Ļvovas guberņa
| |||||||||||||||||||||||||
Ļvovas guberņa (krievu: Львовская губерния) bija īslaicīga administratīvi teritoriāla vienība, ko Krievijas Impērija izveidoja Galīcijas austrumu daļā Pirmā pasaules kara laikā pēc Krievijas armijas iebrukuma Austroungārijas teritorijā. Tās centrs bija Ļviva.
Guberņa pastāvēja Krievijas militārās okupācijas apstākļos no 1914. līdz 1915. gadam un ietilpa Krievijas pārvaldītajā Galīcijas ģenerālgubernatorijā. Tā tika izveidota kā daļa no Krievijas mēģinājuma administratīvi iekļaut ieņemtās Austrumgalīcijas teritorijas impērijas pārvaldes sistēmā.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]1914. gada vasarā, sākoties Pirmajam pasaules karam, Krievijas armija uzsāka ofensīvu pret Austroungāriju Galīcijā. Pēc uzvarām Galīcijas kaujās Krievijas karaspēks ieņēma lielu daļu Austrumgalīcijas, tostarp Ļvivu, kas bija viens no nozīmīgākajiem reģiona politiskajiem, kultūras un administratīvajiem centriem.
Pēc teritorijas ieņemšanas Krievijas vara izveidoja Galīcijas ģenerālgubernatoriju. Tā tika sadalīta vairākās administratīvās vienībās, tostarp Ļvovas guberņā. Krievijas administrācija centās pārveidot reģiona pārvaldi pēc impērijas parauga, ieviešot krievu valodu pārvaldē un ierobežojot Austroungārijas institūciju ietekmi.
Ļvovas guberņas izveide bija cieši saistīta ar Krievijas politiku attiecībā pret ukraiņu un rusofilu kustībām Galīcijā. Krievijas varas iestādes Galīciju uzskatīja par vēsturiski "krievu" zemi un centās atbalstīt vietējos rusofilus, vienlaikus ierobežojot ukraiņu nacionālo kustību.
Okupācijas laikā tika slēgtas vai ierobežotas vairākas ukraiņu organizācijas, laikraksti un kultūras iestādes. Daļa ukraiņu sabiedrisko darbinieku tika arestēti vai deportēti uz Krievijas iekšieni. Īpaši smagi tika skarta Ukrainas grieķu katoļu baznīca, kuru Krievijas administrācija uztvēra kā saistītu ar Austroungārijas un poļu ietekmi.
1914. gada septembrī tika arestēts Ļvivas grieķu katoļu metropolīts Andrijs Šeptickis, kuru vēlāk izsūtīja uz Krieviju. Krievijas okupācijas vara centās veicināt pāreju uz krievu pareiztibu, taču šī politika izraisīja vietējo ukraiņu pretestību.
Krievijas pārvalde Ļvovas guberņā pastāvēja īsu laiku. 1915. gada pavasarī un vasarā pēc vācu un austroungāru pretuzbrukuma Krievijas armija bija spiesta atkāpties no Galīcijas. Līdz ar Krievijas karaspēka atkāpšanos Ļvovas guberņa faktiski beidza pastāvēt.
Pēc Austroungārijas varas atjaunošanas reģionā Krievijas okupācijas administrācijas institūcijas tika likvidētas. Daudzi vietējie rusofili, kas bija sadarbojušies ar Krievijas varu, atkāpās kopā ar Krievijas armiju vai vēlāk nonāca Austroungārijas represiju uzmanības lokā.
Ļvovas guberņas īslaicīgā pastāvēšana kļuva par vienu no Pirmā pasaules kara Galīcijas okupācijas epizodēm. Tā atspoguļoja Krievijas Impērijas centienus izmantot kara apstākļus, lai paplašinātu ietekmi uz ukraiņu un poļu apdzīvotajām Austroungārijas teritorijām.
Administratīvais statuss
[labot | labot pirmkodu]Ļvovas guberņa nebija parasta Krievijas Impērijas iekšējā guberņa, bet okupētā teritorijā izveidota pagaidu administratīva vienība. Tā atradās militārās un civilās okupācijas pārvaldes pakļautībā Galīcijas ģenerālgubernatorijas sastāvā.
Tās pārvaldes mērķis bija nodrošināt kārtību ieņemtajās teritorijās, organizēt administrāciju, kontrolēt sabiedrisko dzīvi un sagatavot reģionu iespējamai ilgstošai iekļaušanai Krievijas impēriskajā sistēmā.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu] | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
