Švarca ķauķītis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Švarca ķauķītis
Phylloscopus schwarzi
(Radde, 1863)
Švarca ķauķītis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
DzimtaĶauķīšu dzimta (Phylloscopidae)
ĢintsĶauķīši (Phylloscopus)
SugaŠvarca ķauķītis (Phylloscopus schwarzi)
Izplatība
Phylloscopus schwarzi distribution map.png
  Ligzdošanas areāls
  Ziemošanas areāls
Švarca ķauķītis Vikikrātuvē

Švarca ķauķītis jeb lielais ķauķītis (Phylloscopus schwarzi) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo galvenokārt Sibīrijā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]

Zinātniskais nosaukums Phylloscopus schwarzi atvasināts no sengrieķu valodas un latviski nozīmē "lapu pārmeklētājs, Švarca": Phyllon — 'lapa', scopus — 'pārmeklētājs' un schwarzi — 'Švarca', vārds sugas apzīmēšanai dots par godu vācu astronomam Ludvigam Švarcam (1822–1894).[3]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rudens periodā Švarca ķauķītim raksturīgi veikt klejojumus rietumu virzienā

Švarca ķauķītis ir izteikts gājputns. Ligzdo Sibīrijas centrālās un austrumu daļas dienvidos, Mongolijas ziemeļos, Sahalīnā, Ķīnas ziemeļaustrumos un Korejas pussalas ziemeļos. Ziemo Bangladešā, Ķīnas dienvidos, Kambodžā, Laosā, Mjanmā un Taizemē.[4][5]

Rudens periodā Švarca ķauķītim raksturīgi veikt klejojumus rietumu virzienā. Neskatoties uz ievērojamo attālumu, ap 3000 km, ķauķitis klejojumos sasniedz pat Rietumeiropu, Īriju ieskaitot.[5][6][7]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Švarca ķauķītim Latvijā līdz šim bijis viens novērojums (Kolkā, 2013. gadā).[4]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Švarca ķauķītis ir viens no lielākajiem ķauķīšiem, ar salīdzinoši masīvu ķermeni, lielu galvu, spēcīgām, gaiši brūnām kājām un masīvu, smailu knābi. Ķermeņa garums 11—13 cm, spārnu plētums 15—21 cm, svars 8—17 g.[7][8][9]

Apspalvojums mugurpusē vienkrāsaini zaļganbrūns vai brūns, apakšpusē gaišā smilšu krāsā vai gaiši dzeltenā. Muguras lejas daļa dzeltenīgā olīvkrāsā. Sejā izceļas garās, gaišās uzacis, tumšās acis un gaišā svītra zem acs. Spārni proporcionāli īsi un noapaļoti, lidspalvas ar spīdumu. Aste samērā liela, gals noapļots. Spārni un aste brūni. Abi dzimumi izskatās līdzīgi, bet jaunajiem putniem ķermeņa apakšpuse ir dzeltenīga.[5][7][10]

Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Švarca ķauķītis ir līdzīgs čuņčiņam un tumšajam ķauķītim. Salīdzinoši pirmajam knābis ir masīvāks, galva lielāka, mugura platāka, kopumā izskatās druknāks. Arī pēdas Švarca ķauķītim ir nedaudz lielākas, kas liecina, ka tas daudz biežāk atrodas uz zemes. Kājas un apspalvojums gaišāki nekā tumšajam ķauķītim, kā arī muguras lejas daļa ir dzeltenīgi zaļa.[5][7]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gandrīz visu mūžu Švarca ķauķītis pavada koku apakšējos zaros, krūmos un tuvumā augošos augos
Švarca ķauķīšu zīmējums 1889. gadā

Švarca ķauķītis ligzdošanas sezonā uzturas atklātos lapu koku mežos ar biezu pamežu un krūmainām mežmalām, ļoti bieži ūdenstilpes tuvumā. Ziemošanas areālā apmetas biezos krūmos un aizaugušās mežmalās. Migrācijas lidojumu veic nakts laikā. Barojoties ļoti kustīgs un aktīvs putniņš, parasti uzturas pa vienam.[5][7][9] Švarca ķauķītis ir arī uzmanīgs un bailīgs, tādēļ grūti dabā novērojams.[11]

Kopumā gandrīz visu mūžu tas pavada koku apakšējos zaros, krūmos un tuvumā augošos augos. Izņēmums ir ligzdošanas sezona, kad tēviņš izvēlas ligzdošanas teritoriju, iekārtojas uz kāda koka augšējā zara un tur visu laiku dzied, saucot mātīti. Ja tēviņu iztraucē, tas kā akmens ienirst koka vainagā. Pēc brīža pārvācas uz citu koku, apmēram 100 m attālumā no iepriekšējā.[11]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Švarca ķauķītis galvenokārt barojas ar kukaiņiem un to kāpuriem, arī ar zirnekļiem. Barību meklē koku apakšējos zaros vai krūmos, arī uz zemes un zemos augos.[8][9]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas sezona ilgst no jūnija līdz augusta sākumam. Veido monogāmus pārus un katram pārim ir sava ligzdošanas teritorija.[8] Ligzda parasti atrodas krūmu apakšējos zaros vai spēcīgākos augu stublājos, apmēram 10—100 cm augstumā.[5][12] Raksturīga lodveida forma ar ieeju augšgala sānos, izrotāta ar smalkām labības vārpiņām. Ligzdai divi slāņi: ārējais ažūrs, vīts no smalkiem egļu zariņiem vai raupjiem labības stiebriem; iekšējais blīvs, vīts no smalkiem zāļu stiebriņiem, izklāta ar augu pūkām vai dzīvnieku vilnu.[11][12]

Sezonā viens perējums. Dējumā 3—6 (visbiežāk 5—6) gaiši pelēkas vai baltas olas ar gaiši brūniem vai olīvzaļiem raibumiņiem, reizēm arī ar melniem punktiņiem.[5][12] Inkubācijas periods ilgst 14—15 dienas, perē mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Perēšanas laikā, ja cilvēks tuvojas ligzdai, mātīte laikus paslēpjas, nepielaižot cilvēku sev tuvumā, bet, ja putnēni ir jau izšķīlušies, tad vecāku uzvedība izmainās, tie sabožas un nelaižas prom, pielaižot cilvēku pavisam tuvu.[12]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. IUCN: Phylloscopus schwarzi
  2. World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2018
  3. Jobling, James A (2010). The Helm Dictionary of Scientific Bird Names. London: Christopher Helm. p. 305. ISBN 978-1-4081-2501-4.
  4. 4,0 4,1 Putni LV: Švarca ķauķītis Phylloscopus schwarzi
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 Witherby, H. F., ed. (1943). Handbook of British Birds, Volume 2: Warblers to Owls. H. F. and G. Witherby Ltd. pp. 26–27.
  6. Leonard, K. 2008 Annual Report for 2008. Copeland Bird Observatory p.51 – 52
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 Avibirds: Radde Warbler
  8. 8,0 8,1 8,2 Alive: Radde's Warbler (Phylloscopus schwarzi)
  9. 9,0 9,1 9,2 Vogelwarte: Radde's Warbler
  10. Атлас-определитель птиц России: Пеночки
  11. 11,0 11,1 11,2 Пеночка толстоклювая (Phylloscopus schwarzi)
  12. 12,0 12,1 12,2 12,3 Sibiria birds: Толстоклювая пеночка

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]