Ūdris Jānis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Jānis Ūdris (1906. gada 30. aprīlī, Gulbenes rajons, Stāmerienas pagasts, Latvija - 1973. gada 16. jūlijā, Balvi, Latvija) – latviešu mākslinieks, ainavu un portretu gleznotājs. Īpašs raksturojums un spēcīgākais izteiksmes līdzeklis viņa glezniecībā bija plastiski spraigs, reālistisks zīmējums.  Mākslinieks nav vairījies arī no liela formāta kompozīcijām, kas atbilst monumentalitātes meklējumiem dzīves un darba cilvēka traktējumā.

Ūdris Jānis
Dzimis 1906. gada 30. aprīlī
Gulbenes rajona, Stāmerienas pagastā, Latvijā
Miris 1973. gada 16. jūlijā
Balvi, Latvija
Tautība Latvietis
Mācījies Latvijas Mākslas akadēmija

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1906. gada 30. aprīlī Gulbenes rajonā, Stāmerienas pagastā, Latvijā. Mācījies Stāmerienas pamatskolā un Cesvaines vidusskolā. 1923. gadā Jānis Ūdris piedalās Rīgas Mākslas biedrības izsludinātajā zīmējumu konkursā un, konkursa žūrijas augstu novērtēts, iegūst tajā otro vietu. Talantīgs jaunietis tiek aicināts mācīties Rīgas mākslas skolā, bet atsakās no šī piedāvājuma un 1924. gadā iestājas Latvijas Mākslas akadēmijā. Jaunais mākslinieks specializējas Figurālās glezniecības meistardarbnīcā J.Tilberga un vēlāk pie Ģ.Eliasa vadībā un jau studiju gados kopā ar Malienas māksliniekiem piedalās dažādās izstādēs. Jānis Ūdris beidz mākslas izglītību un studijas Mākslas Akadēmijā 1923. gadā ar diplomdarba gleznu „Smagā darbā”.

Valsts mērogā gleznotāja Jāņā Ūdra vārds tiek plaši iepazīts 1934. gadā pēc viņa uzvaras konkursā par gleznu Latvijas Republikas pirmā prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras mājas Baltās zāles sienai. Konkursā piedalās vairāk kā 50 gleznotāju, bet par vērtīgāko žūrija atzīst Jāņa Ūdra gleznu „Darbs steigā”(1934).

Pēc Latvijas Mākslas akadēmijas beigšanas līdztekus radošajam darbam Jānis Ūdris uzsāk pedagoģisko darbību -  apmāca mākslas un glezniecības pamatus Viļakas ģimnāzijā (1934.-1944.) un Litenes vidusskolā  (1944.-1948.).

Šajā dzīves periodā gleznotājs satiek savu nākamo sievu Paulīnu. 1940. gada 30. maijā viņiem piedzimst dēls, kuram viņi dod vārdu Jānis.

1948. gadā notiek traģiski notikumi, kas apgriež kājām gaisā visu atlikušo mākslinieka dzīvi. Uz nepatiesa un nepamatota ziņojuma pamata, 1948. gada 15. aprīlī Jānis Ūdris tiek apcietināts un apsūdzēts par līdzdalību nacionālās pretestības kustības rindās. Padomju kara tribunāls, kas tolaik darbojās okupētajā Latvijas teritorijā, ar formulējumu “Par dzimtenes nodevību” piespriež viņam brīvības atņemšanu uz 25 gadiem  ar mantas konfiskāciju.  Jānis Ūdris tiek izsūtīts uz Sibīriju, uz Krasnojarskas apgabalu.

Pēc dažiem mēnešiem tiek arestēta arī viņa sieva Paulīna. Kopā ar mazo septiņus gadus veco dēlu, pat nemēģinot inscenēt tiesu praksi un pierādīt vainu, viņa piespiedu kārtā tiek izsūtīta no Latvijas uz labošanas darba nometni tālajā Sibīrijas Omskas apgabalā. Šķirtā ģimene satiksies atkal tikai pēc daudziem gadiem pēc atgriešanās Latvijā.

