Škoda 14Tr

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Škoda 14Tr
Skoda 14 Tr in Vilnius.jpg

Trolejbuss Škoda 14Tr Viļņā

Pamatinformācija
Ražotājs Škoda
Rūpnīca Valsts karogs: Čehija Ostrava pie Oras
Aizvietoja Škoda 9Tr
Konstruēts 1972
Ražots 19802003
Modifikācijas 14TrE, 14TrM, 14TrSF
Tehniskā informācija
Garums 11,34 m
Platums 2,5 m
Augstums 3,41 m
Pašmasa 10 t
Grīdas tips augstā
Druvju skaits 2 — 3
Dzinējs Elektrodzinējs
Dzinēja jauda 100 - 120 kW
Maks. ātrums 65 km/h
Sēdvietu skaits 24 — 41
Stāvvietu skaits 39 — 56
Pasažieri kopā 80
Pilsētas, kurās izmanto

Škoda 14Tr ir trolejbusu modelis, kuru ražoja autobūves uzņēmums Škoda, Čehoslovākijā (kopš 1993. gada, Čehoslovākijai sadaloties, Čehijā), rūpnīcā Ostravā pie Oras. Modelis ir uzskatāms par trolejbusa Škoda 9Tr pēcteci.

Pirmais Škoda 14Tr prototips tika izgatavots 1972. gadā, taču sērijveida ražošana tika uzsākta 1980. gadā un ilga līdz 2003. gadam. Kopējais saražoto vienību skaits tiek lēsts aptuveni 3264 trolejbusi.

Škoda 14Tr kļuva par pirmo Čehijā ražoto trolejbusu, kura atsevišķas modifikācijas (Škoda 14TrE un Škoda 14TrSF) bija paredzētas ASV tirgum.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmsākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trolejbusa Škoda 14Tr pirmsākumi meklējami 1964. gadā, kad autobūves uzņēmums Škoda radīja trolejbusa modeli Škoda T11, kam par pamatu bija ņemts autobuss Karosa ŠM 11. Jaunais modelis Škoda T11 izrādījās neveiksmīgs un jau pēc trīs gadiem trolejbusu ražošana tika pārtraukta. Pavisam laikā no 1964. gada līdz 1967. gadam tika izgatavoti astoņi trolejbusi. Dažus gadus vēlāk neveiksmi piedzīvoja arī nākamais trolejbusa modelis - Škoda 13Tr.

Tā kā pasaulē palielinājās tendence trolejbusu satiksmi aizstāt ar autobusu satiksmi, Škoda pieņēma lēmumu pārtraukt darbu pie jauna modeļa izstrādāšanas. Lēmums par izstrādes atsākšanu tika pieņemts Pasaules naftas krīzes laikā, kad daudzās pilsētās no jauna tika atklāta trolejbusu satiksme.

Prototipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais jaunā trolejbusa modeļa Škoda 14Tr prototips tika uzkonstruēts 1972. gadā Škoda rūpnīcā Ostravā pie Oras. Sākotnēji eksperimentālā parauga izmēģināšana tika veikta Kijevā. 1974. gadā prototips turpmākai testēšanai nonāca Čehijas pilsētas Mariānske Lāzņes rīcībā. Tā izmēģināšana turpinājās līdz 1981. gadam, kad to sagrieza metāllūžņos.[1]

Škoda 14Tr otrais prototips tika uzkonstruēts 1974. gadā un, līdzīgi kā pirmais, tika piegādāts Mariānske Lāzņei, kur notika tā izmēģināšana. 1984. gadā Mariānske Lāzņes trolejbusu satiksmes uzņēmums nolēma eksperimentālo paraugu nosūtīt atpakaļ Škoda rūpnīcai Ostravā pie Oras, kur to sagrieza metāllūžņos.

1980. gadā autobūves uzņēmums Škoda izgatavoja vēl piecus jaunus eksperimentālos paraugus, kuriem bija veikti uzlabojumi tehniskajā aprīkojumā. Divi no šiem prototipiem testēšanas nolūkā nonāca Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, vēlāk tie tika pārdoti Krimas pussalā bāzētajam trolejbusu satiksmes uzņēmumam, kas apkalpo līniju AluštaJaltaSimferopole. Viens no Kijevai piegādātajiem paraugiem bija aprīkots ar reostatu-kontaktoru vadības sistēmu, otrs - ar tiristoru impulsu vadības sistēmu. Prototips, aprīkots ar reostatu-kontaktoru vadības sistēmu, sadega 1995. gadā. Savukārt otrs transportlīdzeklis Krimas pussalā atradās ekspluatācijā līdz pat 2009. gadam.

1988. gadā eksperimentālā kārtā tika radīts jauns trolejbusa prototips, kurš bija piemērots braukšanai pilsētās ar lielāku strāvas spriegumu kontakttīklā. Paraugu testēšanas nolūkā piegādāja Slovākijas pilsētai Banska Bistricai, kur kontakttīklā ir 750V liels strāvas spriegums. Gadu vēlāk, atbilstoši izstrādātajam prototipam, tika izgatavoti septiņi šādi trolejbusi, kurus, līdzīgi kā iepriekš izgatavoto, piegādāja Banska Bistricai.

Ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sērijveida Škoda 14Tr trolejbusu ražošana tika uzsākta 1980. gadā, to veica Škoda rūpnīcā Ostravā pie Oras. Pēc vairāk nekā desmit ražošanas gadiem, ražotājs, redzot Škoda 14Tr panākumus, nolēma nepārtraukt šī modeļa trolejbusu ražošanu, bet gan padarīt mūsdienīgāku tā dizainu un tehnisko aprīkojumu. Sākās darbs pie pirmās modifikācijas - Škoda 14TrM prototipu izstrādes. Sērijveida jaunās modifikācijas ražošana tika uzsākta 1995. gadā un ilga līdz 2004. gadam, paralēli turpinājās arī pamatmodeļa ražošana.

