Šuazela
| Šuazela | |
|---|---|
| Choiseul | |
 Šuazelas satelītattēls | |
  Šuazela  Šuazela | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Klusais okeāns |
| Koordinātas | 7°00′S 156°58′E / 7.000°S 156.967°EKoordinātas: 7°00′S 156°58′E / 7.000°S 156.967°E |
| Arhipelāgs | Zālamana salas |
| Platība | 2971 km² |
| Garums | 144 km |
| Platums | 23 km |
| Krasta līnija | 414[1] km |
| Augstākais kalns |
Maetambe 1067 m |
| Administrācija | |
 Zālamana Salas | |
| Province | Šuazela |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 36 719 (2020) |
| Blīvums | 12,4/km² |
| Pamatiedzīvotāji | melanēzieši |
 Šuazela Vikikrātuvē | |
Šuazela (franču: Choiseul), vietējais nosaukums — Lauru (Lauru), ir Zālamana Salu valstij piederoša sala Klusajā okeānā, valsts piektā lielākā sala. Administratīvi ietilpst Šuazelas provincē, kuras centrs Taro atrodas uz nelielas saliņas Šuazelas ziemeļrietumu piekrastē. Lielākā daļa iedzīvotāju ir melanēzieši.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sala atrodas Zālamana salu arhipelāga ziemeļrietumu daļā, rietumos Bugenvila šaurums to šķir no Bugenvilas salas, Meninga šaurums austrumos — no Santaizabelas, Jaundžordžijas šaurums dienvidos — no Jaundžordžijas salām, bet ziemeļos krastus apskalo Klusais okeāns. Sala vulkāniskas izcelsmes, kalnaina, augstākā virsotne ir Maetambes kalns 1067 m vjl. Piekrastē vairākas mazākas salas, no kurām lielākās ir Vagena un Roba Roja sala dienvidaustrumu galā. Ainavā dominē tropiskie lietusmeži.
Ievērojama salas daļa 784 km² platībā Maetambas kalna un Kolombangaras upes apkārtnē noteikta par putniem nozīmīgu vietu, aizsargājot endēmas un apdraudētas putnu sugas.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmie no eiropiešiem salu 1568. gada aprīlī atklāja spāņu ekspedīcija no Peru Alvaro de Mendanjas de Neiras vadībā, kas to kartēs atzīmēja kā San Marcos. 1768. gadā salu apmeklēja franču ekspedīcija Luī Antuāna de Bugenvila vadībā, kas to nodēvēja par godu Francijas ārlietu ministram, Šuazelas hercogam Etjēnam Fransuā.
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā vairāki tūkstoši salinieku tika aizvesti piespiedu darbam plantācijās Kvīnslendā un Fidži. 1885. gada aprīlī Vācija nodibināja protektorātu Ziemeļu Zālamana salās, tajā skaitā Šuazelā, iekļaujot tās Vācu Jaungvinejā. 1899. gadā saskaņā ar Berlīnes līgumu Ziemeļu Zālamana salas, izņemot Bugenvilu, tika nodotas Lielbritānijai un iekļautas Britu Zālamana salu protektorātā, pret ko apmaiņā briti atteicās no savām pretenzijām Samoā. 20. gadsimta sākumā salā ierīkoja kokospalmu plantācijas kopras ieguvei.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šuazela.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|