Šķīstītava

Dvēseļu šķīstīšana ugunī.

Šķīstītava jeb purgatorijs (no latīņu: purgare — 'tīrīt') saskaņā ar Romas Katoļu baznīcas mācību ir īpašs pārejas stāvoklis, kur pēc nāves nonāk cilvēki ar sīkiem grēkiem, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs. Pirmo reizi mācību par šķīstītavu Katoļu baznīca bija formulējusi Florences koncilā, bet vēlāk tas tika papildināts Tridentas koncilā.

Pareizticīgā baznīca neatzīst šķīstītavas eksistenci, taču pieļauj, ka ar lūgšanām iespējams iežēlināt Dievu un tas atcels elles mokas kādam grēciniekam. Mūsdienu protestantu baznīcas noliedz šķīstītavas eksistenci.

Islamā ir šķīstītavai līdzīga vieta - Arafs.

Vēsture

Vēsturiski aizlūgšana par mirušajiem pieminēta jau ebreju 2. Makabeju grāmatā, taču jūdaisms šo grāmatu nav atzinis par iekļaujamu Tanahā. Apustulis Pāvils savā pirmajā vēstulē korintiešiem norāda, ka daļa cilvēku gan sākotnēji cietīs no pēcnāves uguns, bet paglābušies no elles pēc Pastarās tiesas, kas arī norāda uz kāda starpstāvokļa iespēju. Pirmās norādes par aizlūgumiem par mirušo dvēselēm kristietībā saistītas jau ar 2. gadsimtu, kas apliecina, ka daļa tālaika kristiešu uzskatījuši par iespējamu ar savām lūgšanām uzlabot mirušo pēcnāves apstākļus. Tomēr šī teorija ilgstoši palika nenoformēta oficiālas mācības formā par kādu augstāko spēku metodiku mirušo stāvokļa uzlabošanai, kamēr 12. gadsimtā tādu neizstrādāja Lombardijas Pēteris, savā daudzas baznīcas dogmas un ticējumus sakārtojušajā lieldarbā "Sententiae in quatuor IV libris distinctae" iekļaudams arī uzskatu par īpašas uzgaidāmās vai labošanas vietas eksistenci. Pēc 60 gadus ilgiem strīdiem, 1215. gadā 4. Laterānas kongress iekļāva Pētera darbu kristīgo mācību izsakošo grāmatu sarakstā, vēl neiekļaujot viņa teoriju oficiālajās dogmās. Tolaik atdalījušies pareizticīgie iebilda pret šo mācību, tomēr pāvests Inokentijs IV 1254. gadā oficiāli formulēja šādu īpašu teritoriju. 1274. gadā to apliecināja arī 2. Lionas kongress, taču paša vārda "šķīstītava" vēl nebija. Šis vārds pirmoreiz tika oficiāli lietots tikai Florences koncilā 1439. gadā, kurā šķīstītavas eksistence kļuva par oficiālu katoļu baznīcas dogmu.

Ārējās saites

• Purgatory (Encyclopedia Britannica) (angliski)