Ļubarts

Ļubarts (ukraiņu: Любарт, lietuviešu: Liubartas; 1300—1383) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls un Galīcijas-Volīnijas kņazistes hercogs (apmēram 1310–1384). Viņš bija viens no ievērojamākajiem valdniekiem Volīnijas vēsturē un spēlēja nozīmīgu lomu reģiona politiskajā un militārajā dzīvē 14. gadsimtā.
Ļubarta valdīšanas laikā tika uzcelta un nostiprināta Luckas pils (Ļubarta pils), kas kļuva par viņa galveno rezidenci un administratīvo centru. Pils ir saglabājusies līdz mūsdienām un ir viena no nozīmīgākajām vēsturiskajām celtnēm Luckā.
Pēc Ļubarta nāves 1383. gadā viņa pēcteči turpināja cīņas par kontroli pār Volīniju, taču viņa mantojums saglabājās kā nozīmīga Lietuvas dižkunigaitijas ietekmes zīme šajā reģionā.
Ārpolitika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ļubarts kļuva par Volīnijas hercogu pēc laulībām ar Volīnijas valdnieka Andrija III Jurjeviča meitu, tādējādi nostiprinot Lietuvas valdnieku ietekmi reģionā. Viņš bija aktīvs cīnītājs pret Polijas un citu kaimiņvalstu ekspansiju, aizstāvot Lietuvas intereses Rietumukrainā. Viņš uzturēja pragmatiskas attiecības ar Zelta Ordu, kas tajā laikā bija ietekmīgs spēks Dienvidukrainā un Melnās jūras reģionā. Šī sadarbība bija nepieciešama, lai nodrošinātu aizsardzību pret Polijas un Ungārijas ekspansiju, kā arī lai saglabātu tirdzniecības ceļu drošību.
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kņaza Ļubarta iela Kijivā
Vienības "Ļubarts" logo - Azovas brigādes vienība "Ļubarts" ir nosaukta kņaza Ļubarta vārdā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ļubarts.
|