Pāriet uz saturu

Šrinkflācija

Vikipēdijas lapa
Toblerone šokolādes batoniņš 2006. gadā.
2016. gada Toblerone batoniņš no Apvienotās Karalistes ar lielākām starpām starp virsotnēm, izmantojot par 10% mazāk šokolādes.[1]
Fotoattēls, kas parāda izmēru atšķirību starp 165g un 134g Pringles iepakojumiem.
Kellogg's 2010. un 2020. gados Austrālijā saīsināja un samazināja standarta Pringles čipsu tūtas diametru, kad tie pārcēla ražošanu no Amerikas Savienotajām Valstīm uz Malaiziju. Katras tūtas neto svaru samazināja no 165 g uz 134 g, samazinājās arī katra čipsa izmērs, un patērētāji pamanīja arī pliekanāku garšu. Šīs izmaiņas sakrita arī ar cenu pieaugumu.[2][3]

Ekonomikā šrinkflācija (no angļu: shrinkflation), kas pazīstama arī kā saraušanās inflācija, iepakojuma samazināšana[4] vai cenu un iepakojuma arhitektūra (price pack architecture),[5] ir process, kurā tirgū pieejamo produktu izmērs vai daudzums samazinās, kamēr to cenas paliek nemainīgas.[6][7] Angļu valodas vārds shrinkflation ir salikts vārds, kas veidots no vārdiem shrink (sarukt) un inflation (inflācija); tas radīts kā pretstats tradicionālajai ekonomiskajai inflācijai, kurā cenas pieaug, kamēr produkts paliek nemainīgs. Saistīts termins ir skimpflācija (skimpflation), kas nozīmē produkta sastāva mainīšanu vai citādu kvalitātes pazemināšanu.[8]

Šrinkflācija ļauj ražotājiem un tirgotājiem kontrolēt augošās ražošanas izmaksas, vienlaikus saglabājot pārdošanas apjomu, pamatdarbības peļņas normu un rentabilitāti, un to bieži izmanto kā alternatīvu tiešai cenu celšanai atbilstoši inflācijai.[9][7] Dažas patērētāju tiesību aizsardzības grupas kritizē šo praksi, taču daži ekonomisti to aizstāv kā racionālu veidu, kā pārvaldīt inflāciju un izmaksu pieaugumu, ja pircēji ir ļoti jutīgi pret cenu izmaiņām.[10]

Ekonomiskā definīcija

[labot | labot pirmkodu]
Paralēle šrinkflācijai ir naudas vērtības samazināšana (debasēšana). Šajā grafikā redzams sudraba satura samazinājums monētās Romas impērijas vēsturē.

Šrinkflācija ir vispārējais preču cenu līmeņa pieaugums uz svara vai tilpuma vienību, ko izraisa pārdodamā produkta svara vai izmēra samazināšana.[11] Paša iepakotā produkta cena par vienību paliek nemainīga. Tas dažkārt neietekmē tādus inflācijas rādītājus kā patēriņa cenu indekss vai mazumtirdzniecības cenu indekss, proti, tas var neizraisīt tiešu mazumtirdzniecības preču un pakalpojumu groza izmaksu pieaugumu,[nepieciešama atsauce] taču daudzi cenu līmeņu un līdz ar to arī inflācijas rādītāji ir piesaistīti produktu tilpuma vai svara vienībām, tādēļ šrinkflācija ietekmē arī statistiski atspoguļotos inflācijas rādītājus.

