Pāriet uz saturu

Šaurlapu ceļteka

Vikipēdijas lapa

Šaurlapu ceļteka jeb šaurlapu ceļmallapa (latīņu: Plantago lanceolata) ir ceļmallapu dzimtas Plantaginaceae ziedaugu suga. Tā ir izplatīta nezāle kultivētās vai traucētās zemēs, atmatās, sausos mežos, nezālienēs kā arī graudaugu sējumos. [1]

P. lanceolata ( Japāna )

Daudzgadīgs, neliels (garums 10-45 cm) ceļteku dzimtas lakstaugs. Lapas rozetē, lancetiskas (garums 4-12 cm, platums 1-2.5 cm). Lapas kāts rievains. Plātnei 3-7 lokveida dzīslas, mala gluda. Ziednesis slaids, nezarots (garums līdz 45 cm), tā galotnē iegareni olveidīga ziedu vārpa (garums 1-2.5 cm). Augam parasti 2-5 ziedneši. Zieda kauss divdaivains, vainags gaišbrūns. Putekšnīcas baltas vai iedzeltenas. Auglis - divsēklu pogaļa. Zied no maija līdz septembrim.

No citām ceļtekām atšķirama pēc īsās ziedu vārpas garā ziednesī un lancetiskajām lapām.[2]

Izplatība un dzīvotne

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plantago lanceolata ir plaši izplatīta Eiropā (neiekļaujot ziemeļu apvidus) un Āzijā. Amerikā un Austrālijā tā ir sastopama un plaši izplatīta kā introducēta suga.

Reti sastopams skābākajās augsnēs (pH < 4,5).

Latvijā bieži atrodama visā valstī.[3]

Ziedkopa

Šaurlapu ceļteka tiek uzskatīta par lauksaimniecības indikatoru ziedputekšņu diagrammās, P. lanceolata ir atrasta Norvēģijas rietumos no agrā neolīta, kas norāda uz ganību klātbūtni šajā apgabalā. [4]

Dziedātājputni ēd sēklas, un truši ēd lapas. [5]

Kukaiņu plēsība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šaurlapu ceļteka ir daudzu dažādu Lepidoptera kārtas sugu saimniekaugs. Tādas sugas kā Junonia coenia, Spilosoma congrua un Melitaea cinxia dēj olas uz P. lanceolata augiem, lai tie varētu kalpot kā barības avots kāpuriem, kad tie izšķiļas. [6] [7] Augu lapās esošie iridoīdie glikozīdi uzkrājas kāpuros un padara tos nebaudāmus plēsējiem.

Infekcija ar miltrasu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Podosphaera plantaginis ir miltrasas sēne, kas inficē P. lanceolata . Visas P. lanceolata populācijas var tikt inficētas ar vairākiem šīs miltrasas sēnītes celmiem. Kad populācijas ir inficētas, sākotnēji simptomi ir minimāli. Tad pēc dažām nedēļām vai mēnešiem sāk parādīties bojājumi, kas aptver visu lapu un stublāju virsmu, padarot to ļoti pamanāmu. Vēl viena suga, kas inficē P. Lanceolata ir Golovinomyces sordidus . Abas šīs miltrasas ir obligāti biotrofi, kas nozīmē, ka tās var inficēt tikai dzīvos audus. Tie pārklāj lapu virsmu un izstiepj hifus šūnu matricā, lai iegūtu barības vielas.

Plantago lanceolata bieži izmanto zāļu tējās, sīrupos un pret nobrāzumiem, apturot asiņošanu un veicinot sadzīšanu[8]. [9]Tēju no lapām izmanto kā klepus zāles. Tradicionālajā austriešu medicīnā lapas ir izmantotas iekšēji (kā sīrups vai tēja) vai ārēji (svaigas lapas) elpceļu, ādas, kukaiņu kodumu un infekciju ārstēšanai. [10] Jaunās lapas ir ēdamas. [11] Ziedpumpuriem ir sēnēm līdzīga garša, un tos var izmantot buljona pagatavošanai. [12]

  1. ↑ «VAAD - Kaitīgie organismi». registri.vaad.gov.lv. Skatīts: 2025-01-20.
  2. ↑ «šaurlapu ceļteka - Plantago lanceolata L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2025-01-20.
  3. ↑ «šaurlapu ceļteka - Plantago lanceolata L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2025-01-20.
  4. ↑ Hjelle, K. L.; Hufthammer, A. K.; Bergsvik, K. A. (2006). "Hesitant hunters: a review of the introduction of agriculture in western Norway". Environmental Archaeology 11 (2): 147–170. Bibcode 2006EnvAr..11..147H. doi:10.1179/174963106x123188.
  5. ↑ William A. Niering, Nancy C. Olmstead. The Audubon Society Field Guide to North American Wildflowers, Eastern Region. Knopf, 1985. 681. lpp. ISBN 0-394-50432-1. Arhivēts no oriģināla Kopā ar |archiveurl= jālieto |url=, laiks: Kopā ar |archiveurl= jālieto |archivedate=.
  6. ↑ Stamp, Nancy E.; Bowers, M. Deane (1993-09-01). "Presence of predatory wasps and stinkbugs alters foraging behavior of cryptic and non-cryptic caterpillars on plantain (Plantago lanceolata)" (en). Oecologia 95 (3): 376–384. Bibcode 1993Oecol..95..376S. doi:10.1007/BF00320992. ISSN 0029-8549. PMID 28314014.
  7. ↑ Van Nouhuys, Saskya; Singer, Michael C.; Nieminen, Marko (2003-04-01). "Spatial and temporal patterns of caterpillar performance and the suitability of two host plant species" (en). Ecological Entomology 28 (2): 193–202. Bibcode 2003EcoEn..28..193V. doi:10.1046/j.1365-2311.2003.00501.x. ISSN 1365-2311.
  8. ↑ Abate, Limenew; Bachheti, Rakesh Kumar; Tadesse, Mesfin Getachew; Bachheti, Archana (2022). "Ethnobotanical Uses, Chemical Constituents, and Application of Plantago lanceolata L." (en). Journal of Chemistry 2022 (1): 1532031. doi:10.1155/2022/1532031. ISSN 2090-9071.
  9. ↑ «Ceļteka dziedē ne tikai nobrāztu celi, bet arī klepu un gastrītu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-01-20.
  10. ↑ "Ethnopharmacological in vitro studies on Austria's folk medicine--an unexplored lore in vitro anti-inflammatory activities of 71 Austrian traditional herbal drugs". Journal of Ethnopharmacology 149 (3): 750–71. October 2013. doi:10.1016/j.jep.2013.06.007. PMC 3791396. PMID 23770053.
  11. ↑ Doug Benoliel. Northwest Foraging: The Classic Guide to Edible Plants of the Pacific Northwest (Rev. and updated izd.). Seattle, WA : Skipstone, 2011. 75. lpp. ISBN 978-1-59485-366-1. OCLC 668195076.
  12. ↑ Tiffany Francis-Baker. Concise Foraging Guide. The Wildlife Trusts. London : Bloomsbury, 2021. 78. lpp. ISBN 978-1-4729-8474-6.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Šaurlapu_ceļteka&oldid=4242966"