Šarko sala
| Šarko sala | |
|---|---|
 Šarko sala 2009. gada satelītainā | |
  Šarko sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Belinshauzena jūra |
| Koordinātas | 69°45′S 75°15′W / 69.750°S 75.250°WKoordinātas: 69°45′S 75°15′W / 69.750°S 75.250°W |
| Platība | 2576 km² |
| Garums | 56 km |
| Platums | 46 km |
| Administrācija | |
 Antarktika | |
| Pretenzija | Britu Antarktiskā teritorija, Čīles Antarktiskā teritorija |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
 Šarko sala Vikikrātuvē | |
Šarko sala (angļu: Charcot Island, spāņu: Isla Charcot, franču: Île Charcot) ir ar ledu klāta neapdzīvota sala Antarktīdā, Belinshauzena jūras austrumu piekrastē. Vilkinsa šaurums austrumos to šķir no Aleksandra I salas, bet Atenboro šaurums dienvidos — no Latadija salas. Agrāk salas austrumu krastam piekļāvās Vilkinsa šelfa ledāja mēle, līdz 2009. gada aprīlī tā saira.[1]
Salu 1910. gada 11. janvārī atklāja franču antarktiskā ekspedīcija Žana Batista Šarko vadībā, kas to nosauca par Šarko Zemi (terre de Charcot) par godu savam tēvam Žanam Martēnam Šarko.[2]
Amerikāņu Ronnes Antarktikas pētniecības ekspedīcija (RARE) 1947. gada 23. decembrī uzņēma salas daļu aerofotogrāfijas un veica pirmo nosēšanos. 1982. gadā Čīles Antarktikas ekspedīcija un Čīles gaisa spēki netālu no Martina kalna uzcēla nosēšanās joslu un pagaidu 30 m² lielu būdu. Britu Antarktiskā dienesta ģeologi un biologi no 1975. gada līdz mūsdienām ir veikuši aptuveni desmit īsas pētniecības vizītes Šarko salā.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Smith, Lewis. "Breakaway ice shelf will reshape map of Antarctica". London: Times Online.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 30. maijā. Skatīts: 2025. gada 16. novembrī.
- ↑ Charcot Island. Geographic Names Information System. United States Geological Survey, United States Department of the Interior
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šarko sala.