Ūdenssuņi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ūdenssuņi
Necturus (Rafinesque, 1818]], 1768)
Ūdenssuns (Necturus maculosus)
Ūdenssuns (Necturus maculosus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseAbinieki (Amphibia)
KārtaAstainie abinieki (Caudata)
ApakškārtaSalamandru apakškārta (Salamandroidea)
DzimtaProteju dzimta (Proteidae)
ĢintsŪdenssuņi (Necturus)
Ūdenssuņi Vikikrātuvē

Ūdenssuņi jeb Amerikas proteji (Necturus) ir proteju dzimtas (Proteidae) ģints, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas astaino abinieku sugas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās sugas. Tās sastopamas Ziemeļamerikā, sākot ar Kanādas centrālo daļu, cauri ASV centrālajai daļai, austrumos sasniedzot Ziemeļkarolīnu, bet dienvidos Misisipi un Džordžiju.[1] Pazīstamākā un visvairāk pētītā no visām sugām ir ūdenssuns (Necturus maculosus).

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdenssuņi ir ūdenī dzīvojoši dzīvnieki, kas atšķirībā no daudzām citām salamandrām, kļūstot pieauguši, nezaudē savas žaunas, neskatoties uz to, ka tām attīstās arī plaušas. Plaušām praktiski gandrīz nav nozīmes šo dzīvnieku elpošanā, jo šie dzīvnieki nekad nepamet ūdeni.[2] Ūdenssuņi skābekli uzņem arī caur ādu un ļoti retos gadījumos, ieelpojot gaisu pie ūdens virsmas.[2] Lielākā daļa šīs ģints sugu ir 28 cm garas, vienīgi ūdenssuns sasniedz 40 cm garumu.[3] To ķermenis ir spēcīgs un masīvs, tumši brunā, pelēkā vai melnā krāsā, turklāt ķermeņa augšpusē ar raibumojumu. Kājas masīvas, gan priekškājām, gan pakaļkājām ir četri pirksti.[4]

Savu nosaukumu "ūdenssuņi" šīs sugas ieguvušas tādēļ, ka spēj izdot skaņas, kas atgādina suņa rejas. Ūdenssuņiem ir gaļīgas lūpas, kas neļauj barībai izbēgt no mutes dobuma, tās iesūkšanas brīdī. Augšžoklī tiem iztrūkst priekšzobu kauliņa.[3]

Dzīves veids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdenssuņu sugas apdzīvo ezerus un nelielas upītes. Tie barojas ar baktērijām, vienšūņiem, bezmugurkaulniekiem un nelielām zivtiņām. Par šo sugu vairošanos ir ļoti maz zināmu faktu. Piemēram, ūdenssuns pārojas rudenī, bet ikrus nērš nākamajā pavasarī. Ikri tiek piestiprināti pie akmeņiem un nogrimušiem kokiem. Ūdenssuņiem abi dzimumi izrāda zināmu vecāku aprūpi par ikriem, uzturoties to tuvumā.[3][4] Kāpuri tikai pēc vairākiem gadiem izaug par pieaugušiem īpatņiem.[3]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mudpuppy
  2. 2,0 2,1 Harris, J.P., Jr. (1959). "The natural history of Necturus: II.". Field and Laboratory 27 (2): 71–77.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 ADW: Olms, Waterdogs, Mudpuppies
  4. 4,0 4,1 Tolweb: Proteidae