Termina shrinkflation pirmā lietošana tā pašreizējā nozīmē tiek piedēvēta ekonomistei Pipai Malmgrēnai, lai gan iepriekš šo pašu terminu vēsturnieks Braiens Domitrovičs izmantoja, lai apzīmētu ekonomikas sarukšanu, vienlaikus ciešot no augstas inflācijas.[12]

Cēloņi

[labot | labot pirmkodu]

Akadēmiskais ekonomists Baraks Orbaks (angļu: Barak Orbach) apgalvo, ka šrinkflāciju parasti veicina konkurence: "Kad piedāvājuma šoki vai citi faktori palielina ražošanas izmaksas, uzņēmumiem ir jāpārnes izmaksu pieaugums uz patērētājiem, lai saglabātu rentabilitāti. Tomēr konkurences apstākļos tieša cenu celšana ir riskanta. Šādos apstākļos uzņēmumi bieži izvēlas netieši paaugstināt cenas, samazinot produktu izmērus."[13]

Skaidri neizmantojot terminu šrinkflācija, makroekonomists Viveks Mūrtijs daudz agrāk dokumentēja un analizēja inflācijas radīto produktu sarukšanas efektu, skaidrojot to ar Artura Okuna "neredzamā rokasstiepiena" (invisible handshake) pieeju: "Cenas ir [...] balstītas uz uzticēšanās un taisnīguma principiem. Tiek uzskatīts par pieņemamu, ka uzņēmumi reaģē uz izmaksu pieaugumu, bet ne uz pieprasījuma pieaugumu. Uzņēmumi, kas pārdod zīmola produktus, pieliks apzinātas pūles, lai turpinātu pārdot par to pašu cenu, tādējādi saglabājot lojālus klientus. Tāpēc, lai tiktu galā ar inflāciju, ātras aprites patēriņa preču uzņēmumi bieži vien izvēlas samazināt produkta izmēru, lai izvairītos no cenu paaugstināšanas."[14]

Ietekme uz patērētājiem

[labot | labot pirmkodu]
Daudzi pārtikas veikali sniedz mērvienības cenu informāciju visiem produktiem. Šajā Norvēģijas pārtikas veikalā kečupa pudeles cena tiek norādīta gan par iepakojumu (64,90 kr), gan par kilogramu (111,90 kr). Tas ļauj pircējiem redzēt, cik daudz viņi maksās, un ātri salīdzināt produktus ar dažādiem iepakojuma izmēriem.

Daži patērētāju tiesību aizstāvji kritizē šrinkflāciju, jo tai ir tendence "nemanāmi" samazināt produkta vērtību.[15] Iepakojuma izmēra samazinājums parasti ir pietiekami neliels, lai pastāvīgie patērētāji to uzreiz nepamanītu.[16] Nemainīga cena nozīmē, ka lielākā daļa pircēju uzreiz nekonstatēs augstāku mērvienības cenu, kas negatīvi ietekmē patērētāju spēju izdarīt apzinātu izvēli. Pētījumos noskaidrots, ka patērētājus vairāk attur cenu pieaugums nekā iepakojuma izmēra samazināšana, un daži pircēji labāk izvēlas mazāku iepakojumu par veco cenu, nevis veco iepakojuma izmēru par augstāku cenu.[8]

Piegādātāji un tirgotāji tiek aicināti būt atklātiem pret klientiem. Pēc biznesa vadības profesores Ratulas Čakraborti teiktā, viņiem vajadzētu būt likumīgi pienākumam informēt pircējus par iepakojuma izmēru samazināšanu.[17] 2023. gadā Francijas pārtikas veikalu tīkls Carrefour sāka brīdināt savus klientus par šādu praksi.[18][19]

Korporatīvās struktūras mēdz novērst uzmanību no produktu sarukšanas, apgalvojot, ka mazākas porcijas sniedz labumu veselībai vai mazāks iepakojums palīdz videi.[20]

Šrinkflācija nav vienīgais iepakojumu samazināšanas iemesls. Dažos gadījumos, piemēram, attiecībā uz ātrajām uzkodām (junk food), daļa patērētāju tiešām dod priekšroku mazākiem iepakojuma izmēriem.[8]

Citos gadījumos izmaiņas ir daļa no tendences pielāgot iepakojuma izmērus. 2003. gadā Danone samazināja savus jogurta trauciņus no 8 uncēm līdz 6 uncēm, jo patērētāji uzskatīja, ka lielākais produkts kopumā ir pārāk dārgs; daudzi (lai gan ne visi) pārtikas veikali, kas to pārdeva, saglabāja veco cenu par mazāko produktu.[21] Lielākā daļa jogurta ražotāju sekoja šim piemēram, kā rezultātā iepakojumi kļuva mazāki.[8][21]

