Šteinhaueru dzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Šteinhaueru dzimta bija Rīgas latviešu dzimta, kas kļuva turīga 18. gadsimta sākumā, galvenokārt pateicoties mastu šķirotāju amatam, bija Rīgas brāļu draudzes vadītāji, vēlāk pārvācojās vai pārcēlās uz dzīvi brāļu draudžu kolonijās Anglijā un Ziemeļamerikā.

Dzimtas pamatlicēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Matīss Šteinhauers (miris 1737), pēc nepārbaudītām ziņām, ir dzimis dzimtļaužu ģimenē Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā. Ap 1690. gadu kopā ar savu brāli Jāni ieradies Zviedru Vidzemes galvaspilsētā Rīgā, kur zviedru valdības uzdevumā nodarbojies ar kuģu pārvadājumiem Baltijas jūrā. Lielā Ziemeļu kara laikā sācis nodarboties ar mastu šķirošanu Krievijas flotes vajadzībām. 1718. gada 15.oktobrī Rīgas gubernators kņazs Pēteris Goļicins nosūtīja Matīsu Šteinhaueru kopā ar citu latviešu mastu šķirotāju Vilhelmu Briņķi (Brinku) uz jaunceļamo Krievijas galvaspilsētu Pēterburgu, kur viņi vadīja kokmateriālu šķirošanu jaunbūvēm. Pēc atgriešanās no Pēterburgas viņš kļuva par kroņa mastu šķirotāju un šī amata vecāko. Mūža nogalē pēc 1729. gada pieslējās brāļu draudžu kustībai, kuras saiešanas notikušas viņa Rīgas namā[1].
  • Jānis Šteinhauers, iepriekšējā brālis. Pēc Rīgas rātes ziņām cēlies no Kurzemes dzimtcilvēkiem, atbēdzis uz Rīgu un pelnījis iztiku ar savu kuģīti. Vēlāk kļuva par kļuva par Rīgas sāls nesēju amata vecāko.

Matīsa Šteinhauera dēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Šteinhauers (1705-1779), Rīgas latviešu nacionālās kustības vadonis, viens no turīgākajiem Rīgas iedzīvotājiem, brāļu draudzes vadītājs. Viņš piegādāja kokus Kurzemes hercoga pils būvei Rundālē un citiem lieliem celtniecības objektiem.
  • Daniēls Šteinhauers (1721-1761), mastu šķirotājs, kas 1749. gadā uzvarēja Rīgas rāti prasībā par namnieka tiesību piešķiršanu un uzņemšanu Mazajā ģildē, neraugoties uz izcelsmi no latviešu dzimtcilvēkiem.

Jāņa Šteinhauera bērni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Daniēls Gotlībs Šteinhauers (1748—1811) - mācījās tirdzniecību Holandē un turpināja darbu sava tēva Jāņa Šteinhauera kokzāģētavā. Viņu 1784. gadā uzņēma Rīgas namnieku kārtā.
  • Matīss Šteinhauers (Matthis Steinhauer II),
  • Jānis Šteinhauers (Rev. Johann Steinhauer III) - Morāvijas brāļu draudzes mācītājs un skolotājs Anglijā;
  • Barbara "Babbe", precējusies Vīra (Barbara Wier) - apprecējās ar ārstu Joahimu Vīru (Joachim Wier) un pārcēlās uz dzīvi Krievijā;
  • Margarita Eleonora, precējusies Meseršmita (Margarethe [Eleonora] Messerschmidt),
  • Anna Šteinhauere,
  • Elizabete Šteinhauere,
  • Johanna Katrīna, precējusies Šmita (Johanna Catherina Schmiedt),
  • Grēte Šteinhauere,
  • Johanna Magdalēna, precējusies Rīgelmane (Johanna Magdalena Riegelmann) - apprecējās ar Henersdorfas pils pārvaldnieku Saksijā;
  • Marta Marija, precējusies Šrolla (Martha Maria Schroll),
  • Kristiāna, precējusies Villija (Christiane Willy).

Citi dzimtai piederīgie[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Henrijs Šteinhauers (Henry Steinhauer), brāļu draudzes sieviešu semināra vadītājs Pensilvānijas Bētlemē, pirmais paleobotāniķis Amerikas kontinentā;
  • Daniēls Šteinhauers (Daniel Steinhauer), botāniķis Ohaio pavalstī ASV;
  • Kārlis Eduards fon Napjerskis (Karl Eduard von Napiersky), Jāņa Šteinhauera mazdēls,[2] vēsturnieks, izdevis vairākas grāmatas par Latvijas vēsturi un ievērojamu cilvēku dzīvi: "Index corporis historico-diplomatici Livoniae, Esthoniae, Curoniae", "Monumenta Livoniae antiquae volumes 1 and 2", "Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland (4 sējumos);
  • Jakobs Gotlībs Leonhards Napjerskis (1819-1890), iepriekšējā dēls, vēsturnieks un Rīgas rātskungs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas konversācijas vārdnīcas XXI. sējums, 41 862-41 863 slejas
  2. Melita Svarāne. PAR KO PARAKSTĪJĀS RĪGAS LATVIEŠI 18. GADSIMTĀ UN 19. GADSIMTA PIRMAJĀ PUSĒ