Pāriet uz saturu

Ūdensšķirtne

Vikipēdijas lapa
Ūdensšķirtnes piemērs Arizonā, Amerikas Savienotajās Valstīs

Ūdensšķirtne ir nosacīta ģeogrāfiska robeža, līnija vai josla dabā, kas atdala divus vai vairākus sateces baseinus un nosaka, kurā virzienā pa zemes virsmu aizplūst nokrišņu, sniega kušanas vai citi virszemes ūdeņi. Tā veido robežu starp teritorijām, no kurām notece nonāk atšķirīgās upēs, ezeros, jūrās vai okeānos. Parasti ūdensšķirtnes ir saistītas ar reljefa augstākajām vietām, piemēram, kalnu grēdām, paugurainēm, augstienēm vai pacēlumiem, no kuriem ūdens dažādās nogāzēs aizplūst pretējos vai atšķirīgos virzienos. Kalnu un paugurainos apvidos tās var būt skaidri izteiktas, savukārt zemienēs un līdzenumos ūdensšķirtnes nereti ir vāji pamanāmas, tādēļ to noteikšanai nepieciešama reljefa, hidrogrāfiskā tīkla un noteces virzienu analīze. Atkarībā no mēroga izšķir vietējās, reģionālās un kontinentālās ūdensšķirtnes, no kurām lielākās atdala dažādu jūru vai okeānu sateces baseinus.

Ūdensšķirtnēm ir būtiska nozīme hidroloģijā un fiziskajā ģeogrāfijā, jo tās nosaka upju baseinu robežas, palīdz raksturot upju sistēmas, izprast ūdens apriti ainavā, analizēt noteces režīmu, erozijas procesus un nogulumu pārnesi. Tās tiek izmantotas arī ūdens resursu pārvaldībā, teritorijas plānošanā, plūdu riska novērtēšanā, piesārņojuma izplatības prognozēšanā, ūdens kvalitātes aizsardzībā, dabas aizsardzībā un ainavu ģeogrāfiskajā izpētē.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]