1994. gadā autobūves uzņēmums Škoda kopā ar amerikāņu firmu AAI Baltimore nodibināja kopuzņēmumu ETI Baltimore, kura galvenā mītne atradās Baltimorā, ASV. Pateicoties tam, Škoda trolejbusiem radās iespēja iekarot ASV tirgu. Speciāli amerikāņu vajadzībām tika izgatavoti divi modeļi - Škoda 14TrE (piegādāja Deitonai) un Škoda 14TrSF (piegādāja San Francisko). Līdz ar to Škoda 14Tr kļuva par pirmo Čehijā ražoto trolejbusu, kura modifikācijas ir nonākušas ekspluatācijā ASV pilsētās. Trolejbusu nesošā virsbūve un elektroiekārtas tika izgatavotas Škoda rūpnīcā Čehijā, savukārt trolejbusu komplektēšana tika veikta uzņēmumā ETI Baltimore ASV.

Kopš 2002. gada ražotnē Ostravā pie Oras tiek ražotas Škoda 14Tr rezerves daļas, ar kurām kapitālā remonta laikā ir paredzēts aizstāt vecas savu laiku nokalpojušas mehāniskās detaļas un dažādas elektroiekārtu komponentes. Ar tirgū pieejamajām rezerves daļām ir iespējams arī atjaunot avarējušu trolejbusu.

Škoda 14Tr sērijveida ražošanu pārtrauca 2003. gadā, gadu pirms Škoda rūpnīcas Ostravā pie Oras slēgšanas. Laika posmā no 1980. līdz 2003. gadam tika saražoti vairāk nekā 3260 trolejbusi, kurus piegādāja Eiropas sociālisma, vēlāk arī postsociālisma, valstīm. Visvairāk trolejbusu piegādāja Ukrainas galvaspilsētai Kijevai.

Škoda 14TrR[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Renovēts Škoda 14Tr trolejbuss Škoda 14TrR Čehijas pilsētā Brno.

1990. gadu vidū daudzas Čehijas pilsētas vēlējās atjaunot savu trolejbusu parku, aizstājot vecos Škoda 14Tr trolejbusus ar jauniem, modernākiem trolejbusiem. Līdzekļu trūkuma dēļ dažas pilsētas pieņēma lēmumu neiepirkt jaunus trolejbusus, bet veikt esošo remontus.

1997. gadā pirmajiem Škoda 14Tr trolejbusiem tika veikts kapitālais remonts, pēc kura tie ieguva jaunu apzīmējumu Škoda 14TrR. Trolejbusu renovācija turpinājās līdz 2006. gadam. Pavisam laika posmā no 1997. līdz 2006. gadam kapitālo remontu piedzīvoja 80 trolejbusi četrās Čehijas pilsētās – Brno, Opavā, Ostrovā un Plzeņā.

Uzlabojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kapitālā remonta laikā trolejbusus izjauca līdz „skeletam” - nesošajai virsbūvei. Pēc tam veica trolejbusa otrreizēju komplektāciju, aizstājot daudzas savu laiku nokalpojušas elektroiekārtu daļas ar jaunām.

Pēc kapitālā remonta veikšanas Škoda 14TrR ārpuse īpaši neatšķīrās no pamatmodeļa Škoda 14Tr ārpuses. Vienīgā atšķirība bija elektroniskie informācijas tablo veco maršruta plāksnīšu vietā.

Arī trolejbusa salons izskatījās tāds pats kā Škoda 14Tr trolejbusiem. Būtiskākie salona uzlabojumi bija elektroniskais informācijas tablo, jauns neslīdošās grīdas segums un jaunas, efektīvākas dienasgaismas.

Renovācijas laikā tika uzlaboti arī trolejbusa vadītāja darba apstākļi – uzstādīja jaunus kompozītmateriāla strāvas noņēmējus, kā arī vadītāja kabīnē iebūvēja jaunu vadības paneli.

Lielāko daļu uzlabojumu ieteica čehu dizaineris Patriks Kotas, kura vadībā jau bija tapusi Škoda 14Tr modifikācija Škoda 14TrM.

Tehniskais raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Škoda 14Tr ir divasu standarta trolejbuss, kas sastāv no savstarpēji metinātām tērauda nesošās virsbūves daļām — rāmja, sānu sienām, jumta un grīdas. Tā kopējais garums sasniedz 11,34 m, platums - 2,5 m, bet augstums - 3,41 m. Transportlīdzekļa kopējā pašmasa sasniedz 10 tonnas.

Trolejbusa kopējā pasažieru ietilpība, pēc ražotāja sniegtās informācijas, ir 80 cilvēki. Transportlīdzeklī, atkarībā no modifikācijas, atrodas no 24 līdz 41 sēdvietai un no 39 līdz 56 stāvvietām.

Salona plānojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salons

Transportlīdzekļa salona labajā pusē atrodas trīs divviru durvis (atsevišķām modifikācijām – divas). Tā kā vadītāja kabīni no pasažieru salona pilnībā atdala metāla siena, pa priekšējām durvīm ir iespējama iekāpšana kā vadītāja kabīnē, tā pasažieru salonā. Trolejbusa durvis ir aprīkotas ar pneimatisko atvēršanas mehānismu, kas sastāv no diviem cilindriem, kuri spiež uz vārstu, liekot tam atvērt durvis. Šāds mehānisms nodrošina samērā lēnu durvju atvēršanos un ātru durvju aizvēršanos, līdz ar to pasažieriem pastāv risks tikt ievērtiem durvīs. Ja durvis, to aizvēršanās brīdī saskaras ar šķērsli, mehānisms pārtrauc to aizvēršanu.

Škoda 14Tr0 sērijas trolejbusiem durvju atvēršanas mehānisms atradās zem kāpnēm, tam bieži radās tehniskas problēmas. Lai tās novērstu, ražotājs, sākot ar Škoda 14Tr01 sēriju, durvju atvēršanas mehānismu izvietoja trolejbusa salonā virs durvīm speciāli izveidotā nodalījumā. Kopš 1984. gada virs durvīm tika uzstādīta arī maza, taisnstūrveida, balta lampiņa. Ja tā ir iedegusies, tas nozīmē, ka durvis ir atvērtas, savukārt ja lampiņa nedeg - durvis ir aizvērtas. Ražotājs paredzēja, ka lampiņa varēs kalpot arī kā norāde uz avārijas izeju.[2]

Trolejbusa logi, pateicoties termiski izolētam armējumam kā no ārpuses, tā no iekšpuses, neveicina pārāk liela siltuma daudzuma aizplūšanu no transportlīdzekļa salona. Pirmo Škoda 14Tr sēriju trolejbusiem katra otrā loga augšpusē bija iebūvēti dubultā tipa atverami vēdlodziņi, atvērt varēja tikai vienu no tiem. Šāds vēdlodziņu izvietojums nenodrošināja pietiekami labu salona ventilāciju vasaras periodā. Kopš 1985. gada visiem logiem to augšpusē tika uzstādīti atverami dubultā tipa vēdlodziņi.

Griestos, atkarībā no ražošanas sērijas, tika iebūvētas viena vai divas ventilācijas lūkas, kā arī viens vai divi elektriskie ventilatori. Lūkas parasti atrodas priekšā un aizmugurē, bet ventilators - salona vidū. Atveramu lūku salona vidū nav iespējams iebūvēt, jo uz jumta atrodas kontaktstieņu mehānisms un elektroiekārtas. Ventilācijas lūkas var atvērt trolejbusa pasažieri, savukārt elektriskos ventilatorus var iedarbināt tikai trolejbusa vadītājs, nospiežot pogu vadības pultī.[3]

Sēdekļi trolejbusa salonā pārsvarā novietoti braukšanas virzienā, daži novietoti arī atmuguriski vai sāņus. Vienīgie sāņus novietotie sēdekļi atrodas salona priekšā pie pirmajām durvīm. Pretī tiem novietoti divi sēdekļi braukšanas virzienā un divi atmuguriski. Pasažieru salona vidusdaļā kreisajā pusē ik pa rindai novietots tikai viens sēdeklis braukšanas virzienā. Starp vidējām un aizmugurējā durvīm seši sēdekļi novietoti braukšanas virzienā, četri atmuguriski. Aizmugurē (aiz pēdējām durvīm) visa salona platumā novietoti pieci sēdekļi braukšanas virzienā. Visi salonā esošie sēdekļi ir pārklāti ar tumši brūnas krāsas mākslīgo ādu. Pavisam salonā, atkarībā no modifikācijas, atrodas 24 līdz 41 sēdvieta.

Ārsienas klātas ar gaiši brūnas krāsas plastmasas plāksnēm, bet griesti – ar baltas krāsas plāksnēm. Salona apkure tiek veikta izmantojot radiatorus, kuri atrodas salona sānu malās pie grīdas. Sākot ar ražošanas sēriju Škoda 14Tr 10/6 tika mainīts radiatoru izvietojums salonā. Par gaismas avotu tumšajā diennakts laikā kalpo sešas luminiscentās dienasgaismas, kuras salonā novietotas "zig-zag" veidā.

Vadītāja kabīne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stūres rats un mērinstrumentu panelis

Vadītāja kabīne no pasažieru salona pilnībā ir atdalīta ar metāla sienu, kurā ir iebūvēti termiski izolēta armējuma logi, ļaujot vadītājam redzēt salonā notiekošo. Ar sienu atdalītā kabīne nodrošina iespēju transportlīdzekļa vadītājam mierīgi veikt savus pienākumus, jo tiek samazināta iespēja pasažieriem brauciena laikā sarunāties ar vadītāju. Sienas vidū lielākajai daļai trolejbusu ir iebūvētas aizslēdzamas durvis, tā nodrošinot vadītājam iespēju, neizkāpjot no trolejbusa, ieiet salonā un otrādi.

Kabīnē atrodas ar mākslīgo ādu apšūts trolejbusa vadītāja sēdeklis, kura augstumu var manuāli regulēt. Sēdekļa regulācijas mehānismu nodrošina speciāls kloķis zem tā, kurš transportlīdzekļa vadītāja pielikto spēku tā grozīšanai novada sēdeklī ievietotajām svirām, kuras savukārt, saspiežot vai izlaižot gaisu, paceļ augstāk vai nolaiž zemāk vadītāja sēdekli.[4]

Pogu izvietojums un izskats mērinstrumentu panelī, salīdzinot ar iepriekš ražotajiem Škoda trolejbusiem, nav īpaši mainījies. Mērinstrumentu paneļa centrā atrodas stūres rats, kura statnis iestiepjas grīdā. Mērinstrumentu panelī atrodas durvju atvēršanas/aizvēršanas pogas, pagrieziena rādītāju, prieksējo lukturu ieslēgšanas/izslēgšanas, salona apgaismojuma, apsildes režīma un pārmiju pārslēgšanas slēdži.

