Šifrēšanas tehnika PGP
Šifrēšanas tehnika PGP (angļu: Pretty Good Privacy) ir viena no izplatītākajām šifrēšanas tehnikām, ko izmanto ziņojumu aizsardzībai internetā. Šifrēšanas tehnikas pamatā ir publiskā atslēgšifrēšana.[1] To izstrādāja Filips Zimmermans 1991. gadā.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis raksts ir slikti iztulkots. Iespējams, tulkojums ģenerēts ar tulkošanas programmatūru, vai arī tulks slikti pārvalda vienu no valodām. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
1991. gadā Fils Cimmermans (Phil Zimmermann) izveidoja pirmo PGP šifrēšanas versiju.. Nosaukums "Pretty Good Privacy" tika iedvesmots no pārtikas veikala "Ralph's Pretty Good Grocery" nosaukuma, kas atradās radio vadītāja Garisona Keilora izdomātajā Vobegonas ezera pilsētā.[3]
Drīz pēc iznākšanas PGP šifrēšana tika izmantota ārpus ASV, un 1993. gada februārī Zimmermann kļuva par oficiālu ASV valdības kriminālizmeklēšanas mērķi par "munīcijas eksportu bez licences". Tajā laikā kriptosistēmas, kurās izmantoja atslēgas, kas lielākas par 40 bitiem, tika uzskatītas par munīciju saskaņā ar ASV eksporta noteikumiem; PGP nekad nav izmantojusi atslēgas, kas mazākas par 128 bitiem, tāpēc tajā laikā tā atbilda noteikumiem.[4][5]
1997. gada decembrī PGP Inc. iegādājās uzņēmums Network Associates, Inc. ("NAI").[6][7] Zimmermann un PGP komanda ir kļuvuši par NAI darbiniekiem. NAI bija pirmais uzņēmums, kas izstrādāja likumīga eksporta stratēģiju, publicējot pirmkodu.
Symantec Corporation 2010. gada 29. aprīlī. paziņoja, ka iegādāsies PGP[8] par 300 miljoniem ASV dolāru, lai integrētu to savā uzņēmumu drošības grupā.[9] Šī iegāde tika pabeigta un par to tika paziņots sabiedrībai 2010. gada 7. jūnijā. PGP Desktop 10 pirmkods ir pieejams speciālistu pārskatīšanai.[10]
Arī 2010. gadā Intel Corporation iegādājās McAfee. 2013. gadā McAfee E-Business Server tika nodots Software Diversified Services, kas tagad to pārdod, atbalsta un attīsta ar nosaukumu SDS E-Business Server.[11][12]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Good Privacy/EN «Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls - Pretty Good Privacy». termini.gov.lv.
- ↑ Filips R. Zimmermans. «Why I Wrote PGP». Essays on PGP (angļu). Filips Zimmermans, 1999.
- ↑ «Animal rights activist hit with RIPA key decrypt demand». www.theregister.com. Skatīts: 2025. gada 4. februāris.
- ↑ «What is PGP?». www.itpro.com. Skatīts: 2025. gada 4. februāris.
- ↑ «Understanding PGP Encryption». www.n-able.com. Skatīts: 2025. gada 4. februāris.
- ↑ «Pretty Good Privacy (PGP)». www.techtarget.com. Skatīts: 2025. gada 4. februāris.
- ↑ «PGP creator: Net is like 'downtown Bagdad'». www.theregister.com. Skatīts: 2025. gada 4. februāris.
- ↑ «Used by only a few nerds, Facebook kills PGP-encrypted emails». techcrunch.com. Skatīts: 2025. gada 4. februāris.
- ↑ «Important Information About PGP & Encryption». www.proliberty.com. Skatīts: 2025. gada 4. februāris.
- ↑ «Long Live E-Business Server for Enterprise-Scale Encryption». www.sdsusa.com. Skatīts: 2025. gada 4. februāris.
- ↑ «The PGP Problem». www.latacora.com. Skatīts: 2025. gada 4. februāris.
- ↑ «Efail: Breaking S/MIME and OpenPGP Email Encryption using Exfiltration Channels». www.usenix.org. Skatīts: 2025. gada 4. februāris.
 | Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |