Ļubļinas trīsstūris

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ļubļinas trīsstūris
Lublin Triangle3.png
Lublin Triangle.svg
Izveidots 2020. gada 28. jūlijs
Tips starptautiska organizācija
Mērķis starptautiskā drošība, pretdarbība Krievijas agresijai, Eiropas Savienības paplašināšanās[1]
Oficiālās valoda
Lietuviešu
Poļu
Ukraiņu

Ļubļinas trīsstūris (lietuviešu: Liublino trikampis, poļu: Trójkąt Lubelski; ukraiņu: Люблінський трикутник) ir trīspusēja politiskās, ekonomiskās, kultūras un sociālās sadarbības platforma starp Lietuvu, Poliju un Ukrainu[2], kuras mērķis ir atbalstīt Ukrainas integrāciju ES.

Ļubļinas trīsstūra valstis ir paziņojušas par atbalstu Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanai starptautiski atzītās robežās un aicinājušas pārtraukt Krievijas agresiju pret to. Ļubļinas trīsstūris atbalsta NATO paplašināto iespēju partnera statusa piešķiršanu Ukrainai un norāda, ka nākamais nepieciešamais solis šajā virzienā ir piešķirt Ukrainai rīcības plānu dalībai NATO.[3][4][5]

Trīspusējais formāts ir balstīts uz trīs valstu tradīcijām un vēsturiskajām saitēm. Attiecīgo kopīgo deklarāciju ministri parakstīja 2020. gada 28. jūlijā Ļubļinā, Polijā.[2] Ļubļina tika izvēlēta kā mājiens uz viduslaiku Ļubļinas ūniju, kas izveidoja Polijas un Lietuvas kopvalsti, kura tajā laikā bija viena no lielākajām Eiropā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvas, Polijas un Ukrainas ārlietu ministru Lina Linkeviča, Jaceka Čaputoviča un Dmitro Kulebas kopīgā deklarācija par formāta izveidi tika parakstīta 2020. gada 28. jūlijā Ļubļinā, Polijā.

2020. gada 1. augustā Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba uzaicināja Baltkrievijas ārlietu ministru Volodimiru Makeju uz formāta otro sanāksmi, kurai bija jānotiek Kijevā.[6] Ekonomikas foruma laikā Karpačā, Polijā, 2020. gada 10. septembrī Polijas Ārlietu ministrijas Austrumu departamenta direktors Jans Hofmokls paziņoja, ka Ļubļinas trīsstūrim faktiski jābūt kvadrātam ar Baltkrieviju. Pēc viņa teiktā, sākotnēji Minska bija ieinteresēta šajā politiskajā projektā, bet vēlāk pārdomāja.[7]

2020. gada 17. septembrī notika pirmā Ļubļinas trīsstūra nacionālo koordinatoru tikšanās (video formātā). Par šī trīspusējās sadarbības mehānisma koordinatoriem tika iecelti Vasīlijs Bodnars (Ukraina), Marcins Pžidačs (Polija) un Daļus Čekuolis (Lietuva). Puses pārrunāja gatavošanos nākamajai Ļubļinas trīsstūra ārlietu ministru sanāksmei, kam bija jānotiek Kijevā pēc ministra Dmitro Kulebas iniciatīvas.[8]

2021. gada 29. janvārī Ļubļinas trīsstūra pirmās tiešsaistes tikšanās laikā Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba preses brīfingā paziņoja, ka Ukraina, Lietuva un Polija atbalsta Baltkrievijas pievienošanos Ļubļinas trīsstūrim, taču laiks vēl nav pienācis.

"Protams, bez Baltkrievijas Ļubļinas trīsstūris ir nedaudz nepilnīgs. Galu galā mēs vēlētos, lai demokrātiskā Baltkrievija pievienotos un "Ļubļinas trīsstūri" pārvērstu par "Ļubļinas kvadrātu". Bet laiks tam vēl nav pienācis. Tajā pašā laikā mēs visi saprotam, ka Baltkrievijas situācija ietekmē ne tikai valsts divpusējās attiecības ar kaimiņvalstīm, bet arī situāciju reģionā kopumā", — apkopojot Ļubļinas trīsstūra pirmo sanāksmi, sacīja Kuleba.[9]

Sanāksmē piedalījās arī baltkrievu opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska.[10]