Pie kabīnes kreisās sienas izvietots panelis, kurā tiek uzrādīti strāvas stiprumu un spriegumu mērošo ierīču iegūtie rezultāti. Strāvas spriegumu, ko trolejbuss saņem ar kontakstieņiem, mēra voltmetrs. Par standarta Škoda 14Tr spriegumu uzskata 600V. Savukārt strāvas stiprumu mēra ampērmetrs.[4]

Mehāniskais aprīkojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konstruējot trolejbusa modeli Škoda 14Tr, ražotājs lielu vērību pievērsa energodrošībai. Tā, piemēram, transportlīdzekļa apakšdaļā ir uzstādītas vairākas zemējuma siksnas, kuras, konstatējot spriegumu lielāku par 50V, brīdina trolejbusa vadītāju. Brīdinājums izpaužas kā lampiņas ar nosaukumu "Pārtrūkusi izolācija" iedegšanās, kā arī sēkšanai līdzīgas skaņas izplatīšanās vadītāja kabīnē. Izolācija, galvenokārt, pārtrūkst, trolejbusa apakšdaļai nonākot tiešā saskarsmē ar kādu priekšmetu vai šķērsli, ziemas periodā, kad ir liels sniega daudzums un ielas nereti ir kļuvušas neizbraucamas. Trolejbuss, pēc šāda bojājuma konstatēšanas, nedrīkst turpināt ceļu, to ar evakuatoru nogādā trolejbusu parkā vai remontdarbnīcā, kur tiek atjaunota izolācija.[4]

Vilces motoru darbina DC sērijas polu elektromotors, kam ražotājs uzstādīja arī dzesētāju. Elektromotorus izgatavoja Škoda rūpnīcā Plzeņā. Dzinēja jauda svārstās robežās no 100-120 kW.[5]

Transportlīdzekļiem ir uzlabota tiristoru impulsu vadības sistēma, kas aizgūta no priekšgājēja - trolejbusa Škoda 9Tr. Tā nodrošina rekuperācijas funkciju - daļa no saņemtā neizmantotā elektroenerģijas daudzuma tiek atdota atpakaļ kontakttīklam, samazinot elektroenerģijas patēriņu un izmaksas. Tāpat tiristoru impulsu vadības sistēma nodrošina vienmērīgu braukšanu, trolejbusam uzņemot ātrumu vai bremzējot, tādējādi samazinot traumu gūšanas iespēju. Vēl viens būtisks uzlabojums, salīdzinot ar Škoda 9Tr, ir statiskais pārveidotājs, kas trolejbusa apstāšanās brīdī rada zemsprieguma impulsu, kas savukārt palīdz samazināt trokšņu un vibrāciju līmeni salonā.[5]

Trolejbusam Škoda 14Tr ir hidrauliskā stūres iekārta ar pastiprinātāju, divas bremzēšanas sistēmas: pneimatiskā un elektrodinamiskā jeb rekuperatīvā. Transportlīdzekļiem ražotājs trolejbusiem uzstādīja pneimatisko piekari un hidraulisko amortizāciju. Tā kontaktstieņi darbojas pēc reversās aksiālās slodzes principa.

Škoda 14Tr priekšējie elipsveida lukturi nodrošina labu redzamību tumšajā diennakts laikā. Daudzās PSRS, it īpaši Ukrainas, pilsētās standarta priekšējie elipsveida lukturi tika aizstāti ar PSRS izmantotajiem apļveida priekšējiem lukturiem FG-122. Trolejbusiem, kuri tiek izmantoti pasažieru pārvadāšanā Krimas pussalā ir uzstādīti arī miglas lukturi.

Krāsojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnējais Škoda 14Tr krāsojums

Škoda 14Tr trolejbusi rūpnīcā tika krāsoti sarkanā—krējuma krāsā, jo šāds krāsojuma veids atbilda noteiktajam sabiedriskā transporta vizuālā izskata standartam Čehoslovākijā.

Uz jumta izvietoto elektroiekārtu konteinerus krāsoja pelēkā krāsā. Gandrīz visa trolejbusa priekšdaļa, izņemot nelielu sarkanas krāsas svītru zem priekšējā vējstikla, durvis, kā arī atstarpes starp logiem abos trolejbusa sānos krāsoja krējuma krāsā. Savukārt sarkanā krāsā krāsoja nelielu daļu trolejbusa sāna zem logiem, krāsojuma beigu robeža sakrita ar sarkanās svītras zem priekšējiem vējstikliem un aizmugurējiem logiem beigu robežu. Transportlīdzekļa sāni zem sarkanās krāsas līdz pat apakšdaļā izvietoto iekārtu vākiem bija krāsota krējuma krāsā. Trolejbusa apakšdaļā izvietoto iekārtu vākus krāsoja sarkanā krāsā, mēdza būt arī gadījumi, kad tie tika krāsoti ķiršsarkanā krāsā.

Transportlīdzekļa aizmugures dizainu veidoja divas krāsas - sarkanā un krējuma. Apkārt aizmugures logiem nelielās līnijās tika izmantota krējuma krāsa, zem logiem tika ieklāta sarkanas krāsas svītra, kuras beigu robeža sakrita ar sānu sarkanās līnijas beigu robežu. Zem sarkanās līnijas aizmugurē atkal sekoja krējuma krāsas līnija. Pati apakšdaļa bija iekrāsota sarkanā krāsā, atsevišķos gadījumos - ķiršsarkanā krāsā. Sānu sienas trolejbusa salonā un vadītāja kabīnē krāsoja krējuma krāsā.

Pēc sociālisma sabrukuma Austrumeiropā, daudzas pilsētas trolejbusus sāka pārkrāsot pilsētai raksturīgajās krāsās. Piemēram, Rīgā trolejbusi 1990. gadu beigās un 2000. gadu sākumā tika pārkrāsoti Rīgas karoga krāsās — gaiši zili—balts.

