Šēta
| Šēta | ||
|---|---|---|
| miests | ||
| Šėta | ||
|
Šētas iela | ||
| ||
| Koordinātas: 55°16′44″N 24°15′18″E / 55.27889°N 24.25500°EKoordinātas: 55°16′44″N 24°15′18″E / 55.27889°N 24.25500°E | ||
| Valsts |
| |
| Apriņķis | Kauņas apriņķis | |
| Pašvaldība | Ķēdaiņu rajona pašvaldība | |
| Seņūnija | Šētas seņūnija | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 2,17 km2 | |
| Augstums | 70 m | |
| Iedzīvotāji (2021) | ||
| • kopā | 741 | |
| • blīvums | 341,5/km² | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
|
| ||
Šēta (lietuviešu: Šėta) ir miests Lietuvā, Kauņas apriņķī, Ķēdaiņu rajona pašvaldībā, seņūnijas centrs. Atrodas Obeles upes krastos, 17 kilometrus uz austrumiem no Ķēdaiņiem.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Šēta rakstos pirmo reizi minēta 1492. gadā. 15. gadsimta beigās šeit tika uzcelta pirmā baznīca. 17. un 18. gadsimtā miests piederēja muižnieku Sapjehu un vēlāk Monvidu-Bjalozoru dzimtām. 1766. gadā karalis Staņislavs Poņatovskis piešķīra Šētai tirgus tiesības un tiesības rīkot divus gadatirgus gadā.
Padomju periodā Šēta bija kolhoza Šėta centrālais ciemats. Saimniecība bija viena no spēcīgākajām Ķēdaiņu rajonā, kas veicināja miesta infrastruktūras attīstību — tika uzcelta jauna vidusskola, kultūras nams un administratīvās ēkas. 2002. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis.
Arhitektūra un apskates objekti
[labot | labot pirmkodu]- Šētas Sv. Trīsvienības baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta no 1772. līdz 1782. gadam vēlā baroka un agrā klasicisma stilā. Tā ir monumentāla celtne ar bagātīgu iekšējo apdari.
- Vēsturiskais miesta plānojums: Šēta ir saglabājusi 16. gadsimta Valaku reformas laikā izveidoto taisnstūrveida ielu tīklu ar centrālo laukumu.
- Ebreju kopienas mantojums: pirms Otrā pasaules kara Šētā bija liela ebreju kopiena; saglabājušās atsevišķas vēsturiskas ēkas un piemiņas vietas.
- Piemineklis Lietuvas neatkarībai: uzstādīts par godu Lietuvas valsts izveidei, padomju laikā nojaukts, bet vēlāk atjaunots.
Sabiedrība
[labot | labot pirmkodu]Miestā darbojas Šētas ģimnāzija, bibliotēka, pasts un kultūras centrs. Miests atrodas tuvu nozīmīgiem tranzīta ceļiem, kas savieno Ķēdaiņus ar Ukmerģi un Panevēžu. Apkārtnē ir attīstīta intensīva lauksaimniecība, īpaši labības un cukurbiešu audzēšana. Šēta ir pazīstama arī ar savām siera gatavošanas tradīcijām (vēsturiskais "Šētas siers").
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šēta.
- Kēdainu rajona pašvaldības vietne
|