Šveices futbola izlase
| Šveice | |||
| |||
| Iesauka(s) | Schweizer Nati, La Nati | ||
|---|---|---|---|
| Asociācija | Šveices Futbola asociācija | ||
| Konfederācija | UEFA (Eiropa) | ||
| Galvenais treneris |  Murats Jakins
| ||
| Kapteinis | Granits Džaka | ||
| Visvairāk spēļu | Heincs Hermans (118) | ||
| Visvairāk vārtu | Aleksandrs Frejs (42) | ||
| FIFA kods | SUI | ||
| |||
| Pirmā spēle | |||
.svg){kind=small} Francija 1:0 Šveice (Parīze, Francija; 1905. gada 12. februāris) | |||
| Lielākā uzvara | |||
Šveice 9:0 Lietuva  (Parīze, Francija; 1924. gada 25. maijs) | |||
| Lielākais zaudējums | |||
Šveice 0:9 Anglija  (Bāzele, Šveice; 1909. gada 20. maijs)
| |||
| Pasaules kauss | |||
| Piedalīšanās | 12 (Pirmoreiz 1934) | ||
| Labākais rezultāts | Ceturtdaļfināls: 1934, 1938, 1954 | ||
| Eiropas čempionāts | |||
| Piedalīšanās | 5 (Pirmoreiz 1996) | ||
| Labākais rezultāts | Ceturtdaļfināls: 2020 | ||
.svg){kind=small}
Šveices futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Šveici starptautiskās futbola sacensībās. Šveices futbola izlasi pārvalda Šveices Futbola asociācija. Savu pirmo spēli valstsvienība aizvadīja 1905. gadā pret Franciju. Šveices izlase 12 reizes ir piedalījusies FIFA Pasaules kausa finālturnīros, trīs reizes tā ir iekļuvusi ceturtdaļfinālā (1934., 1938. un 1954. gadā). 2008. gadā kopā ar Austriju Šveice rīkoja Eiropas čempionātu futbolā.
Pasaules čempionātos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1930 — Nepiedalījās
- 1934 — Ceturtdaļfināls
- 1938 — Ceturtdaļfināls
- 1950 — Grupu turnīrs
- 1954 — Ceturtdaļfināls
- 1958 — Nekvalificējās
- 1962 — Grupu turnīrs
- 1966 — Grupu turnīrs
- 1970—1990 — Nekvalificējās
- 1994 — Astotdaļfināls
- 1998 — Nekvalificējās
- 2002 — Nekvalificējās
- 2006 — Astotdaļfināls
- 2010 — Grupu turnīrs
- 2014 — Astotdaļfināls
- 2018 — Astotdaļfināls
- 2022 — Astotdaļfināls
Eiropas čempionātos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1960-1992 - Nekvalificējās
- 1996 - Grupu turnīrs
- 2000 - Nekvalificējās
- 2004 - Grupu turnīrs
- 2008 - Grupu turnīrs
- 2012- Nekvalificējās
- 2016-Astotdaļfināls
- 2020- Ceturtdaļfināls
Spēlētāju rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Visvairāk aizvadīto spēļu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Spēlētājs | Karjera izlasē | Spēles |
|---|---|---|
| Heincs Hermanis | 1978—1991 | 118 |
| Alēns Geigers | 1980—1996 | 112 |
| Džerdans Šaķiri | 2010— | 112 |
| Granits Džaka | 2011— | 111 |
| Štefans Lihtšteiners | 2006—2019 | 108 |
| Rikardo Rodrigess | 2011— | 104 |
| Stefāns Šapuizā | 1989—2004 | 103 |
| Johans Fogels | 1995—2007 | 94 |
| Hariss Seferovičs | 2013— | 92 |
| Gekhans Inlers | 2006—2015 | 89 |
Visvairāk gūto vārtu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Spēlētājs | Karjera izlasē | Vārti |
|---|---|---|
| Aleksandrs Frejs | 2001—2011 | 42 |
| Kubilajs Tirkjilmazs | 1988—2001 | 34 |
| Makss Abeglēns | 1922—1937 | 34 |
| Andrē Abeglēns | 1927—1943 | 29 |
| Žaks Fatons | 1946—1955 | 28 |
| Džerdans Šaķiri | 2010— | 27 |
| Adrians Knups | 1989—1996 | 26 |
| Hariss Seferovičs | 2013— | 25 |
| Jozefs Higi | 1951—1961 | 22 |
| Šarls Antenēns | 1948—1962 | 22 |
Sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Komandas sastāvs 2022. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
|
Treneri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Karls Rapans (1960 — 1963)
- Alfredo Foni (1964 — 1967)
- Ervins Ballabio (1967 — 1969)
- Luī Morē (1970 — 1971)
- Renē Isī (1973 — 1976)
- Rodžers Fonlantens (1977 — 1979)
- Leo Volkers (1979 — 1980)
- Pols Volfisbergs (1981 — 1985)
- Daniels Žandipē (1986 — 1989)
- Uli Štielike (1989 — 1991)
- Rojs Hodžsons (1992 — 1995)
- Artūrs Žorge (1996)
- Rolfs Fringers (1996 — 1997)
- Žilbērs Gress (1998 — 1999)
- Enco Trosero (2000 — 2001)
- Jakobs Kūns (2001 — 2008)
- Otmārs Hicfelds (2008 — 2014)
- Vladimirs Petkovičs (2014 — 2021)
- Murats Jakins (2021 — pašlaik)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||