Novērstie defekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo divu sēriju trolejbusiem (Škoda 14Tr0 un Škoda 14Tr01) tika konstatētas problēmas ar virsbūves izturību. Ražotājs Škoda 14Tr01 sērijas transportlīdzekļiem novērsa radušos problēmu, pastiprinot nesošās virsbūves konstrukciju.[6] Savukārt Škoda 14Tr0 sērijai problēmas risinājums nemaz netika meklēts. Tie, pēc jaunu trolejbusu iepirkšanas, pakāpeniski tika sagriezti metāllūžņos.[2] Citās Škoda 14Tr ražošanas sērijās problēmas ar virsbūves izturību vairs netika konstatētas.

Škoda 14Tr tika uzlabota arī turpmākajās ražošanas sērijās. Galvenie uzlabojumi bija saistīti ar mehānisko un elektroiekārtu darbības uzlabošanu, kā arī ar virsbūves konstrukcijas pastiprināšanu (ciešāku balstu starp logiem un durvīm izveidošana). Dažās ražošanas sērijās tika veikti arī nelieli trolejbusa dizaina un salona izkārtojuma uzlabojumi.

Tehniskie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trolejbusa Škoda 14Tr shematiskais zīmējums.
  • Garums: 11,34 m
  • Platums: 2,5 m
  • Augstums: 3,41 m
  • Pašmasa: 10 t
  • Pasažieru ietilpība: 80 cilvēki (divdurvju trolejbusam) / 80 cilvēki (trīsdurvju trolejbusam)
    • Sēdvietu skaits: 24 — 29 / 32 — 41
    • Stāvvietu skaits: 56 — 51 / 48 — 39
  • Dzinēja jauda: 100 — 120 kW
  • Maksimālais ātrums: 65 km/h

Modifikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Škoda 14TrE[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Škoda 14TrE
Škoda 14TrE Deitonā

1994. gadā čehu autobūves uzņēmums Škoda kopā ar amerikāņu firmu AAI Baltimore nodibināja kopuzņēmumu ETI Baltimore, kura galvenā ražotne atradās ASV, Baltimorā. Ar šo notikumu aizsākās amerikāņu un čehu sadarbība trolejbusu ražošanā.

Gadu vēlāk jaundibinātajā uzņēmumā tika uzkonstruēti pirmie trīs jaunās Škoda 14Tr modifikācijas Škoda 14TrE eksperimentālie paraugi. 1996. gadā, pēc rūpnīcas veiktajām pārbaudēm, prototipus turpmākai izmēģināšanai nodeva Deitonas transporta uzņēmumam. Škoda 14TrE kļuva par pirmo Škoda trolejbusu, kas tika izstrādāts speciāli ASV tirgum.

1997. gadā amerikāņu-čehu kopuzņēmums ETI Baltimore uzsāka sērijveida Škoda 14TrE ražošanu, kura ilga līdz 1999. gadam. Laika posmā no 1997. gada līdz 1999. gadam pavisam tika saražoti 54 trolejbusi. Visi izgatavotie transportlīdzekļi tika pārdoti Deitonas transporta uzņēmumam.

Būtiskākās Škoda 14TrE atšķirības no pamatmodeļa Škoda 14Tr ir trolejbusa jaunais ārpuses, salona un vadītāja kabīnes dizains. Trolejbusiem atšķiras arī elektroiekārtu izvietojums uz jumta, salona izkārtojums, durvju skaits un to izvietojums.

Škoda 14TrM[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Škoda 14TrM
Škoda 14TrM Pardubicē

1990. gadu vidū ražotājs nolēma nepārtraukt Škoda 14Tr trolejbusu ražošanu, bet "atsvaidzināt" to vizuālo dizainu, padarot to mūsdienīgāku. Lielu ieguldījumu jaunā izskata tapšanā deva čehu dizaineris Patriks Kotas. Viņa vadībā, sekojot tā laika tendencēm, tika atbalstīti dažādi dizaina atjaunināšanas elementi, piemēram, par elektronisko informācijas tablo uzstādīšanu parasto maršruta plāksnīšu vietā, jauniem ar mākslīgo ādu apšūtiem sēdekļiem, utt..

1995. gadā tika uzsākta jaunās Škoda 14Tr modifikācijas - Škoda 14TrM sērijveida ražošana (līdz 2003. gadam paralēli turpinājās arī nemodernizētā Škoda 14Tr modeļa ražošana). Jaunās modifikācijas sērijveida ražošana tika pārtraukta 2004. gadā, likvidējot Škoda rūpnīcu Ostravā pie Oras.

Laika posmā no 1995. gada līdz 2004. gadam pavisam tika saražoti 290 šādi trolejbusi. Tie tika pārdoti dažādām Austrumeiropas postsociālisma valstīm. Visvairāk Škoda 14TrM trolejbusus iepirka Ašgabata (Turkmenistāna), Kišiņeva (Moldova) un Almati (Kazahstāna).

Modifikācijai Škoda 14TrM, salīdzinot ar pamatmodeli Škoda 14Tr, ir veikti vairāki ievērojami uzlabojumi ka vizuālajā ziņā, tā tehniskajā ziņā. Trolejbusiem ir uzlabota elektroiekārtu darbība, trolejbusa ārpuses un salona dizains, trolejbusa vadītāja darba apstākļi, u.c. Par būtiskāko Škoda 14TrM uzlabojumu uzskatāmi elektroniskie informācijas tablo.

Škoda 14TrSF[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Škoda 14TrSF
Škoda 14TrSF San Francisko

1990. gadu beigās čehu autobūves uzņēmumam Škoda, pēc veiksmīgās sadarbības ar amerikāņu uzņēmumu AAI Baltimore trolejbusa modeļa Škoda 14Tr modifikācijas Škoda 14TrE izstrādē, radās ideja par vēl viena ASV tirgum paredzēta modeļa izstrādi.