"Tikko pamanāmā atšķirība"

[labot | labot pirmkodu]

Eksperimentālajā psiholoģijā "tikko pamanāmā atšķirība" (TPA, angļu: just-noticeable difference jeb JND) ir lielums, par kādu kaut kas ir jāmaina, lai šī atšķirība kļūtu pamanāma.[22] Šis jēdziens, ko atklāja Ernsts Heinrihs Vēbers, nosaka, ka TPA ir fiksēta proporcija pret references maņu līmeni, un tādējādi TPA attiecība pret referenci ir aptuveni konstanta: kur ir stimulācijas sākotnējā intensitāte, ir tai nepieciešamais papildinājums, lai izmaiņas tiktu uztvertas, un k ir konstante. Vēbera likumam ir svarīgs pielietojums mārketingā. Ražotāji un tirgotāji cenšas noteikt saviem produktiem atbilstošo TPA divu ļoti atšķirīgu iemeslu dēļ:

  1. Negatīvas izmaiņas (piemēram, produkta izmēra vai kvalitātes samazināšanās, vai produkta cenas pieaugums) nav pamanāmas sabiedrībai (t.i., paliek zem TPA sliekšņa);
  2. Produktu uzlabojumi (piemēram, uzlabots vai atjaunināts iepakojums, lielāks izmērs vai zemāka cena) ir skaidri redzami patērētājiem, nebūdami pārlieku dārgi ražotājam (t.i., tie ir tieši pie TPA sliekšņa vai nedaudz virs tā).

Kad runa ir par produktu uzlabojumiem, tirgotāji vēlas sasniegt vai pārsniegt patērētāja uztveres slieksni; proti, viņi vēlas, lai patērētāji viegli pamanītu jebkādus sākotnējā produkta uzlabojumus. Mārketinga speciālisti izmanto TPA, lai noteiktu, cik liels uzlabojums ir jāveic. Uzlabojums, kas ir mazāks par TPA, ir veltīgs darbs, jo to nepamanīs; savukārt uzlabojums, kas ievērojami pārsniedz TPA, arī var būt neekonomisks, jo tas var samazināt atkārtotu pirkumu biežumu. No otras puses, ja tiek paaugstinātas cenas vai samazināts preces tilpums, vēlams izmaiņas saglabāt zem TPA sliekšņa, lai patērētāji tās nepamanītu.

Statistika

[labot | labot pirmkodu]

Lielbritānijas Nacionālais statistikas birojs (Office for National Statistics) 2019. gadā rakstīja: "Mēs identificējām 206 produktus, kuru izmērs samazinājās, un 79, kuru izmērs palielinājās laika posmā no 2015. gada septembra līdz 2017. gada jūnijam. Šajā periodā, kas ietvēra arī ES referendumu, nebija novērojama nekāda tendence attiecībā uz izmēru maiņas biežumu. Lielākā daļa produktu, kam mainījās izmērs, bija pārtikas produkti, un 2016. gadā mēs lēsām, ka no 1% līdz 2,1% mūs paraugā iekļauto pārtikas produktu samazinājās izmērā, savukārt no 0,3% līdz 0,7% kļuva lielāki. Mēs arī novērojām, ka cenas mēdza nemainīties, kad produkti mainīja izmēru, kas saskan ar pieņēmumu, ka daži produkti tiek pakļauti 'šrinkflācijai'."[23]

Šrinkflācijas ietekme uz CPIH Apvienotajā Karalistē un to pārtikas cenu kotāciju skaits mēnesī, kurās novērotas iepakojuma izmēra izmaiņas

