Ŗ

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latin letter Ŗŗ.PNG

Ŗ ([rʲ]), jeb mīkstinātais r, ir vēsturisks latviešu alfabēta burts, kas tika lietots visos latviešu valodas tekstos līdz 20.gadsimtam. Burts 'ŗ' tika lietots, lai atzīmētu mīkstinātu, jeb palatalizētu r skaņu. Valodas izrunai vienkāršojoties 'ŗ' skaņa laika gaitā sāka no sarunvalodas izzust un 19.gs beigās kopā ar skaņu salikumiem 'pj', 'bj', 'mj', 'vj' jau bijis izzudusi no izrunas gandrīz visās latviešu valodas izloksnēs ārpus Kurzemes dienvidiem.[1] Burts 'ŗ' pirmo reizi no latviešu alfabēta izņemts 1938. gadā, drīz vien pēc tam atjaunots un noteikts kā obligāts skolās un fakultatīvs ārpus tām.[2] Burtu 'ŗ' 1946. gadā pēc Latvijas okupācijas pārtrauca oficiāli lietot.[3] Mūsdienās to turpina lietot vairākums trimdas latviešu[4], kā arī vairākas izdevniecības Latvijā.[nepieciešama atsauce]

Lietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mīkstinātais r var tikt lietots tādā veidā, kā to prasa gramatikas sistēma, respektīvi, līdzskaņu mijas ar 'j' ietekmē, gluži kā 'ļ' un 'ņ'.[1]

Lietojums Formas piemērs Salīdzinājums Atstātā ietekme
Vārdos, kur mīkstinātais r radies, saīsinoties lietvārdu un īpašības vārdu galotnēm, kas iepriekš bijušas garākas: -ris, -rias/-ŗas. kaŗš (no kaŗas),

gaŗš (no gaŗas),
kuŗš (no kuris),
vaŗš (no varis)

ceļš,

zaļš,
slapjš,
zvīļš

Galotnē līdzskanis 'š'.
Tajās darbības vārdu formās, kur mīkstinātais r rodas līdzskaņu mijas dēļ. dzeŗu (no 'dzerju'),

veŗot (no 'verjot'),
aŗ (no 'arj'),
skaŗas (no 'skarjas'),
netveŗams,
apbuŗošs

smeļu,

veļot,
maļ,
guļas,
nepeļams,
pieguļošs

Pareizrunā pieprasīta šaura 'e' izruna tādos vārdos kā 'dzeru', 'beru', 'ver'.
Vīriešu dzimtes lietvārdu ar izskaņu '-ris' vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos (arī salikteņu iekšienē). asaŗa (asaris, no 'asarja'),

ŗus (mēris, no 'mērja'),
ķeceŗi,
aktieŗiem,
inžnieŗzinātne (no 'inženieŗu')

ļa,

ļus,
bērneļi,
vekseļiem,
mēteļdrāna (no 'mēteļu')

Pareizrunā pieprasīta šaura 'e' izruna tādos vārdos kā 'mēra', 'bēra' (zirga).
Sieviešu dzimtes lietvārdu ar izskaņu '-re' daudzskaitļa ģenitīvā (arī salikteņu iekšienē). cepuŗu (no 'cepurju'),

ŗu,
novakaŗu,
klavieŗspēle (no 'klavieŗu')

cauruļu,

ļu,
nomaļu,
ērģeļmūzika (no 'ērgeļu')

Pareizrunā pieprasīta šaura 'e' izruna (ja zilbē pirms šaurinātājskaņas ŗ ir e).
Atsevišķos vārdos, kuros to gan neprasa locīšanas kārtulas (kā iepriekšējās rindās), taču formas ar ŗ ir zināmas. Vēsturiski literārajā valodā 'ŗ' rakstīšana te bijusi fakultatīva, jo bija liela nevienmērība starp dažādām izloksnēm. ŗa, gŗava, gŗaut, kŗausis (bumbieris), dziŗa (mežs), ŗukt (saŗukt) skaņa, kļaut, kļava, ļimt (saļimt)
No citām valodām pārņemtu vārdu rakstībā (aizgūtos citu valodu īpašvārdos). Ŗuriks,

Ŗazaņa,
Haŗkova

Ļutoslavskis,

Ļubļina,
Miļkevičs

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Endzelīns un Mīlenbahs. Latviešu pareizrakstības vārdnīca, 1932.
  2. Valdības Vēstnesis, 1939.g. 24.VII
  3. Iluta Dalbiņa un Inese Lāčauniece. Latviešu valoda vidusskolām. Rīga : RaKa, 2001. 110. lpp. ISBN 978-9984-46-130-4.
  4. Ilze Garoza. «Latviešu skolas Amerikā – ceļš uz iekļaujošu latviešu kopienu» (latviski). Latvians Online, 2013. gada 11. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 27. februārī. Skatīts: 2014. gada 21. februārī.