1998. gadā amerikāņu-čehu kopuzņēmumā ETI Baltimore, kura ražotne atrodas Baltimorā, ASV, tika uzkonstruēts pirmais Škoda 14TrSF eksperimentālais paraugs. Tehniskā ziņā tam par pamatu tika ņemts pamatmodelis Škoda14Tr, bet vizuālajā izskatā - modelis Škoda 14TrE.

Škoda 14TrSF sērijveida ražošana tika veikta laikā no 2000. līdz 2004. gadam. Trolejbusu nesošā virsbūve un elektroiekārtas tika izgatavotas Škoda rūpnīcā Ostravā pie Oras Čehijā, savukārt trolejbusu komplektēšana tika veikta uzņēmumā ETI Baltimore Baltimorā, ASV.

Laika posmā no 2000. līdz 2004. gadam pavisam tika saražoti 240 Škoda 14TrSF trolejbusi. Visi izgatavotie transportlīdzekļi tika pārdoti San Francisko transporta uzņēmumam.

Galvenās Škoda 14TrSF atšķirības no otra ASV tirgum paredzētā trolejbusa modeļa Škoda 14TrE ir uzlabotā elektroiekārtu darbība, salona izkārtojums un durvju izvietojums.

Piegādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trolejbuss Škoda 14Tr Rīgā.
Škoda 14Tr Tallinā.
Škoda 14Tr Ostravā, Čehija.
Škoda 14Tr Zlīnā, Čehija.
Škoda 14Tr Almati, Kazahstāna.
Škoda 14Tr Arhangeļskā, Krievija.
Škoda 14Tr Segedā, Ungārija.
Trolejbusi Škoda 14Tr tiek izmantoti starppilsētu satiksmē Čehijā.
Trolejbusi Škoda 14Tr tiek izmantoti arī pasaulē garākajā starppilsētu trolejbusu līnijā Simferopole - Alušta - Jalta.

Tabulās ir uzskaitītas pilsētas, kuras iepirka Škoda 14Tr trolejbusus. Tabulās nav dota informācija par pārdotajām Škoda 14Tr modifikācijām, kā arī par lietotu trolejbusu iepirkšanu.

Karogs: Armēnija Armēnija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta Piegādes gadi Daudzums Trolejbusu reģ. nr. Papildinformācija
Erevāna
173 trolejbusi
01 — 47, 61 — 87,
117, 213, 221,
661 — 779
Numerācijā daudzi reģ. nr. izlaisti.
123 trolejbusi norakstīti.
Gjumri
2 trolejbusi
006, 007
Trolejbusi norakstīti.

Karogs: Azerbaidžāna Azerbaidžāna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta Piegādes gadi Daudzums Trolejbusu reģ. nr. Papildinformācija
Baku
89 trolejbusi
562 — 564, 630,
687 — 775, 829 — 868
Numerācijā daudzi reģ. nr. izlaisti.
Trolejbusi norakstīti.
Gjandža
5 trolejbusi
211 — 215
Trolejbusi norakstīti.

Karogs: Bosnija un Hercegovina Bosnija un Hercegovina[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta Piegādes gadi Daudzums Trolejbusu reģ. nr. Papildinformācija
Sarajeva
76 trolejbusi
551 — 626
Lielākā daļa trolejbusu norakstīti 1992. gadā.
1997. gadā daži trolejbusi pārnumurēti.
Pārējie trolejbusi norakstīti no 2002. līdz 2004. gadam.

Karogs: Bulgārija Bulgārija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta Piegādes gadi Daudzums Trolejbusu reģ. nr. Papildinformācija
Sofija
2 trolejbusi
1501; 1517
Trolejbusi pārdoti Plovdivai.
Varna
30 trolejbusi
002 — 298
Numerācijā daudzi reģ. nr. izlaisti.

Karogs: Čehija Čehija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta Piegādes gadi Daudzums Trolejbusu reģ. nr. Papildinformācija
Brno
19821994
103 trolejbusi
3164 — 3266
Hradeckrālove
19831990
30 trolejbusi
01 — 30
Laikā no 1997. līdz 2003. gadam 28 trolejbusi pārdoti Almati, Ļvovai, Pardubicei, Rovno, Varnai un Viļņai.
Atlikušie trolejbusi izņemti no ekspluatācijas.
Jihlava
19831991
24 trolejbusi
20 — 43
Laikā no 2000. līdz 2009. gadam 22 trolejbusi norakstīti.
2011. gadā atlikušie trolejbusi pārdoti Rovno.
Mariānske Lāzņe
19741994
20 trolejbusi
22, 23, 33 — 50
Laikā no 1996. līdz 2006 gadam 11 trolejbusi pārdoti Almati, Ļvovai, Sarajevai, Segedai un Viļņai.
Līdz 2011. gadam atlikušie 9. trolejbusi norakstīti.
Opava
19821991
23 trolejbusi
49 — 72
1999. gadā divi trolejbusi modernizēti par Škoda 14TrR.
Laikā no 2003. līdz 2010. gadam 16 trolejbusi pārdoti Almati, Rovno, Ternopiļai un Viļņai.
Līdz 2008. gadam atlikušie 5 trolejbusi norakstīti.
Ostrava
19841991
39 trolejbusi
3123 — 3141,