Amerikas Savienotajās Valstīs Darba statistikas birojs (Bureau of Labor Statistics) ir norādījis, ka "produktu izmēru samazināšanas ietekme visu patēriņa preču un pakalpojumu līmenī ir minimāla — vidējā ikgadējā ietekme ir 0,01 procents gadā, tādēļ, lai gan patērētāji pārtikas veikalā var pamanīt šrinkflāciju, tai ir ļoti maza ietekme uz kopējo inflācijas ainu, ar ko viņi saskaras."[24]

Piemēri

[labot | labot pirmkodu]
  • Kafija, kas tika pārdota 1 mārciņas (453,6 g) iepakojumos, 1980. gados saruka līdz 400 g vai mazāk.[8]
  • Indijā 2008. gadā uzņēmums Procter & Gamble samazināja sava veļas mazgāšanas līdzekļa Tide iepakojumu no 1 kg līdz 850 g, saglabājot to pašu cenu. Tāpat ap 2012. gadu Orbit košļājamo gumiju iepakojumu samazināja no 6 līdz 5 vienībām, saglabājot cenu ₹5. 2013. gadā populārais brokastu ēdiens idli tika samazināts no 100 g līdz 75 g, kā ziņoja Bangalore Mirror.[25]
  • 2009. gada janvārī Häagen-Dazs paziņoja, ka samazinās savu saldējuma kārbu izmēru ASV no 16 šķidruma uncēm (470 ml) uz 14 šķidruma uncēm (410 ml).[26][27]
  • 2010. gadā Kraft samazināja 200 g Toblerone šokolādes batoniņu līdz 170 g.[28]
  • Tetley tējas maisiņi tika pārdoti iepakojumos pa 88, nevis 100 gabaliem.[28]
  • Nestlé samazināja savu After Eight mētru šokolādes plāksnīšu kastīti no 200 g līdz 170 g.[28]
  • Cadbury Crunchie šokolādes batoniņi tika pārdoti trīs, nevis četru gabalu iepakojumos.[28]
  • 2015. gadā no katra Cadbury Fingers iepakojuma tika izņemti divi cepumi ("pirkstiņi"), samazinot iepakojuma svaru no 125 gramiem līdz 111 gramiem.[29]
  • 2015. gada jūlijā Cadbury Roses kārba, kas 2011. gadā svēra 975 g, tika samazināta līdz nepilniem 730 g, savukārt Cadbury Heroes kārba tika samazināta līdz 695 g. Tomēr cena palika nemainīga — aptuveni 9 mārciņas.[30]
  • Ap 2015. gadu Kellogg's Austrālijā un Jaunzēlandē saīsināja un samazināja standarta Pringles čipsu tūtas diametru, vienlaikus pārceļot ražošanu no ASV uz Malaiziju. Katras tūtas neto svars tika samazināts no 165g uz 134g, samazinājās arī katra čipsa izmērs, un patērētāji pamanīja pliekanāku garšu. Šīs izmaiņas sakrita arī ar cenu pieaugumu.[2][3]
  • 2016. gadā Terry's Chocolate Orange tika samazināts no 175 g līdz 157 g, mainot katra segmenta formu, lai starp tiem atstātu gaisa spraugu.[31]
  • 2016. gadā Mondelez International atkārtoti samazināja Apvienotajai Karalistei paredzēto 170 g Toblerone batoniņu līdz 150 g, bet 400 g batoniņu līdz 360 g. Tas tika izdarīts, palielinot atstarpes starp šokolādes trīsstūriem.[1]
  • 2017. gadā Milka Alpine Milk un Milka Nuts & Raisins svars tika samazināts no 300 g uz 270 g, savukārt Triolade — no 300 g uz 280 g, nemainot pašu iepakojuma izmēru.[32]
  • 2017. gadā McVitie's samazināja Jaffa Cakes cepumu skaitu katrā standarta iepakojumā no 12 uz 10, tādējādi palielinot viena cepuma izmaksas no 9,58 pensiem līdz 9,9 pensiem.[33]
  • 2020. gadā Unilever Eiropā samazināja Ben & Jerry's saldējuma kārbu tilpumu no 500 ml līdz 465 ml, joprojām saglabājot ieteicamo mazumtirdzniecības cenu ap 5 eiro. Neskatoties uz to, Unilever publiski kritizēja konkurējošos saldējuma zīmolus par šrinkflāciju ASV, kur pašu ražotais Ben & Jerry's joprojām tika pārdots pintes (473 ml) izmēra iepakojumos.[26][27]
  • 2021. gadā General Mills samazināja savu ģimenes izmēra (family-size) brokastu pārslu kārbu izmēru no 19,3 uncēm līdz 18,1 uncei. Tas nozīmē, ka produkta vienības cena par unci pieauga, lai gan patērētājam vidējā cena ASV saglabājās 2,99 dolāri.[34]
  • 2022. gadā Procter & Gamble samazināja divslāņu lokšņu skaitu vienā tualetes papīra rullī no 264 līdz 244 loksnēm 18 ruļļu "mega" iepakojumā. Tas ir līdzvērtīgi aptuveni pusotra rullim uz visu 18 ruļļu iepakojumu.[35]
  • 2022. gadā Unilever samazināja Dove ziepju gabaliņu svaru no 100 g līdz 90 g, lielākajai daļai tirgotāju saglabājot to pašu cenu vai pat to palielinot.[36]
  • 2023. gadā Mars, Incorporated samazināja sava zīmola Whiskas kaķu barības svaru par 15%, samazinot katras paciņas svaru no 100 g līdz 85 g. Paciņu komplektu cenas nemainījās. Tas attiecās uz 12×100 g, 40×100 g, 80×100 g un atsevišķiem produktiem gan želejā, gan mērcē.[37]
  • 2025. gadā PlayStation 5 Digital Edition iekšējā krātuve bez iepriekšēja paziņojuma tika samazināta no 1 TB līdz 825 GB, saglabājot to pašu cenu.[38][39]

