Ūdenszalkši

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ūdenszalkši
Natrix (Laurenti, 1768)
Parastais zalktis (Natrix natrix)
Parastais zalktis (Natrix natrix)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Rāpuļi (Reptilia)
Kārta Zvīņrāpuļi (Squamata)
Virsdzimta Augstākās čūskas (Caenophidia)
Dzimta Zalkšu dzimta (Colubridae)
Apakšdzimta Ūdenszalkšu apakšdzimta (Natricinae)
Ģints Ūdenszalkši (Natrix)
Ūdenszalkši Vikikrātuvē

Ūdenszalkši, ūdenszalkšu ģints (Natrix) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) ģints, kas pieder pie ūdenszalkšu apakšdzimtas (Natricinae). Saskanā ar Starptautisko rāpuļu datu bāzi (angļu: Reptile Database), šajā ģintī apvienotas 3 mūsdienās dzīvojošas čūsku sugas, kuras nav indīgas.[1][2] Visas ūdenszalkšu sugas dzīvo Eirāzijā (Eiropā un Āzijas rietumos), kā arī visas sugas sastopamas Ziemeļāfrikā.[2] Latvijā mājo viena šīs ģints suga — parastais zalktis (Natrix natrix).[3]

Sistemātikas izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nesenā pagātnē ūdenszalkšu ģintī tika sistematizēta ceturtā suga — Natrix megalocephala.[4] Balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, 2013. gadā šī suga tika apvienota ar parasto zalkti.[1]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdenszalkši medījumu apēd veselā veidā, attēlā ūdens zalktis (Natrix tessellata)

Pieauguši ūdenszalkši ir vidēji lielas čūskas, apmēram 0,6—1 metru garas, tomēr daži īpatņi var sasniegt 2 metru garumu.[2] Augšžokļa zobi virzienā uz mutes iekšpusi kļūst arvien lielāki. Pēdējie zobi ir vislielākie. Acu zīlītes ir apaļas. Ūdenszalkšiem raksturīgas neuzkrītošas krāsas: tumši pelēka, gandrīz melna, pelēkbrūna un olīvzaļa. Uz kakla raksturīgas dzeltenas zīmes, bet uz ķermeņa tumšāku raibumu raksts.

Ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdenszalkši dzīvo daļēji uz sauszemes un daļēji ūdenī. Vislabāk sauszemes apstākļiem piemērojies parastais zalktis. Visas sugas mīt mitros biotopos kādas ūdenstilpnes tuvumā. Ūdenszalkši labi peld un nirst, spējot zem ūdens uzturēties samērā ilgi. Galvenokārt medī vardes un krupjus, bet reizēm medī arī salamandras, kurkuļus, zivis, nelielus zīdītājus un putnus.[2][5] Upuri norij dzīvu, veselā veidā. Mātītes trūdošu augu kaudzē dēj 8—40 olas.[2] Briesmu gadījumā ūdenszalkši var izlikties miruši, paņemti rokās tie no anālā dziedzera izdala smirdīgu šķidrumu.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī odžuzalktis (Natrix maura) ārēji atgādina odzi, tas nav indīgs

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]