3242 — 3261

Pardubice
19831994
48 trolejbusi
301, 303, 305, 306,
309, 310, 313 — 362
Izņemot nr. 335, 350, 352 — 354 un 358 — 360
Plzeņa
19811991
116 trolejbusi
340, 346 — 460
Izņemot nr. 414; Nr. 340 tika nosūtīts testā uz Zlinu
Teplice
19831993
37 trolejbusi
101,
103 — 105, 120 — 153
Daļa trolejbusu pārnumurēti.
1995. gadā 5 trolejbusi pārdoti Rīgai.
2002. gadā 4 trolejbusi pārdoti Almati.
Līdz 2011. gadam norakstīti 20 trolejbusi.
Ekspluatācijā atrodas 8 trolejbusi.
ZlīnaOtrokovice
19821991
41 trolejbuss
4, 12, 18 — 26, 34 — 37,
43, 58, 68, 69, 145 — 168
Izņemot nr. 22, 23 un 36; Nr. 26 pārdots

Karogs: Gruzija Gruzija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta Piegādes gadi Daudzums Trolejbusu reģ. nr. Papildinformācija
Batumi
2 trolejbusi
10, 11
Trolejbusi 1996. gadā pārnumurēti (jaunie reģ. nr. - 100, 101).
Trolejbusi norakstīti.
Gori
3 trolejbusi
38, 40, 41
2010. gadā trolejbusi norakstīti.
Kutaisi
2 trolejbusi
Trolejbusi norakstīti.
Ozurgeti
2 trolejbusi
24, ??
Trolejbusi norakstīti.
Poti
2 trolejbusi
018, ??
Trolejbusi norakstīti.
Rustavi
1 trolejbuss
081
Trolejbuss norakstīts.
Samtredija
2 trolejbusi
Trolejbusi norakstīti.
Suhumi
2 trolejbusi
97, 98
Trolejbusi norakstīti 2004. gadā.
Tbilisi
224 trolejbusi
123 — 347
2006. gadā 23 trolejbusi pārdoti Čiaturai, Gori un Rustavi.
Pārējie trolejbusi norakstīti.
Zugdidi
1 trolejbuss
3
Trolejbuss norakstīts.

Karogs: Igaunija Igaunija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta Piegādes gadi Daudzums Trolejbusu reģ. nr. Papildinformācija
Tallina
19831989
98 trolejbusi
210 — 308
2001. gadā desmit trolejbusi pārdoti Kauņai.
Laikā no 2003. līdz 2011. gadam 56 trolejbusi norakstīti.
Regulārā ekspluatācijā atrodas 27 trolejbusi.

Karogs: Kazahstāna Kazahstāna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta Piegādes gadi Daudzums Trolejbusu reģ. nr. Papildinformācija
Almati
1997
12 trolejbusi
1001 — 1010,
1030, 1032
2003. un 2008. gadā trolejbusi pārnumurēti.

Karogs: Latvija Latvija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta Piegādes gadi Daudzums Trolejbusu reģ. nr. Papildinformācija
Rīga
19831989
1996, 1998
253 trolejbusi
1—101 — 1—130,
2—200 — 2—233,
2—1001 — 2—1099,
1—1100 — 1—1122, 1—1133 — 1—1199
Līdz 2011. gadam norakstīti 200 trolejbusi.
No ekspluatācijas izņemti 50 trolejbusi.
Ekspluatācijā atrodas 3 trolejbusi.
Skatīt vairāk

Karogs: Lietuva Lietuva[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta Piegādes gadi Daudzums Trolejbusu reģ. nr. Papildinformācija
Viļņa
235 trolejbusi
1405 — 1642,
2114 — 2649
Numerācijā daudzi reģ. nr. izlaisti.
Līdz 2011. gadam norakstīts 31 trolejbuss.
Kauņa
126 trolejbusi
215 — 326, 336 — 351
Līdz 2011. gadam norakstīti 34 trolejbusi.
Regulārā ekspluatācijā atrodas 81 trolejbuss.

Karogs: Slovākija Slovākija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta Piegādes gadi Daudzums Trolejbusu reģ. nr. Papildinformācija
Banska Bistrica
1989
7 trolejbusi
1001 — 1007
Trolejbusi izņemti no ekspluatācijas.
Bratislava
19821991
113 trolejbusi
61 - 78, 6219 — 6315
Trolejbusi ar reģ. nr. 61 - 78 pārnumurēti (reģ. nr. 6201 - 6218)
Līdz 2011. gadam norakstīti 29 trolejbusi.
Regulārā ekspluatācijā atrodas 79 trolejbusi.
Prešova
19821991
36 trolejbusi
45 — 65, 69 — 81,
87 — 91
Laikā no 1992. līdz 2009. gadam 19 trolejbusi pārdoti Almati, Košicei, Plovdivai, Rovno un Viļņai
Līdz 2007. gadam norakstīti 12 trolejbusi.
Regulārā ekspluatācijā atrodas tikai 2 trolejbusi.
Žilina
19941996
14 trolejbusi
211 — 225
2007. gadā norakstīti 2 trolejbusi.

