Ķernave
| Ķernave | |||
|---|---|---|---|
| miests | |||
| Kernavė | |||
 Ķernaves centrs | |||
| |||
  Ķernave  Ķernave | |||
| Koordinātas: 54°53′10″N 24°51′14″E / 54.88611°N 24.85389°EKoordinātas: 54°53′10″N 24°51′14″E / 54.88611°N 24.85389°E | |||
| Valsts |
 Lietuva | ||
| Apriņķis | Viļņas apriņķis | ||
| Pašvaldība | Širvintu rajona pašvaldība | ||
| Seņūnija | Ķernaves seņūnija | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 5,8 km2 | ||
| Augstums | 115 m | ||
| Iedzīvotāji (2021) | |||
| • kopā | 238 | ||
| • blīvums | 41/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
| Oficiālais nosaukums: Ķernaves arheoloģiskā vieta (Ķernaves kultūras liegums) | |||
| Tips | Kultūra | ||
| Kritērijs | iii, iv | ||
| Iekļauts | 2004 (28. sesija) | ||
| Aizsardzības nr. | 1137 | ||
| Valsts |
Lietuva | ||
| Reģions | Eiropa un Ziemeļamerika | ||
 Ķernave Vikikrātuvē | |||
Ķernave (lietuviešu: Kernavė) ir miests Lietuvā, Viļņas apriņķa Širvintu rajonā pie Neres upes, ap 35 km uz ziemeļrietumiem no Viļņas, seņūnijas centrs. Ķernave bija Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsēta no ķēniņa Traideņa (1269—1282) līdz ķēniņa Ģedimina valdīšanas laikam (1316—1341), kad par Lietuvas dižkunigaitijas jauno galvaspilsētu ap 1323. gadu kļuva Viļņa.[1]
1989. gadā Ķernavē tika nodibināts Lietuvas valsts kultūras rezervāts, 2004. gadā Ķernaves arheoloģisko kompleksu iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Neres krastos vienuviet atrodas četri pilskalni, kuriem pieeju sargājis vēl viens pilskalns. Ķēniņa pils bija Ziedokļa kalnā (2 ha), amatniecība un tirdzniecība koncentrējās Pils kalnā. Senpilsētā bija blīva apbūve un plēstiem kokiem klātas ielas. Netālu atrodas 6 ha liela senpilsēta un uzkalniņu kapulauks.
Ķernaves pils pirmo reizi rakstos minēta Livonijas Atskaņu hronikā (vācu: Kernowen) sakarā 1279. gada karagājienu uz Ķernavi Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā. Ķernaves pilsētu un pili Livonijas ordeņa karavīri nopostīja 1390. gadā un pēc tam tā vairs netika atjaunota.
Vēl 1413. gada ziemā Žilbērs de Lanuā, kas no Daugavpils uz Viļņu cauri tagadējai Aukštaitijai divas dienas un divas naktis ceļoja pāri septiņiem vai astoņiem lieliem aizsalušiem ezeriem cauri milzīgam mežam, neatrodot nevienas cilvēku mītnes, līdz nonāca vienā no ķēniņa Vītauta pilīm, ko viņš nosaucis par Court de Roy (no franču valodas — Ķēniņpils'). No šīs pils līdz Viļņai bija daudz ciemu, lieli ezeri un meži.[2]
Vairāk kā 450 gadus Ķernaves pilskalni bija pamesti un apauguši ar mežu. Pirmos arheoloģiskos izrakumus 19. gadsimta vidū veica brāļi Tiškeviči, vēlāk V. Sirokomla. Kopš 1967. gada lietuviešu studenti Ķernaves pilskalnos sāka pulcēties uz vasaras saulgriežu Rasas svētkiem, ko padomju varas iestādes mēģināja izskaust. 1979. gadā izrakumus atsāka Viļņas Universitātes arheologi 1979. gadā, ko turpināja Lietuvas Vēstures institūta arheologi (1980—1983).
Mūsdienās
[labot | labot pirmkodu]
Mūsdienās Ķernavē ir izveidots muzejrezervāts.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Kernavė. Visuotinė lietuvių enciklopedija. Skatīts: 2023-01-15.
- ↑ «Izvilkumi no franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse).». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 9. novembrī. Skatīts: 2014. gada 3. maijā.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķernave.
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Oficiālā tīmekļa vietne
- Kernaves pils iespējamie attēli Arhivēts 2012. gada 4. augustā, Wayback Machine vietnē. (lietuviski)
| ||||||||
|