Šostakoviča 5. simfonija

Vikipēdijas lapa

Dmitrija Šostakoviča 5. simfonija D minorā (Op. 47) ir simfonija orķestrim, kas tika komponēta laikaposmā no 1937. gada aprīļa līdz jūlijam. Simfonijas pirmatskaņojumu 1937. gada 21.novembrī veica Ļeņingradas filharmoniskais orķestris Jevgeņija Mravinska vadībā. Publika par skaņdarbu bija tādā sajūsmā, ka balstoties uz Mstislava Rostropoviča teikto, pēc pirmatskaņojuma beigām ovācijas nerimās vēl vismaz 40 minūtes[1].

5. simfonija mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no Šostakoviča visslavenākajiem darbiem.

Forma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Simfonija sadalīta četrās daļas, tās aptuvenais garums ir 45 minūtes.

  1. Moderato
  2. Allegretto
  3. Largo
  4. Allegro non troppo

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Rothstein, 50-52.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]