Žņaudzējčūsku dzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Žņaudzējčūsku dzimta
Boidae (Gray, 1825)
Parastā žņaudzējčūska (Boa constrictor)
Parastā žņaudzējčūska (Boa constrictor)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
ApakškārtaČūskas (Serpentes)
InfrakārtaĪstās čūskas (Alethinophidia)
VirsdzimtaZemākās čūskas (Henophidia)
DzimtaŽņaudzējčūsku dzimta (Boidae)
Iedalījums

7 apakšdzimtas:

Žņaudzējčūsku dzimta Vikikrātuvē

Žņaudzējčūsku dzimta (Boidae) ir viena no čūsku apakškārtas (Serpentes) dzimtām, kas pieder pie zemāko čūsku virsdzimtas (Henophidia). Tā apvieno 58 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas tiek iedalītas 7 apakšdzimtās un 14 ģintīs.[1]

Žņaudzējšūskas mēdz saukt arī par boačūskām vai vienkārši par boa. Tās ir samērā primitīvas čūskas un neviena žņaudzējčūska nav indīga. Tās mājo Amerikā, Āfrikā, Eiropā, Āzijā un dažās Klusā okeāna salās.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumu smilšu žņaudzējčūska (Eryx jaculus) ir vienīgā žņaudzējčūsku suga, kas mājo Eiropā

Žņaudzējčūskām, līdzīgi kā pitoniem ir pagarināti žokļa un deniņu kauli, tie spēj brīvi kustēties un ievērojami izplesties.[2] Šīm čūskām ir raksturīgas vairākas primitīvu čūsku iezīmes. Tām ir saglabājušies pakaļkāju aizmetņi, kas redzami pat no ārpuses nelielu piešu izskatā. Tēviņiem tie ir lielāki un labāk saskatāmi.[2] Atšķirībā no pitoniem žņaudzējčūskām dzimst dzīvi mazuļi.

Barošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savus upurus, kā jau šo čūsku nosaukums norāda, žņaudzējčūskas pirms apēšanas nožņaudz. Tās apvijas ap savu upuri vairākas reizes cieši apkārt, tvērienu pakāpeniski savelkot arvien ciešāku. Lielu žņaudzējčūsku medījums parasti ir mājas kaķa lielumā, lai gan anakondas barojas arī ar jauniem tapiriem. Upuris tiek norīts vesels. Paiet vairākas dienas vai pat nedēļas, līdz medījums tiek pilnībā sagremots. Neskatoties uz savu spēcīgo un iespaidīgo augumu, žņaudzējčūskas kopumā nav cilvēkam bīstamas. Izņēmums ir anakonda, kura var uzbrukt arī cilvēkam.[3] Lai arī klejo dažādas leģendas par žņaudzējčūskām, kuras apvijas tik cieši, ka salauž sava upura kaulus, tomēr tā nav patiesība. Žņaudzējčūsku medījumam nekad nav deformēti kauli un upuri mirst noslāpstot.[4][5][6]

Sistemātikas izmaiņas un diskusijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās žņaudzējčūsku dzimtas sistemātika, balstoties uz jaunākajiem DNS pētījumiem, ir vairākas reizes izmainīta. Kādreiz dzimtā bija tikai 2 apakšdzimtas, toties mūsdienās tās ir 7.[1] Vairākas no tām, iespējams, ar laiku tiks izdalītas kā atsevišķas dzimtas; gumijas žņaudzējčūsku apakšdzimta (Charininae),[7] Kalabārijas žņaudzējčūsku apakšdzimta (Calabariinae),[8] Klusā okeāna žņaudzējčūsku apakšdzimta (Candoiinae),[9] Madagaskaras žņaudzējčūsku apakšdzimta (Sanziniinae)[10] un smilšu žņaudzējčūsku apakšdzimta (Erycinae).[11]

Ja tiktu izdalīta gumijas žņaudzējčūsku dzimta, tad punduržņaudzējčūsku apakšdzimta (Ungaliophiinae) kļūtu par šīs dzimtas apakšdzimtu.[12]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anakonda (Eunectes murinus)
Kubas žņaudzējčūska (Chilabothrus angulifer)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Database: Boidae
  2. 2,0 2,1 Parker HW, Grandison AGC. 1977. Snakes -- a natural history. Second Edition. British Museum (Natural History) and Cornell University Press. 108 pp. 16 plates. LCCCN 76-54625. ISBN 0-8014-1095-9 (cloth), ISBN 0-8014-9164-9 (paper).
  3. Frequently Asked Questions: Anaconda
  4. Mehrtens JM (1987). Living Snakes of the World in Color. New York: Sterling Publishers. ISBN 0-8069-6460-X
  5. Stidworthy J (1974). Snakes of the World. Grosset & Dunlap. ISBN 0-448-11856-4.
  6. Carr, Archie Fairly (1963). The Reptiles. Life Nature Library. New York: Time. LCCN 63012781
  7. Database: Charinidae
  8. 8,0 8,1 Database: Calabariinae
  9. Database: Candoiidae
  10. Database: Sanziniidae
  11. Database: Erycidae
  12. Database: Charinidae, Ungaliophiinae
  13. Database: Charininae
  14. Database: Candoiinae
  15. Database: Sanziniinae
  16. Database: Ungaliophiinae
  17. Database: Erycinae
  18. Database: Boinae

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]