Ŗ

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latin letter Ŗŗ.PNG

Ŗ ([rʲ]), jeb mīkstinātais r, ir vēsturisks latviešu alfabēta burts, kas tika lietots visos latviešu valodas tekstos līdz 20.gadsimtam. Burts 'ŗ' tika lietots, lai atzīmētu mīkstinātu, jeb palatalizētu r skaņu. Valodas izrunai vienkāršojoties 'ŗ' skaņa laika gaitā sāka no sarunvalodas izzust un 19.gs beigās kopā ar skaņu salikumiem 'pj', 'bj', 'mj', 'vj' jau bijis izzudusi no izrunas gandrīz visās latviešu valodas izloksnēs ārpus Kurzemes dienvidiem.[1] Burts 'ŗ' pirmo reizi no latviešu alfabēta izņemts 1938. gadā, drīz vien pēc tam atjaunots un noteikts kā obligāts skolās un fakultatīvs ārpus tām.[2] Burtu 'ŗ' 1946. gadā pēc Latvijas okupācijas pārtrauca oficiāli lietot.[3] Mūsdienās to turpina lietot vairākums trimdas latviešu[4], kā arī vairākas izdevniecības Latvijā.[nepieciešama atsauce]

Lietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mīkstinātais r tika lietots situācijās, kur to prasīja gramatikas sistēma līdzskaņu mijas ar 'j' ietekmē, gluži kā 'ļ' un 'ņ'.[1]

Lietojums Formas piemērs Salīdzinājums Atstātā ietekme
Vārdos, kur mīkstinātais r radies saīsinot vēsturiski garās galotnes kaŗš (no kaŗas), gaŗš (no gaŗas), kuŗš (no kuris), vaŗš (no varis) ceļš, zaļš, slapjš Galotnē līdzskanis 'š'
Darbības vārdos, kur mīkstinātais r radās 'r' un 'j' līdzskaņu mijas ietekmē dzeŗu (no dzerju), veŗot (no verjot), aŗ (zemi, no arj), skaŗas (no skarjas) ceļu, veļot, skrāpj, ceļas Pareizrunā pieprasīta šaura 'e' izruna vārdos kā 'dzeru', 'beru', 'ver'
Vīriešu dzimtes lietvārdu ar izskaņu '-ris' vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos asaŗa (zivs, no asarja), mēŗus (mēris, no mērja), ķeceŗi kāļa, skapjus, Jāņi Pareizrunā pieprasīta šaura 'e' izruna vārdos kā 'mēra', 'bēra'(zirga).
Sieviešu dzimtes lietvārdu ar izskaņu '-re' daudzskaitļa ģenitīvā cepuŗu (no cepurju) zemju, vīļu Pareizrunā pieprasīta šaura 'e' izruna, ja zilbē pirms izskaņas ir e.
Atsevišķos vārdos, kur to neprasa gramatikas sistēma. Vēsturiski literārajā valodā 'ŗ' lietojums te bija fakultatīvs, jo bija liela nevienmērība starp dažādām izloksnēm. jūŗa, gŗava, kŗausis(bumbieris), dziŗa (mežs) skaņa, kļava nav

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Endzelīns un Mīlenbahs. Latviešu pareizrakstības vārdnīca, 1932.
  2. Valdības Vēstnesis, 1939.g. 24.VII
  3. Iluta Dalbiņa un Inese Lāčauniece. Latviešu valoda vidusskolām. Rīga : RaKa, 2001. 110. lpp. ISBN 978-9984-46-130-4.
  4. Ilze Garoza. «Latviešu skolas Amerikā – ceļš uz iekļaujošu latviešu kopienu» (latviski). Latvians Online, 2013. gada 11. septembris. Skatīts: 2014. gada 21. februārī.