Ķepovas pagasts

Vikipēdijas lapa
Ķepovas pagasts
Novads: Krāslavas novads
Centrs: Neikšāni
Kopējā platība:[1] 57,5 km2
 • Sauszeme: 56,8 km2
 • Ūdens: 0,7 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 133
Blīvums (2023): 2,3 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Ķepovas pagasts Vikikrātuvē

Ķepovas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām, Baltkrievijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Asūnes, Svariņu, Bērziņu un Robežnieku pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā ir septiņas upes[4]:

Akmineica, Aktica, Asūnīca, Lukšova, Pupaļņa, Rūbežneica, Ūšupe.

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā ir trīs purvi[5]:

Jelažņiku purvs, Pupaļņa, Vilku pūrs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā Asūnes pagastā izveidoja Ķepovas ciema padomi. 1954. gadā Ķepovas ciemam pievienoja likvidēto Apoļu ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[6] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dagdas novadā. 2021. gadā Dagdas novadu iekļāva Krāslavas novadā.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā ir divi valsts nozīmes un viens vietējās nozīmes arheoloģiskais piemineklis[7].

Valsts nozīmes pieminekļi:

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 725—    
1959937−45.7%
1967677−27.7%
GadsIedz.±%
1979600−11.4%
1989513−14.5%
2000405−21.1%
GadsIedz.±%
2011212−47.7%
2021140−34.0%


Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Neikšāni (pagasta centrs), Apaļi, Lukšova, Meļķeri.

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 20.gadsimta 20.gadiem līdz 2000.gadam Ķepovas pagastā (Ķepovas ciemā) darbojās skola[10], tajā mācījušies Konstantīns Raudive, Konstantīns Aizpurs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 10. novembrī.
  4. «Ķepovas pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 23.decembrī.[novecojusi saite]
  5. «Ķepovas pagasta purvi». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 23.decembrī.[novecojusi saite]
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. «Ķepovas pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Skatīts: 2020.gada 23.decembrī.
  8. OSP
  9. «Konstantīns Aizpurs». literatura.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2020.gada 24.decembrī.
  10. «Ķepovas pamatskola». literatura.lv. Skatīts: 2020.gada 24.decembrī.[novecojusi saite]