Sadarbības mehānismi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Lietuvas, Polijas un Ukrainas kopīgo deklarāciju pušu ārlietu ministriem paredzēts regulāri rīkot sanāksmes ar izvēlēto partneru līdzdalību, organizēt konsultācijas savu valstu Ārlietu ministru līmenī un izveidot šajās ministrijās pārstāvju amatus sadarbībai Ļubļinas trīsstūrī.[2]

Pirmajā videokonferences sanāksmē, kas notika 2020. gada 17. septembrī, valstu koordinatori noteica galvenās Ļubļinas trīsstūra darbības jomas, vienojās par Ļubļinas trīsstūra pamatprincipiem un izklāstīja sadarbības plānus tuvākajai nākotnei. Kā viens no galvenajiem uzdevumiem paredzēta trīs valstu darbību koordinēšana, lai efektīvi risinātu pašreizējās problēmas un draudus iesaistīto valstu kopējai drošībai. Starp sadarbības prioritārajām tēmām ir kopīga pretdarbība Krievijas hibrīddraudiem, jo īpaši cīņā pret dezinformāciju. Tika uzsvērta ciešas sadarbības uzturēšanas nozīme starptautisko organizāciju ietvaros.[8]

"Mūs vieno ne tikai kopīgas vērtības un intereses, bet arī kopīga atbildība par mūsu valstu nākotni un reģionu, kurā mēs dzīvojam un kas pēdējos gados ir bijusi globālās politikas centrā", — Vasīlijs Bodnars teica.[11]

Ministra vietnieki arī vienojās sākt trīspusēju tematisku konsultāciju trīs valstu ārlietu ministriju departamentu vadītāju līmenī. Koordinatori pievērsa lielu uzmanību situācijai Baltkrievijā un dažās citās reģiona valstīs. Vasīlijs Bodnars izteica pateicību partneriem par viņu pastāvīgo atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un suverenitātei un atbalstu cīņā pret Krievijas agresiju. Viņš arī informēja kolēģus par Ukrainas diplomātiskā formāta — „Krimas platformas“ — galvenajiem mērķiem un aicināja Poliju un Lietuvu aktīvi sadarboties platformas ietvaros, kuras mērķis ir deokupēt Krimu.[8]

2020. gada 12. oktobrī Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs atzīmēja jaunizveidotā "Ļubļinas trīsstūra" nozīmi un aicināja Polijas prezidentu Andžeju Dudu paplašināt tā formātu, proti, vizītes laikā Ukrainā apspriest valdības vadītāju tikšanās iespēju Ļubļinas trīsstūra formātā.[12]

2021. gada 27. februārī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis Ukrainas „Radio Liberty“ sacīja, ka Ļubļinas trīsstūra iniciatīva, kas apvieno Ukrainu, Lietuvu un Poliju, tuvina Ukrainu Eiropas integrācijai:

"Es domāju, ka šis formāts ir ļoti noderīgs. Un esmu pārliecināts, ka šo formātu var paplašināt, apspriežot ne tikai politiku. Mēs varētu apspriest arī kopējo vēsturi, ģeopolitiku, ekonomiku un daudzas citas lietas. Šāda komunikācija ļauj zināmā mērā strukturēt mūsu sadarbību ... Tā, protams, ir ļoti noderīga un tuvina Ukrainas integrāciju Eiropā ”, — viņš teica.[13]

Viņš arī uzskata, ka Krimas platformas iniciatīva ir "ārkārtīgi noderīga ne tikai konkrētu risinājumu meklēšanai, bet arī, lai atgādinātu par Krimas okupācijas problēmu".

Iniciatīvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvas, Polijas un Ukrainas brigādes emblēma

Starpparlamentārā asambleja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas Augstākās Radas, Polijas Republikas Sejma un Senāta, kā arī Lietuvas Republikas Seima starpparlamentārā asambleja tika nodibināta 2005. gadā, lai izveidotu dialogu starp trim valstīm parlamentārajā līmenī. Asamblejas dibināšanas sapulce notika 2008. gada 16. jūnijā Kijevā. Asamblejā darbojas Ukrainas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas, humānās un kultūras sadarbības komitejas.[14]

Apvienotā brigāde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvas, Polijas un Ukrainas brigāde ir daudznacionāla militāra vienība, kas paredzēta neatkarīgu militāru operāciju veikšanai saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem vai līdzdalībai šādās operācijās. To veido starptautisks galvenais štābs Ļubļinā, trīs bataljoni un īpašo uzdevumu vienības.[15] Brigādes karavīri pastāvīgi dislocēti savās valstīs, taču sapulcējas kopā starptautisko operāciju un mācību laikā.