Likumdošana

[labot | labot pirmkodu]

2024. gadā ASV Senātā iesniedza likumprojektu, kas paredzēja aizliegt šrinkflāciju.[40] Cits likumprojekts, ko iesniedza ASV Pārstāvju palātā, prasītu zīmoliem marķēt produktus, kuru tilpums par to pašu cenu ir samazināts. Brazīlijā pastāv likums, kas uzliek par pienākumu ražotājiem uz iepakojuma vismaz sešus mēnešus skaidri norādīt, ka produkta neto saturs ir mainījies, sniedzot gan relatīvos, gan absolūtos skaitļus.[41] Arī Austrijā kopš 2026. gada aprīļa ir stājies spēkā obligāts 60 dienu marķēšanas noteikums.[42]

Saistītā terminoloģija

[labot | labot pirmkodu]

2021. gada oktobrī NPR raidījuma Planet Money pārstāvis Gregs Rozalskis ierosināja terminu skimpflācija (angļu: skimpflation), lai apzīmētu pakalpojumu kvalitātes pazemināšanos, saglabājot nemainīgu cenu, piemēram, ja viesnīca piedāvā pieticīgākas brokastis vai samazina uzkopšanas biežumu.[43] 2023. gadā izdevums Guardian Money aprakstīja vairākas sastāvdaļu izmaiņas Lielbritānijas lielveikalu pārtikas produktos (piemēram, majonēzes zīmols mainīja sastāvu no 9% olu dzeltenuma uz 6% olu un 1,5% olu dzeltenuma) kā skimpflācijas piemēru.[44]

Atšķirībā no produkta izmēra un svara izmaiņām, skimpflāciju ir grūtāk izmērīt standartizētā veidā, tāpēc tā netiek fiksēta oficiālajos inflācijas mērījumos.[8]

Turpretim 2022. gada septembrī Izabellas Kaminskas izdevumā The Blind Spot tika publicēts raksts, kurā bija ierosināts vulgārs termins shitflation (sūdu flācija), lai apzīmētu produkta cenas saglabāšanu, vienlaikus krasi pazeminot tā kvalitāti.[45] Raksta autors Dario Garsija Hiners apgalvoja, ka šrinkflācija un kvalitātes pazemināšana ir saistīta ar Grosmana-Stiglica paradoksu, un salīdzināja tās ar "Trojas zirgiem, kas paslēpti tradicionālo finanšu sistēmu sirdī, gaidot iespēju sagraut sistēmu, izjaucot relatīvās vērtības lielo datu tabulās, uz kurām paļaujas centrālie baņķieri un finansisti."

