Šampaņas apgabals

Šampaņas apgabals (franču: Champagne) ir kultūrvēsturisks reģions Francijā, kas atrodas tās ziemeļaustrumu daļā. Tas ir slavens ar savu vīna kultūru, jo tieši šeit tiek ražots pasaulē slavenais dzirkstošais vīns — šampanietis.
Lielākās pilsētas Šampaņas apgabalā ir Reimsa, kas tiek dēvēta par "Šampanieša galvaspilsētu," un Epernē (Épernay). Šis apgabals ir arī vēsturiski nozīmīgs — Reimsā kronēja vairākus Francijas karaļus.
Mūsdienās Šampaņa ir daļa no administratīvā Grandestas reģiona, kas izveidots pēc 2016. gada Francijas reģionālās reformas, apvienojot Šampaņu-Ardēnu, Lotringu un Elzasu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šampaņas teritorija bija apdzīvota jau neolīta periodā, bet vēlāk to apdzīvoja ķeltu cilts — remi. Romas impērijas laikā šis reģions kļuva par svarīgu tirdzniecības un ceļu tīkla daļu. Tajā tika ieviesta vīnkopība, kas vēlāk kļuva par apgabala ekonomikas pamatu.
Viduslaikos Šampaņa kļuva par nozīmīgu reģionu Francijas karalistē. No 11. līdz 13. gadsimtam Šampaņas gadatirgi kļuva par vienu no Eiropas svarīgākajiem tirdzniecības centriem, kur tirgotāji no visas Eiropas apmainījās ar precēm, piemēram, tekstilizstrādājumiem, vīnu un garšvielām. Šajā laikā reģionu pārvaldīja Šampaņas grāfi, kuri veicināja reģiona ekonomisko uzplaukumu.
1284. gadā Šampaņa tika pievienota Francijas Karalistei, kad Šampaņas grāfiene Žanna apprecējās ar nākamo Francijas karali Filipu IV Skaisto.
Šampaņas reģions tika iesaistīts daudzos karos, kas skāra Franciju, tostarp simtgadu karā (1337—1453) un reliģiskajos karos 16. gadsimtā. Reimsas pilsētai bija īpaša loma, jo tieši tur Francijas karaļi tika kronēti Reimsas katedrālē.
17. un 18. gadsimtā Šampaņa kļuva pazīstama ar savām vīna ražošanas tradīcijām. Tieši šajā laikā tika izstrādātas metodes, kas noveda pie šampanieša ražošanas.
Pirmā un Otrā pasaules kara laikā Šampaņas reģions cieta smagus postījumus. Reimsas pilsēta tika gandrīz pilnībā izpostīta Pirmajā pasaules karā. Šī reģiona stratēģiskā atrašanās vieta pie Vācijas robežas padarīja to par kara darbības centru. Tomēr pēc kara reģions tika atjaunots un kļuva par simbolu miera un vienotības veicināšanai Eiropā.
Mūsdienās Šampaņa ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, pateicoties tās vīna darītavām, vīna pagrabiem un vīna ainavām. Reģions joprojām ir pazīstams kā pasaules šampanieša ražošanas centrs un ir viens no Francijas simboliem.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Coteaux, Maisons et Caves de Champagne». whc.unesco.org. Skatīts: 2025-01-25.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šampaņas apgabals.