Lietuvas, Polijas un Ukrainas brigāde tika izveidota trīspusējas sadarbības ietvaros aizsardzības jomā 2014. gadā. Brigāde paredzēta nacionāla ieguldījuma nodrošināšanai augstas sagatavotības daudznacionāliem militāriem formējumiem, kā arī dalībai starptautiskās miera uzturēšanas un drošības operācijās ANO, ES, NATO un citu starptautisko drošības organizāciju paspārnē, pamatojoties uz ANO Drošības padomes pilnvarām, ja to apstiprina iesaistīto valstu parlamenti.[16]

Kopš 2016. gada brigāde ir bijis svarīgs elements NATO centienos ieviest NATO standartus Ukrainas bruņotajos spēkos. Brigādes galvenās darbības ietver Ukrainas virsnieku un militāro vienību apmācību saskaņā ar šiem standartiem, operatīvo uzdevumu plānošanu un veikšanu, kā arī operatīvās gatavības uzturēšanu.

Lietuvas, Polijas un Ukrainas brigādes karavīri mācību "Anaconda-2016" atklāšanas ceremonijā Nova Dembas poligonā Polijā, 2016. gada jūnijā.

Valstu salīdzinājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums Lietuva Polija Ukraina
Oficiālais nosaukums Lietuvas Republika Polijas Republika Ukraina
Ģērbonis Coat of arms of Lithuania.svg Herb Polski.svg Coat of arms of Ukraine.svg
Karogs Valsts karogs: Lietuva Valsts karogs: Polija Valsts karogs: Ukraina
Iedzīvotāju skaits 2 794 329 [17] 38 383 000 [18] 41 660 982 [19]
Teritorija 65 300 km² 312 696 km² 603 628 km²
Iedzīvotāju blīvums 43 iedz. / km² 123 iedz. / km² 73 iedz. / km²
Valsts iekārta Pusprezidentāla unitāra republika
Galvaspilsēta Viļņa
 - 580 020 iedz.
Varšava
 - 1 783 321 iedz.
Kijeva
 - 2 950 800 iedz.
Oficiālās valodas Lietuviešu (de facto un de jure) Poļu (de facto un de jure) Ukraiņu (de facto un de jure)
Pašreizējais valdības vadītājs Premjerministre Ingrīda Šimonīte (kopš 2020. gada) Premjerministrs Mateušs Moraveckis („Likums un taisnīgums“; kopš 2017. gada) Premjerministrs Deniss Šmihaļs (kopš 2020. gada)
Pašreizējais valsts vadītājs Prezidents Gitans Nausēda (kopš 2019. gada) Prezidents Andžejs Duda („Likums un taisnīgums“; kopš 2015. gada) Prezidents Volodimirs Zelenskis („Tautas kalps“; kopš 2019. gada)
Galvenās reliģijas 77,2% katoļu, 4,1% pareizticīgo 87,58% Romas katoļu 67,3% pareizticīgo, 9,4% grieķu katoļu, 7,7% ārpuskonfesiju kristiešu, 2,2% protestantu
Etniskās grupas 84,2% lietuviešu, 7,1% poļu, 5,8% krievu, 1,2% baltkrievu, 0,5% ukraiņu 98% poļu 77,8% ukraiņu, 17,3% krievu, 0,8% rumāņu un moldāvu, 0,6% baltkrievu, 0,5% Krimas tatāru, 0,4% bulgāru, 0,3% ungāru, 0,3% poļu
IKP (nominālais)
  • 54 219 miljoni USD (2018. gadā, 80. vieta)
  • 20 355 USD/iedz. (2018. gadā, 42. vieta)
  • 585 816 miljoni USD (2018. gadā; 21. vieta)
  • 15 426 USD/iedz. (2018. gadā, 56. vieta)
  • 161 872 miljoni USD (2020. gada gaidāmais, 56. vieta)
  • 3 881 USD/iedz. (2020. gada gaidāmais, 119. vieta)
Ārējais parāds (nominālais) 34,48 miljardi USD (2016. gadā) - 31,6% no IKP 281,812 miljardi USD (2019. gadā) - 47,5% no IKP 47,9 miljardi USD (2018. gadā) - 46,9% no IKP
IKP (salīdzināmajās cenās)
  • 107 miljardi USD (2018. gadā, 83. vieta)
  • 38 751 USD/iedz. (2018. gadā, 38. vieta)
  • 1 215 miljardi USD (2018. gadā, 23. vieta)
  • 32 005 USD/iedz. (2018. gadā, 41. vieta)
  • 429,947 miljardi USD (2018. gadā, 48. vieta)
  • 10 310 USD/iedz. (2018. gadā, 108. vieta)
Valūta Eiro (€) - EUR Polijas zlots (zł) - PLN Ukrainas grivna (₴) - UAH
Tautas attīstības indekss
0,869 ļoti augsts 34. vieta
  • 0,774 ļoti augsts TAIN 13. vieta
0,872 ļoti augsts 32.vieta
  • 0,801 ļoti augsts TAIN 27. vieta
0,750 augsts 88. vieta]]
  • 0,701 augsts TAIN 54. vieta

