Šaurmutes

Šaurmutes Stenolaemata Borg, 1926
Šaurmute Spinihornera spinigera
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Nodalījums	Bilaterāļi (Bilateria)
Apakšnodalījums	Pirmmutnieki (Protostomia)
Virstips	Spirālveidīgie (Lophotrochozoa)
Tips	Sūneņi (Bryozoa)
Klase	Šaurmutes (Stenolaemata)
Iedalījums
Esthonioporata Cryptostomida Cyclostomatida Cystoporida Fenestrida Timanodictyina Trepostomatida
Šaurmutes Vikikrātuvē

Šaurmutes (Stenolaemata) ir bezmugurkaulnieku sūneņu tipa klase, kuru pārstāvji apdzīvo jūras un okeānus. Šo klasi 1926. gadā izveidoja zviedru zoologs Folke Borgs. Šajā klasē ir iekļauta tikai viena recentā kārta (Cyclostomatida) ar apmēram 175 ģintīm un virs 600 sugām (trešā lielākā recento sūneņu kārta), taču paleozojā tā bija dominējošā sūneņu grupa. Šaurmutu fosilijas ir zināmas no ordovika līdz mūsdienām.

Apraksts

Šaurmutes ir sēdoši, pie substrāta pieaugoši organismi, kas barojas no ūdenī suspendētām barības vielām. Tie veido kolonijas ar cietu, pārkaļķotu ekzoskeletu, kas labi saglabājas fosilā veidā. Šaurmutu cistīdi ir iegareni, cilindiski, aizmugurējā daļā nosmailināti. Tiem nav noslēdzošā aparāta (epistoma). Katrs īpatnis var izstiepties no cistīda noteiktā leņķī un, izbāžot savu lofoforu ar taustekļiem, spēj uztvert apkārt peldošās barības vielas. Bet atvērtās poras starp blakus esošajiem zooīdiem ļauj tiem veikt savstarpēju vielapmaiņu. Ķermeņa sieniņu muskulatūras nav. Oliņu attīstība notiek gonozoīdos.

Sistemātika

Šaurmutu klasē ir viena recentā un sešas izmirušas kārtas:

• klase: Stenolaemata Borg, 1926

• kārta: Esthonioporata Astrova, 1978 †
• kārta: Cryptostomida Vine 1883 †
• kārta: Cyclostomatida Busk, 1852
• kārta: Cystoporida Astrova, 1964 †
• kārta: Fenestrida Elias & Condra, 1957 †
• kārta: Timanodictyina Morozova, 1966 †
• kārta: Trepostomatida (Ulrich, 1882) †

(†) — izmirušu organismu grupa.