Populārā lietošana

[labot | labot pirmkodu]

Šo terminu 2023. un 2024. gadā izmantoja ASV prezidents Džo Baidens, lai vainotu uzņēmumus par šīs taktikas izmantošanu peļņas palielināšanai, tādējādi mēģinot novirzīt kritiku par inflāciju viņa administrācijas laikā un uzveļot vainu lielajam biznesam.[46] Baidena apgalvojumus kritizēja, un daži ASV konservatīvie apgalvoja, ka viņa ekonomiskā politika un Inflācijas samazināšanas akts bija galvenais cenu pieauguma un produktu sarukšanas cēlonis.[47][48]

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 «Toblerone triangle change upsets fans». BBC News. 2016. gada 8. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-08-17. Skatīts: 2016-11-08.
  2. 1 2 The New Daily. «"Small, tasteless and expensive": Pringles under fire over changes to popular chip brand». SmartCompany (angļu), 2016-08-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-10-26. Skatīts: 2025-09-04.
  3. 1 2 Serena Seyfort. «The sneaky way companies are getting Aussies to pay more for groceries». www.9news.com.au (angļu), 2022-03-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-07-25. Skatīts: 2025-09-04.
  4. ↑ «More than 2,500 products subject to shrinkflation, says ONS». BBC News. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-07-24.
  5. ↑ J. Edward Moreno. «What's a fancy name for shrinkflation?». NY Times, 2024-05-31. Skatīts: 2024-07-03.
  6. ↑ «Shrinkflation: When less is not more at the grocery store». The Conversation. 2018. gada 28. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-02-27. Skatīts: 2021-09-14.
  7. 1 2 «Beyond Inflation Numbers: Shrinkflation & Skimpflation». stlouisfed.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-12-07. Skatīts: 2024. gada 24. novembris. Businesses know that for some goods and services, consumers are more sensitive to changes in price than to changes in quantity, and this tendency often allows businesses to benefit from shrinkflation.
  8. 1 2 3 4 5 6 Jeanna Smialek. «Shrinkflation 101: The Economics of Smaller Groceries». The New York Times, 2024. gada 1. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-03-08. Skatīts: 2024-03-08. While ‘shrinkflation’ gets measured, ‘skimpflation’ does not. Shrinking itself is captured in official inflation data, but another sneaky force that costs consumers is getting missed in the statistics. Companies sometimes use cheaper materials to save on costs in a practice some call "skimpflation." That is much harder for the government to measure.
  9. ↑ Kari McNair. «Getting less for the same price? Explore how the CPI measures "shrinkflation" and its impact on inflation». Bureau of Labor Statistics, 2023. gada 2. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-11-09. Skatīts: 2024. gada 24. novembris. As input costs increase and costs to create a product rise, companies can increase the list price of a good or they can offer a smaller amount of the product for the same price. So, a candy bar’s size might change from 1.6 ounces to 1.5 ounces, yet the price stays the same. In other words, the price per unit the consumer pays increases as the amount they purchase decreases, while the price they pay at the register remains the same. Downsizing is common across food and household commodities, including potato chips, paper towels, cereal, cleaning supplies, and candy. Manufacturers change sizes because market research indicates that consumers are more sensitive to price change than size change.
  10. ↑ Jeannette Bennett. «Beyond Inflation Numbers: Shrinkflation & Skimpflation». Federal Reserve Bank of St. Louis (angļu), 2022. gada 1. decembris.
  11. ↑ «Shrinkflation 101: Less Bang For Your Buck – Michigan Journal of Economics» (angļu). 2024-04-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025-02-11. Skatīts: 2025-02-11.
