Ļubova Orlova

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ļubova Orlova
Любовь Орлова
Ļubova Orlova
Ļubova Orlova ar Sarkanās armijas kareivjiem 1943. gadā
Dzimusi 1902. gada 29. janvārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Zveņigoroda, Maskavas apgabals, Krievijas Impērija, tagad Karogs: Krievija Krievija
Mirusi 1975. gada 26. janvārī (72 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, PSRS, tagad Karogs: Krievija Krievija
Nodarbošanās aktrise, dziedātāja, dejotāja
Darbības gadi 1933–1974
Dzīvesbiedrs

Ļubova Orlova (krievu: Любовь Петровна Орлова; dzimusi 1902. gada 29. janvārī [v.s. 16. janvārī], mirusi 1975. gada 26. janvārī) bija krievu aktrise, dziedātāja un dejotāja, 20. gadsimta 30. gadu padomju filmu zvaigzne,[1] PSRS Tautas skatuves māksliniece (1950).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1902. gada 29. janvārī Zveņigorodā, Maskavas guberņā, muižnieka Pjotra Orlova un viņa sievas Jevgēņijas Suhotinas ģimenē. Studēja Maskavas konservatorijā (1919—1922) un Maskavas teātra tehnikumā (1922—1925), pēc tam strādāja V. Nemiroviča-Dančenko vadītajā Maskavas muzikālajā teātrī. No 1926. gada bija precējusies ar latviešu izcelsmes PSRS Zemkopības Tautas komisariāta administratīvi-finansiālās pārvaldes priekšnieka vietnieku Andreju Bērziņu. Pēc viņa apcietināšanas un izsūtīšanas Orlova izšķīrās un 1933. gadā apprecējās ar kinorežisoru Grigoriju Aleksandrovu. Orlova tēloja galvenās lomas Aleksandrova filmās "Jautrie zēni" (1934), "Cirks" (1936), "Volga, Volga" (1938). Orlova kļuva par Staļina iemīļotāko aktrisi, divas reizes apbalvota ar Staļina prēmiju, saņēmusi goda nosaukumus.

Pēc Otrā pasaules kara beigām Orlova filmējās retāk. No 1947. gada strādāja par Maskavas padomes teātra (Московский театр имени Моссовета) aktrisi.

Mirusi 1975. gada 26. janvārī Maskavā no aizkuņģa dziedzera vēža, apglabāta Novodevičjes kapsētā.[2]

Kino lomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Любовь Алёны (1933)
  • Петербургская ночь (1934)
  • Весёлые ребята (1934)
  • Цирк (1936)
  • Наш цирк (1937)
  • Волга, Волга (1938)
  • Ошибка инженера Кочина (1939)
  • Светлый путь (1940)
  • Боевой киносборник № 4 (1941)
  • Дело Артамоновых (1941)
  • Одна семья (1943)
  • Каспийцы (1943)
  • Весна (1947)
  • Встреча на Эльбе (1949)
  • Мусоргский (1950)
  • Композитор Глинка (1952)
  • Русский сувенир (1960)
  • Скворец и Лира (1974)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]