.

[Waters-4] The University of Hong Kong Libraries. «Waters, D., "The Chinese Labour Corps in the First World War: Labourers Buried in France", in Journal of the Royal Asiatic Society Hong Kong Branch, Vol. 35, 1995, pp. 199–203». Sunzi1.lib.hku.hk. Skatīts: 2014-04-10.

[cwgc-5] «The Chinese Labour Corps at the Western Front». Issuu (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-16. Skatīts: 2018-12-24.

[6] Some sources say ten were executed for murder, e.g. see: Robert Fisk. «The truth behind the First World War's Chinese labourers». The Independent, 2020. gada 8. jūlijs. Skatīts: 2021. gada 12. aprīlis.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]