Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem

Vikipēdijas lapa
300 metri ar šauteni trijās pozīcijā vīriešiem šaušanā
1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Skats no šaušanas sacensībām
Norises vietaSatori, Valsts karogs: Francija Versaļa, Francija
Norises laiks1900. gada 3. — 5. augusts
Dalībnieki30 no 6 valstīm
Medaļu ieguvēji
Zelta medaļa Emīls Kellenbergers  Šveice
Sudraba medaļa Anderss Peters Nīlsens  Dānija
Bronzas medaļa Pauls van Asbruks  Beļģija
Bronzas medaļa Ūle Estmo  Norvēģija
«1896 Atēnas1908 Londona»
Šaušana 1900. gada
vasaras olimpiskajās spēlēs
Sportisti
Pistole
50 metri, individuāli   Vīrieši
50 metri, komandas   Vīrieši
Šautene
300 metri, stāvus   Vīrieši
300 metri, uz ceļiem   Vīrieši
300 metri, guļus   Vīrieši
300 metri, 3 pozīcijas   Vīrieši
300 metri, komandas   Vīrieši
Bise
Tranšeja   Vīrieši
← 1896 1908 →

300 metri ar šauteni trijās pozīcijā vīriešiem bija viena no astoņām disciplīnām šaušanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, Parīzē. Sacensības tika aizvadītas 1900. gadā no 3. līdz 5. augustam, militārajā nometnē Satori, Versaļas teritorijā. Tajās startēja 30 sportisti no 6 valstīm.[1]

Medaļas šajā disciplīnā tika sadalītas ņemot vērā kopējo sportista sniegumu individuālajās disciplīnās guļus pozīcijā, pozīcijā uz ceļiem un stāvus pozīcijā. Zelta medaļa šajā disciplīnā ieguva Šveices sportists Emīls Kellenbergers (930 punkti), sudraba medaļu ieguva Dānijas sportists Anderss Peters Nīlsens (921 punkti), savukārt bronzas medaļas tika piešķirtas Beļģijas sportistam Paulam van Asbrukam (917 punkti) un Norvēģijas sportistam Ūlem Estmo (917 punkti).[2] Šveicei (pirmā arī zelta medaļa), Beļģijai un Norvēģijai šīs bija pirmās olimpiskās medaļas šajā disciplīnā olimpiskajās spēlēs.

Sacensību formāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīnā katrs sportists kopumā raidīja 120 šāvienus, 40 šāvienus katrā no trim pozīcijām (guļus pozīcijā, pozīcijā uz ceļiem un stāvus pozīcijā). Mērķis bija 1 metra diametrā, ar 10 punktu gredzeniem un 300 metru attālumā. Maksimālais iespējamais iegūstamais rezultāts bija 1200 punkti. Medaļas tika piešķirtas arī par komandu rezultātiem, kopā saskaitot individuālos trīs pozīciju punktus.[3] Vienīgo reizi olimpisko spēļu vēsturē medaļas tika piešķirtas par rezultātiem arī katrā no trim pozīcijām.

Rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošie rekordi līdz 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
Rekords Punkti Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Pasaules rekords Nav zināms
Olimpiskais rekords Nebija
Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
Rekords Punkti Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Olimpiskais rekords 503  Emīls Kellenbergers (Šveice) Valsts karogs: Francija Parīze, Francija 1900. gada 3. — 5. augusts

Medaļu ieguvēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zelts Sudrabs Bronza
Emīls Kellenbergers
 Šveice 		Anderss Peters Nīlsens
 Dānija 		Pauls van Asbruks
 Beļģija 		Ūle Estmo
 Norvēģija

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieta Sportists Pārstāvētā valsts Stāvus pozīcija
(punkti)		 Pozīcija uz ceļiem
(punkti)		 Guļus pozīcija
(punkti)		 Kopā
(punkti)
1 Emīls Kellenbergers  Šveice 292 314 324 930
2 Anderss Peters Nīlsens  Dānija 277 314 330 921
3 Pauls van Asbruks  Beļģija 297 308 312 917
Ūle Estmo  Norvēģija 299 289 329 917
5 Larss Jergens Madsens  Dānija 305 299 301 905
6 Šarls Pomjē di Veržē  Beļģija 298 297 302 897
7 Ahils Parošs  Francija 268 287 332 887
8 Francis Bēkli  Šveice 294 300 289 883
9 Markuss Ravensvaijs  Nīderlande 272 306 303 881
Konrāds Štēli  Šveice 272 324 285 881
11 Ogists Kavadīni  Francija 278 286 316 880
Leons Moro  Francija 269 286 325 880
13 Helmers Hermansens  Norvēģija 280 290 308 878
14 Eilke Vūrmans  Nīderlande 261 303 312 876
15 Vigo Jensens  Dānija 277 290 308 875
16 Luijs Rišardē  Šveice 269 297 307 873
17 Toms Sēbergs  Norvēģija 275 272 301 848
18 Henriks Sillems  Nīderlande 249 281 317 847
19 Alfrēds Griters  Šveice 282 265 285 832
20 Ūle Seters  Norvēģija 239 293 298 830
21 Moriss Lekoks  Francija 268 271 284 823
22 Žils Burī  Beļģija 282 269 270 821
23 Eduārs Mīns  Beļģija 265 249 304 818
24 Olafs Fridenlunds  Norvēģija 271 259 287 817
25 Antoniuss Bauvenss  Nīderlande 238 296 278 812
26 Renē Tomā  Francija 254 259 295 808
27 Solko van den Bergs  Nīderlande 239 274 292 805
28 Lauridss Kērs  Dānija 238 271 273 782
Aksels Kristensens  Dānija 261 260 261 782
30 Žozefs Barass  Beļģija 233 210 270 713

Pārstāvētās valstis un sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Sacensībās startēja 30 sportisti no 6 valstīm. Visas valstis pirmo reizi bija pārstāvētas šajā disciplīnā.

Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Shooting at the 1900 Paris Summer Games: Men's Free Rifle, Three Positions, 300 metres». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 8. augusts. Skatīts: 2021. gada 8. augusts.
  2. ↑ «Paris 1900 Shooting: army rifle 300m 3 positions men Results». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 8. augusts.
  3. ↑ «Free Rifle, Three Positions, 300 metres, Men». Olympedia. Skatīts: 2020. gada 10. decembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

300 metri ar šauteni trijās pozīcijās šaušanā olimpiskajās spēlēs
Citas
Olimpiskie čempioni šaušanā — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem
Guļus pozīcija
Pozīcija uz ceļiem
Stāvus pozīcija
Komandas
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Šaušana_1900._gada_vasaras_olimpiskajās_spēlēs_—_300_metri_ar_šauteni_trijās_pozīcijās_vīriešiem&oldid=3614501"