Ķauķīši

Vikipēdijas lapa
Ķauķīši
Phylloscopus (Boie, 1826)
Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis)
Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaĶauķīšu dzimta (Phylloscopidae)
ĢintsĶauķīši (Phylloscopus)
Izplatība
Ķauķīši Vikikrātuvē

Ķauķīši jeb lapuķauķi[1] (Phylloscopus) ir viena no divām ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) ģintīm, kas apvieno 66 sugas.[2] Tā ir lielākā no abām ģintīm un apvieno lielāko daļu ķauķīšu dzimtas putnu.[2] Nesenā pagātnē ķauķīši tika sistematizēti ķauķu dzimtā (Sylviidae), bet saskaņā ar jaunākajiem DNS atklājumiem 2006. gadā tika izveidota ķauķīšu dzimta.[3]

Zinātniskais nosaukums Phylloscopus atvasināts no sengrieķu valodas un latviski nozīmē "lapu pārmeklētājs": Phyllon — lapa un scopus — pārmeklētājs.[4]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vītītis (Phylloscopus trochilus) Latvijā ir parasts un izplatīts ligzdotājs
Tumšajam ķauķītim (Phylloscopus fuscatus) Latvijā līdz šim bijuši mazāk kā desmit novērojumi

Ķauķīšu dzimtas putni mājo Eirāzijā un Āfrikā, izplatības areālam sasniedzot Āfrikas dienvidus un Zunda salas, kā arī viena sugai — ziemeļu ķauķītim — izplatības areāls austrumos sasniedz Aļaskas rietumus Ziemeļamerikā. Lielākā daļa sugu ligzdo Eirāzijas mērenās joslas un augstkalnu reģionos, ziemas periodā migrējot uz Dienvidaustrumāziju, Indiju un Āfriku.[5]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā sastopamas 10 ķauķīšu ģints sugas: čuņčiņš (Phylloscopus collybita), dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus), Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei), Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus), svirlītis (Phylloscopus sibilatrix), Švarca ķauķītis (Phylloscopus schwarzi), tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus), vītītis (Phylloscopus trochilus), zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) un ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis). No tām vairākas ir retas ieceļotājas, bet dažas novērotas tikai vienu reizi.[6][7][8][9]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķauķīši ir mazi vai ļoti mazi dziedātājputni. Apspalvojums neuzkrītošs, pelēcīgs. Lielākajai daļai sugu mugurpusē zaļgans, apakšpusē dzeltens vai pelēkzaļš līdz pelēkbrūns. Virs acs gaiša uzacs. Dažām sugām uz spārniem viena vai divas gaišas joslas. Daudzas sugas savstarpēji vieglāk atpazīt pēc to dziesmas, nevis pēc apspalvojuma. Abi dzimumi izskatās līdzīgi.[10]

Ķauķīši ir ļoti aktīvi putniņi, nepārtraukti pārvietojas pa koku lapotni, meklējot kukaiņus. Barību meklē gan lielu koku vaiņagos, gan pameža lapotnēs. Lielākā daļa sugu ir teritoriālas gan vasarā, gan ziemā.[11]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bonelli ķauķītis (Phylloscopus bonelli)
Citronu ķauķītis (Phylloscopus chloronotus)
Čuņčiņš (Phylloscopus collybita)
Diadēmas ķauķītis (Phylloscopus coronatus)
Dižknābja ķauķītis (Phylloscopus magnirostris)
Dzeltenvēdera ķauķītis (Phylloscopus griseolus)
Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Letonika: Ķauķi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 5. martā. Skatīts: 2021. gada 22. decembrī.
  2. ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2018
  3. ↑ Alström, Per; Ericson, Per G.P.; Olsson, Urban & Sundberg, Per (2006): Phylogeny and classification of the avian superfamily Sylvioidea. Molecular Phylogenetics and Evolution 38(2): 381–397. doi:10.1016/j.ympev.2005.05.015 PMID 16054402
  4. ↑ Jobling, James A (2010). The Helm Dictionary of Scientific Bird Names. London: Christopher Helm. p. 305. ISBN 978-1-4081-2501-4.
  5. ↑ Leaf Warblers Phylloscopidae
  6. ↑ Putni LV: Dzeltensvītru ķauķītis Phylloscopus inornatus
  7. ↑ Putni LV: Sibīrijas ķauķītis Phylloscopus proregulus
  8. ↑ Putni LV: Hjūma ķauķītis Phylloscopus humei
  9. ↑ Putni LV: Švarca ķauķītis Phylloscopus schwarzi
  10. ↑ «Семейство Пеночковые — Phylloscopidae (Alström, Ericson, Olsson, & Sundberg, 2006)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. maijā. Skatīts: 2018. gada 2. jūnijā.
  11. ↑ Del Hoyo, J.; Elliot, A. & Christie D. (editors). (2006). Handbook of the Birds of the World. Volume 11: Old World Flycatchers to Old World Warblers. Lynx Edicions. P.p. 675-679 ISBN 84-96553-06-X.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ķauķīši&oldid=3907386"