Šklova

Vikipēdijas lapa
Šklova
Шклоў
Шклов
Šklovas rātsnams
Šklovas rātsnams
Ģerbonis: Šklova
Ģerbonis
Šklova (Baltkrievija)
Šklova
Šklova
Koordinātas: 54°12′47″N 30°17′15″E / 54.21306°N 30.28750°E / 54.21306; 30.28750Koordinātas: 54°12′47″N 30°17′15″E / 54.21306°N 30.28750°E / 54.21306; 30.28750
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals Mogiļevas apgabals
Rajons Šklovas rajons
Rakstos 1520
Pilsētas tiesības 1762
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 14 989
Laika josla EET (UTC+3)
Mājaslapa shklov.mogilev-region.by
Šklova Vikikrātuvē

Šklova (baltkrievu: Шклоў, krievu: Шклов) ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala ziemeļos, Šklovas rajona centrs pie Dņepras.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstos Šklova pirmoreiz minēta 1520. gada kā Lietuvas lielkņazistes apdzīvotā vieta. Livonijas kara laikā 1581. gada jūnijā pie apdzīvotās vietas notika Šklovas kauja, kurā krievi Dmitrija Hvorostiņina vadībā sakāva Polijas-Lietuvas karaspēku. 1762. gadā Šklova ieguva pilsētas tiesības. Apdzīvotā vieta pievienota Krievijas Impērijai pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā. Pilsēta izveidojās par ievērojamu ebreju kultūras centru, 18. gadsimtā šeit darbojās ješiva. Otrā pasaules kara laikā pilsēta no 1941. gada 11. jūlija līdz 1944. gada 27. jūlijam atradās vācu okupācijā. Ganrīz visi pilsētas ebreji (pirms kara 26,7 % no iedzīvotājiem) tika nogalināti holokaustā.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1787. gadā Šklovā vietējā karaskolā par skolotāju strādāja serbu kultūras darbinieks Dositejs Obradovičs (Доситеј Обрадовић, 1739 – 1811). Šklovā uzaudzis krievu marksists Pāvels Akselrods (Па́вел Бори́сович Аксельро́д, 1850 – 1928). No 1983. līdz 1985. gadam Šklovā par būvmateriālu rūpnīcas direktora vietnieku strādāja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, pēc tam kļūdams par sovhoza direktoru Šklovas rajonā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Baltkrievijas Republikas iedzīvotāju skaits uz 2023. gada 1. janvāri pa apgabaliem, rajoniem, pilsētām un pilsētciematiem.