Karogs: Ukraina Ukraina[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta Piegādes gadi Daudzums Trolejbusu reģ. nr. Papildinformācija
Černovci
19831990
101 trolejbuss
217 — 318
Līdz 2011. gadam norakstīti 50 trolejbusi.
Regulārā ekspluatācijā atrodas 49 trolejbusi.
Ivanofrankivska
19841988
30 trolejbusi
126 — 156
Līdz 2011. gadam norakstīti 8 trolejbusi.
Regulārā ekspluatācijā atrodas 19 trolejbusi.
Kijeva
19801989
356 trolejbusi
001 — 002, 101 — 417,
1000 — 1009,
2001 — 2034
Šādi reģ. nr. netika piešķirti: 200, 300, 399, 400, 1004, 1005, 1007.
Luhanska
19841990
45 trolejbusi
201 — 245
1985. gadā 10 trolejbusi pārdoti Ivanofrankivskai.
Līdz 2011. gadam norakstīti 37 trolejbusi.
Regulārā ekspluatācijā atrodas tikai 2 trolejbusi.
Ļvova
19841990
91 trolejbuss
500 — 590
Līdz 2011. gadam norakstīti 53 trolejbusi.
Regulārā ekspluatācijā atrodas 30 trolejbusi.
Mariupole
19831990
76 trolejbusi
401 — 476
Trolejbusi pārnumurēti (reģ. nr. 1401 — 1476).
Līdz 2011. gadam norakstīti 63 trolejbusi.
Regulārā ekspluatācijā atrodas 10 trolejbusi.
Rovna
1989
15 trolejbusi
101 — 115
SimferopoleAlušta
Jalta
19801991
Ternopiļa
19841989
29 trolejbusi
086 — 115
Līdz 2011. gadam norakstīti 12 trolejbusi.

Karogs: Ungārija Ungārija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta Piegādes gadi Daudzums Trolejbusu reģ. nr. Papildinformācija
Segeda
1994
1 trolejbuss
T—700

Karogs: Uzbekistāna Uzbekistāna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta Piegādes gadi Daudzums Trolejbusu reģ. nr. Papildinformācija
Taškenta
1984 — ?
59 trolejbusi
2501 — 2512,
2530 — 2574,
3001 — 3062
Numerācijā daudzi reģ. nr. izlaisti.
1985. gadā 10 trolejbusi pārdoti Rīgai.
Līdz 2010. gada maijam trolejbusi norakstīti.
Urgenča
1997
6 trolejbusi
001 — 006

Karogs: Vācija Vācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta Piegādes gadi Daudzums Trolejbusu reģ. nr. Papildinformācija
Ebersvalde
1984
3 trolejbusi
1 — 3
1989. gadā trolejbusus pārdeva Potsdamai.
Potsdama
1983
5 trolejbusi
401 — 405
Laikā no 1994. gada līdz 1995. gadam trolejbusi pārdoti Černovciem, Ivanofrankivskai un Ostravai.
Veimāra
19821983
12 trolejbusi
8000 — 8011
Laikā no 1985. gada līdz 1992. gadam 11 trolejbusi pārdoti Potsdamai un Sibiu.
Nepārdotais trolejbuss norakstīts 1992. gadā.

Avots: transphoto.ru

Norāde: Iespējams tabulā nav iekļautas visas pilsētas, kuras saņēma Škoda 14Tr trolejbusus vai arī informācija par ekspluatāciju nav precīza.

Muzeja eksponāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Škoda 9Tr un Škoda 14Tr trolejbusi-muzeja eksponāti Brno, Čehijā.

Vairāki savu laiku nokalpojuši Škoda 14Tr trolejbusi ir kļuvuši par muzeja eksponātiem. Pirms eksponēšanas muzejā, tiem tika veikts kapitālais remonts, tādējādi atjaunojot transportlīdzekļus kā tehniski, tā vizuāli. Trolejbusi nav paredzēti tikai eksponēšanai muzeja vai transporta uzņēmuma telpās, bet arī izbraukšanai pilsētas ielās dažādu svētku laikā.

Ebersvalde ir vienīgā pilsēta, kurā par muzeja eksponātu ir kļuvis pilsētai agrāk piederējis, bet vēlāk pārdots trolejbuss. Transportlīdzekli izdevās atgūt, pateicoties trolejbusu satiksmes entuziastiem, kuriem izdevās vienoties ar Potsdamas sabiedriskā transporta uzņēmumu par trolejbusa atpirkšanu. 1990. gadu vidū tika nolemts, ka turpmāk to izmantos muzeja vajadzībām. Lai veiktu trolejbusa restaurāciju tika ņemts kredīts vienā no Vācijas bankām HYPO-Bank. Restaurācijā lielāko ieguldījumu sniedza autobūves uzņēmuma Škoda rūpnīca Ostrovā pie Oras, tā ilga līdz 1996. gadam.[7]

Škoda 14Tr trolejbusus-muzeja eksponātus var sastapt šādās pilsētās:

Karogs: Čehija Čehija

  • Brno (Brno Tehnikas muzejs, reģ. nr. 3173)
  • Opava (reģ. nr. 58)
  • Ostrava (reģ. nr. 3229)
  • Pardubice (reģ. nr. 311)
  • Plzeņa (Plzeņas Sabiedriskā transporta muzejs, reģ. nr. 432)

Karogs: Vācija Vācija

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Марианске-Лазне, троллейбус № 22 transphoto.ru (krieviski)
  2. 2,0 2,1 Škoda 14Tr[novecojusi saite] imhd.zoznam.sk (slovāku valodā)
  3. Test: Škoda 14Tr17/6M. Interiér prostoru cestujících Archived 2012. gada 22. martā, Wayback Machine vietnē. dfens-cz.com, 15.03.2009 (čehiski)
  4. 4,0 4,1 4,2 Test: Škoda 14Tr17/6M. Kabina řidiče Archived 2012. gada 22. martā, Wayback Machine vietnē. dfens-cz.com, 15.03.2009 (čehiski)
  5. 5,0 5,1 Test: Škoda 14Tr17/6M. Pomocné agregáty Archived 2012. gada 22. martā, Wayback Machine vietnē. dfens-cz.com, 15.03.2009 (čehiski)
  6. Fiala, Petr; Mrkos, Jiří. Trolejbusy v Brně. Ūsti pie Labas: Izdevniecība "WOLF", 2000, 31. lpp.
  7. Obus Nr. 3 Typ Škoda 14Tr dvn-berlin.de, 01.04.2005 (vāciski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]