Ūša
| Ūša | |
|---|---|
  ieteka | |
| Izteka | Skabu apkaime |
| Ieteka | Dubna 56°21′09″N 26°18′36″E / 56.35250°N 26.31000°EKoordinātas: 56°21′09″N 26°18′36″E / 56.35250°N 26.31000°E |
| Caurteces valstis |  Latvija
|
| Garums | 60 km |
Ūša (arī Oša, Ošupīte)[1] ir Dubnas upes labā krasta pieteka Preiļu, Rēzeknes un Līvānu novados. Otra garākā Dubnas pieteka aiz Feimankas.
Izteka - Galēna pagasta Skabu apkaimē. Iesākumā tek ziemeļaustrumu virzienā, vēlāk ar vairākiem straujiem līkumiem līdz Gribovai sagriežoties dienvidrietumu virzienā. Ietek Dubnā pie Mālkalniem. Krasti zemi, platums sasniedz līdz 10 m, dziļums parasti 0,5-1,8 m.[2] Baseins 636 km2, gada notece 0,12 km2.
Pietekas: Borovka, Ezera grāvis, Īvaisis, Lēcija, Locupe, Malnupeite, Mazā Ūša, Sauna, Soltupe, Sumanka, Zviergža.
Šķērso autoceļus: P58 (Viļāni–Preiļi–Špoģi), V739 (Galēni–Sīļukalns–Stirniene), V735 (Stabulnieki–Sīļukalns–Varakļāni), V756 (Smelteri–Viktorovka), P62 (Krāslava–Preiļi–Madona), V761 (Rožupe–Rudzāti–Varakļāni), V759 (Rožupe–Švirksti).
Apdzīvotās vietas upes krastos: Skabi, Skoboļeva, Zeimuļi-Puzāki, Galēni, Mičuļevka, Gribova, Čači, Zviergža-Varaža, Karulāni, Vilcāni, Lācupi, Gardrivieši, Šauri, Rudzāti, Kivlenieki, Rusiņi, Švirksti, Mālkalni.
1930. gados pa upi un tās pieteku Saunu pludināti baļķu plosti līdz Līvāniem. Vēlāk upe un tās baseina upes bagarētas un lielā mērā pārgrāvotas, lai mazinātu palieņu pārplūšanu. 1951. gadā, bagarējot Ūšu, esot atrasti un Dabas muzejam nodoti mamuta kauli.[2] Ūšas krasti 21. gadsimta sākumā bija apauguši alkšņiem, kuru kritušie stumbri aizšķēršļoja upi.[3] 2010. gados upes gultne pēc ilgiem strīdiem atkal pārveidota un 22,2 km garumā no Kurčiniem pavasaros kļuvusi lietojama ūdenstūrismam, lai gan lejtecē poldera rajonā aizaugusi ar ūdensaugiem.[3] Abos krastos ir daudz ganību, elektriskie žogi atrodas pat tieši upē.[3] Līdz Kiulenieku tiltam Ūša vairākkārt šķērso nelielas dolomīta kāples, kas rada straujteču posmus.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Informācija par objektu: Ūša». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 10. martā.
- ↑ 2,0 2,1 Jānis Būmanis. Mazā Zemgale laikmetu griežos. Rīga, 2003. ISBN 9984-9233-4-7.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Oša – Dubna | Dēkaiņi». Dēkaiņi | Laivu un velosipēdu noma Latgalē. 2013-08-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-03-12. Skatīts: 2024-03-12.
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
| ||||||||||