1956. gada janvārī Jānis Ūdris tiek atbrīvots no ieslodzījuma un atgriežas Latvijā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mākslinieka vārds tika reabilitēts līdz ar daudzu citu viņa  tautiešu vārdiem, kuri pēckara gados tika pakļauti vērienīgām padomju varas politiskajām represijām un deportācijai.

Pēc atgriešanas no Sibīrijas Jānis Ūdris dzīvo Balvos, Latvijā. Viņš cītīgi un auglīgi strādā – daudzos viņa darbos attēlotas Balvu ainavas un Balvu cilvēki. Neskatoties uz to, ka toreizējā vara mākslinieka biogrāfijas dēļ viņu centšās neievērot, 1968. gadā notiek Jāņa Ūdra pirmā plašākā gleznu izstāde Balvu kultūras namā. Izstādē bija eksponēti vairāk kā simts gleznotāja darbi.

Balvenieši lepojas ar savu gleznotāju - runīgs, simpātisks, interesants cilvēks, - tāds Jānis Ūdris palicis vecākās balveniešu paaudzes atmiņās. Jānis Sērmūkšs atceras kādu viesošanās reizi gleznotāja mājā. Mākslinieka gleznas bijušas izvietotas pa visu lielo sienu. Redzētais uz piecpadsmitgadīgo zēnu atstāja milzīgu iespaidu. Balvu poliklīnikas medmāsa Ludmila Orbe atceras, ka gleznotājs portretus zīmējis pat slims būdams. Viņam paticis arī daudz stāstīt par savām gleznām. Par viņu atmiņās dalījies Roberts Sprukulis abu ceļi krustojušies izsūtījumā Noriļskas labošanas darba nometnē. Arī gleznotāja Valda Buša pirmais zīmēšanas skolotājs bija Jānis Ūdris. 1968. gadā izstāde notiek arī Gulbenē.

Jānis Ūdris miris 1973. gada 16. jūlijā Balvos, apglabāts Začu kapos. Jāņa Ūdra gleznas tiek godātas un glabātas privātkolekcijās, kā arī Balvu novada muzejā. 1995. gadā tika atklāta mākslinieka gleznu izstāde Balvu muzejā, bet no 2003. gada Balvu Novada muzejā skatāma patstāvīga ekspozīcija “Jāņa Ūdra piemiņas istaba”.

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jāņa Ūdra mīļākā tēma glezniecībā bija portreti un ainavas. Vel mācību laikā, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, K.Miesnieka un K.Ubāna reālistiskā māksla atstāja uz jauno gleznotāju spēcīgu iespaidu un ietekmēja viņa turpmāko daiļradi. Gleznotājs panākumus guvis par savu gleznu tēmu izvēloties sadzīves ainas, kurās māksliniekam vismīļākā bija darba tēma.

Savas dzīves un darba radošākus gadus Jānis Ūdris pavadīja Balvos. Šeit viņš gleznojis daudz Balvu ainavas. Šajā dzīves posmā mākslinieks radija portretu sēriju, kurā attēloti cilvēki, kuri dzīvoja un strādāja līdzās māksliniekam. Liels notikums Balvu iedzīvotājiem un mākslinieka dzīvē bija viņa darbu izstāde 1968. gadā, kurā bija eksponēti vairāk nekā simts viņa darbu.

1968. gada septembrī izdotajā „Mākslinieka Jāņa Ūdra darbu izstādes katalogā” mākslas vēsturnieks Jānis Pujats par gleznotāju rakstījis: „Jānis Ūdris mūsu mākslā ienāk trīsdesmito gadu sākumā. Nemitīgs darbs, dabas studēšana palīdzējusi atplaukt viņa talantam un gadu gaitā noskaidrot savu radošo seju, izkopt īpatnējo gleznotāja rokrakstu. Dzīvodams tālu no Rīgas – Balvos, viņš nebūt nav apsīcis, bet ar katru gadu uzrāda arvien lielāku aktivitāti radošajā darbā, kļūdams par nozīmīgu faktoru savas apkaimes darbaļaužu estētiskajā audzināšanā. Tiešs kontakts ar vienkāršiem darba cilvēkiem Jāņa Ūdra mākslā ienes daudz svaiguma un aktualitātes.”