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. (angliski) Poland, Lithuania and Ukraine create Lublin Triangle to counter Russian aggression and expand Europe, 01.08.2020. // Euromaidan Press
  2. 2,0 2,1 2,2 «Спільна декларація міністрів закордонних справ України, Республіки Польща та Литовської Республіки щодо заснування «Люблінського трикутника»». Ukrainas ārlietu ministrija. 28.07.2020. Skatīts: 02.08.2020..
  3. «Міністерство закордонних справ України - Kuleba, Czaputowicz and Linkevičius launched the Lublin Triangle - a new format of Ukraine, Poland and Lithuania». mfa.gov.ua.
  4. «Joint Declaration of Foreign Ministers of the Republic of Poland, the Republic of Lithuania and Ukraine on establishing Lublin Triangle | News | Ministry of Foreign Affairs».
  5. «Meeting of Foreign Ministers of Poland, Lithuania and Ukraine - Ministry of Foreign Affairs Republic of Poland - Gov.pl website». Ministry of Foreign Affairs Republic of Poland.
  6. «Кулеба запросив главу МЗС Білорусі на зустріч міністрів Люблінського трикутника». www.ukrinform.ua.
  7. «Люблінський трикутник мав бути квадратом із Білоруссю – МЗС Польщі». www.ukrinform.ua.
  8. 8,0 8,1 8,2 «Люблінський трикутник визначив одним із пріоритетів протидію гібридним загрозам РФ». www.ukrinform.ua.
  9. «Кулеба вважає «Люблінський трикутник» без Білорусі «трохи неповним»». Радіо Свобода.
  10. Lietuvos, Lenkijos ir Ukrainos užsienio ministrai sutarė stiprinti bendradarbiavimą „Liublino trikampio“ formatu, Lietuvas Republikas ārlietu ministrija, 29.01.2021. Skatīts 21.01.2021.
  11. «"Люблінський трикутник" тристоронній механізм проти загрози Росії». prm.ua.
  12. «Шмигаль на зустрічі з Дудою запропонував розширити формат «Люблінського трикутника»». Радіо Свобода.
  13. «Про тирана Путіна, приниження і успіх Борреля у Москві і санкції проти Росії | Габріелюс Ландсбергіс» – caur www.youtube.com.
  14. «Двосторонні інституційні механізми». Ukrainas ārlietu ministrija. 04.01.2013. Skatīts: 02.08.2020..
  15. Lietuvas, Polijas un Ukrainas brigāde ir sasniegusi kaujas gatavību, apollo.lv, 31.01.2017. Skatīts: 21.03.2021.
  16. «Підписано Угоду щодо створення спільної литовсько-польсько-української бригади». Ukrainas aizsardzības ministrija. 19.09.2014. Skatīts: 02.08.2020..
  17. «Pradžia – Oficialiosios statistikos portalas». osp.stat.gov.lt.
  18. demografia.stat.gov.pl/. «Population. Size and structure and vital statistics in Poland by territorial divison. As of December 31, 2019». stat.gov.pl.
  19. «Population (by estimate) as of June 1, 2020. Average annual populations January-May 2020».