  12. ↑ «That Shrinking Feeling». Merriam Webster Dictionary. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-02-03. Skatīts: 2019. gada 21. janvāris.
  13. ↑ «Do Antitrust Enforcers Know They Induce Shrinkflation?». ProMarket. 2023. gada 18. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-02-17. Skatīts: 2024. gada 17. februāris.
  14. ↑ Moorthy, Vivek (2017). Applied Macroeconomics Employment, Growth and Inflation (Ist ed.). Delhi: I.K. International Publishing House Pvt.Ltd. pp. Section 3.5 The Rationale for cost based price pp 78.
  15. ↑ «Shrinkflation boycotts: have you joined the uprising against downsizing?». Guardian News & Media. 2023. gada 6. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 22. janvāris.
  16. ↑ Reena Sewraz. «Shrinkflation: the food and drink items that have shrunk but aren't any cheaper». lovemoney.com, 2017. gada 21. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-04-05. Skatīts: 2020. gada 7. jūlijs. Ratula Chakraborty, senior lecturer in business management at the University of East Anglia, said: "Shrinkflation is a sneaky practice because consumers are not expecting any size changes so do not inspect package sizes unless there is a really noticeable difference."
  17. ↑ Anna Studman. «Shrinking products: are we paying more for less?». Which?, 2019. gada 23. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-18. Skatīts: 2020. gada 7. jūlijs.
  18. ↑ «Carrefour warnt vor versteckten Preiserhöhungen». Merkur.de (vācu). Münchener Zeitungs-Verlag GmbH & Co. KG. 2023-09-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-09-16. Skatīts: 2023-09-16.
  19. ↑ Lucas Ammann. «Erstmals warnt eine Supermarktkette vor versteckten Preiserhöhungen - Eine französische Supermarktkette hängt Warnschilder aus und warnt somit vor "Shrinkflation". Sogar ein Gesetz ist vorgesehen.». Kurier (de-AT), 2023-09-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-09-15. Skatīts: 2023-09-15.
  20. ↑ «ECB Meets To Tackle Deflation While Ignoring Shrinkflation». Goldcore. 2014. gada 4. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-02-27. Skatīts: 2020. gada 7. jūlijs.
  21. 1 2 Sherri Day. «Yogurt Makers Shrink the Cup, Trying to Turn Less into More». The New York Times, 2003. gada 3. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-03-08. Skatīts: 2024-03-08.
  22. ↑ «Weber's Law of Just Noticeable Difference». University of South Dakota. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-11-25. Skatīts: 2024-10-28.
  23. ↑ «Shrinkflation: How many of our products are getting smaller?». Office for National Statistics. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-01-16. Skatīts: 2021-03-13.
  24. ↑ «Getting less for the same price? Explore how the CPI measures "shrinkflation" and its impact on inflation». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-11-09. Skatīts: 2024-11-05.
  25. ↑ Moorthy Vivek "Understanding Stagflation—Past and Present" McGraw Hill Education (India) 2014, pp. 79-80 ISBN 978-93-392-0334-4
  26. 1 2 Emily Bryson York. «Ben and Jerry's Calls Out Haagen-Dazs on Shrinkage». adage.com. Advertising Age, 2009-03-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-11-20. Skatīts: 2015-11-22.
  27. 1 2 Partysugar. «Ben and Jerry's vs. Haagen-Dazs: A Pint-Sized Battle». popsugar.com. POPsugar, 2009-03-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-11-10. Skatīts: 2015-11-22.
  28. 1 2 3 4 «VAT rises but food shrinks». Daily Mirror. 2010. gada 19. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-05. Skatīts: 2014-06-09.
  29. ↑ «There are now TWO fewer Cadbury Fingers in every pack». 2015. gada 14. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-07-07. Skatīts: 2022-07-07.
  30. ↑ «Cadbury take ELEVEN CHOCS from Heroes and Roses tubs but price stays same». Daily Express. 2015. gada 20. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-10-09. Skatīts: 2016-11-27.
  31. ↑ «Terry's Chocolate Orange doubles in price in some supermarkets». inews.co.uk. 2017. gada 27. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-10-24. Skatīts: 2019-10-24.
  32. ↑ «Milka se nenápadně zmenšuje, cena ale zůstává stejná. Obalové triky jen tak nepoznáte - Aktuálně.cz». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-01-12.
  33. ↑ «Jaffa Cakes packet size reduced in latest 'shrinkflation' move». The Guardian. 2017. gada 26. septembris. Skatīts: 2017-09-26.
  34. ↑ Greg Rosalsky. «Beware Of 'Shrinkflation,' Inflation's Devious Cousin». Planet Money. NPR, 2021-07-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-09-29. Skatīts: 2021-07-07.
  35. ↑ Parija Kavilanz. «Your toilet paper roll is slimming down». CNN Business, 2022-03-08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-03-08. Skatīts: 2022-03-08.
  36. ↑ Niamh Leonard-Bedwell. «Unilever shrinks Dove Beauty Bar packs as cost inflation bites». The Grocer (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-03-05. Skatīts: 2023-07-31.
  37. ↑ «Whiskas shaves 15g off packets – but still charges same price». 2023. gada 26. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-04-07. Skatīts: 2023. gada 7. aprīlis.
  38. ↑ Zhiye Liu. «PlayStation 5 Digital Edition with 1TB SSD downgraded to 825GB listed at the same price — CFI-2116 revision emerges overseas on Amazon». Tom's Hardware, 2025-09-17. Skatīts: 2025-09-17.
  39. ↑ Geoffrey Barnes. «Sony Shrinkflation 5». Damage Control Blog, 2025-10-04. Skatīts: 2025-10-04.
  40. ↑ «S.3819 - Shrinkflation Prevention Act of 2024». congress.gov. 2024. gada 22. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-09-18. Skatīts: 2024. gada 18. septembris.
  41. ↑ «Label Updates Required in Brazil When a Quantity Change Occurs». UL Solutions (angļu). Skatīts: 2026-04-14.
  42. ↑ «Spotlight on shrinkflation: Austria's Anti-Deceptive Packaging Law now in effect». www.schoenherr.eu (angļu). Skatīts: 2026-04-14.
  43. ↑ Greg Rosalsky. «Meet skimpflation: A reason inflation is worse than the government says it is». NPR, 2021. gada 26. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-08-01. Skatīts: 2021. gada 30. oktobris.
  44. ↑ Hilary Osborne. «'Skimpflation': how supermarkets reduce the quality of what you buy». The Guardian, 2023. gada 22. jūlijs. Skatīts: 2023. gada 11. augusts.
  45. ↑ «Hi Shrinkflation, Meet Your Cousin Shitflation». 2022. gada 2. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-02-07. Skatīts: 2024-02-07.
  46. ↑ «Biden calls out 'shrinkflation' as part of a broader strategy to reframe how voters view the economy». AP News (angļu). 2024-03-08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-03-14. Skatīts: 2024-03-14. The president’s focus on shrinkflation is part of a broader strategy to reframe how voters think about the economy before the November election. Biden is trying to deflect criticism about high prices and instead pin the blame on big business.
  47. ↑ Natalie Venegas. «Conservatives mock Biden's "shrinkflation" video about Super Bowl snacks». Newsweek (angļu), 2024-02-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-03-13. Skatīts: 2024-03-14.
  48. ↑ «Biden planning to hit food 'shrinkflation,' corporate greed in SOTU». POLITICO. 2024. gada 23. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-12-02. Skatīts: 2026-11-26. Republicans are highly critical of those White House claims, arguing it’s Biden’s policies that are fueling inflation, not corporations jacking up prices. And even some Democratic economists remain skeptical about how much of the price increases can be pinned on so-called "greedflation."

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Šrinkflācija&oldid=4494819"