Žadeīts
Žadeīts, arī jadeīts,[1] ir minerāls no piroksēnu grupas un ir ļoti līdzīgs nefrītam. Tas ir vērtīgs pusdārgakmens,[2] kas vēsturiski izmantots juvelierizstrādājumos, mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši Ķīnā, Meksikā un maiju civilizācijā. Pateicoties cietībai un noturībai pret vides ietekmi, tas jau akmens laikmetā lietots ieroču pagatavošanā.[3]
Tā unikālā krāsa, spīdums un izturība padara to par vienu no pieprasītākajiem dārgakmeņiem mūsdienu pasaulē, īpaši Ķīnā un citās Āzijas valstīs. Zemākas kvalitātes un attiecīgi lētāku žadeītu, pateicoties tā spējai ilgstosi uzglabāt siltumu, izmanto kā akmeņus pirtīs.[4]
Mineraloģiskās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ķīmiskais sastāvs: NaAlSi₂O₆ (nātrija-alumīnija silikāts)
- Kristālu sistēma: Monoklīnā
- Cietība pēc Mosa skalas: 6,5 – 7
- Īpatnējais svars: 3,24 – 3,43
- Šķelšanās: Perfekta vienā virzienā
- Lūzums: Neregulārs līdz šķiedrainam
- Spīdums: Stiklains līdz taukainam
- Krāsa: Zaļa, balta, dzeltena, rozā, lavandas, melna
- Caurspīdīgums: No caurspīdīga līdz necaurspīdīgam
Žadeīts ir smalkgraudains, šķiedrains minerāls, kas var būt dažādu nokrāsu atkarībā no mikropiemaisījumiem. Piemēram, hroma klātbūtne piešķir zaļu krāsu, savukārt dzelzs dod brūnganus un sarkanīgus toņus.
Atšķirība starp žadeītu un nefritu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Žadeīts un nefrīts ir divi dažādi minerāli, bet abi angliski tiek saukti par "džeidu" (jade), kas apzīmē gan nefrītu, gan arī žadeītu. Latviešu valodā abi šie termini ir nošķirti jeb vai arī, attiecībā uz senākiem šī termina lietojumiem vārds "nefrīts" apzīmē abu veidu minerālus. Nefrītu un žadeītu kā divus atšķirīgus materiālus izdalīja tikai 19. gadsimtā.
| Īpašība | Žadeīts (NaAlSi₂O₆) | Nefrīts (Ca₂(Mg,Fe)₅Si₈O₂₂(OH)₂) |
|---|---|---|
| Cietība (Mosa skala) | 6,5 – 7 | 6 – 6,5 |
| Struktūra | Blīva, granulāra | Šķiedraina, elastīga |
| Spīdums | Stiklainis, gluds | Zīdains, vaskains |
| Reta sastopamība | Retāks | Biežāk sastopams |
| Krāsas | Intensīvākas, īpaši smaragda zaļa | Bieži ir tumši zaļš vai balts |
| Cena | Dārgāks, īpaši "imperiālais žadeīts" | Lētāks, izņemot dažus augstas kvalitātes eksemplārus |
Veidošanās un atradnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Veidošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Žadeīts veidojas augsta spiediena un vidējas temperatūras metamorfiskajos procesos, bieži sastopams subdukcijas zonās, kur okeāna garoza tiek pakļauta intensīvam spiedienam un minerālu pārveidošanai.
Galvenās atradnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mjanma (Birma) – galvenā augstākās kvalitātes žadeīta ieguves vieta, īpaši slavens imperiālais žadeīts.
- Ķīna – agrāk ieguva nefrītu, bet mūsdienās apstrādā arī importētu žadeītu.
- Gvatemala – nozīmīga zaļā un lavandas žadeīta atradne.
- Japāna – atrodams Honsju salas ziemeļos.
- ASV (Kalifornija) – sastopams ierobežotā daudzumā.
Žadeīta klasifikācija pēc krāsas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Imperiālais žadeīts – spilgti smaragda zaļš, ar hroma piemaisījumiem, visvērtīgākais un reti sastopamais veids.
- Lavandas žadeīts – purpursarkans tonis, ko rada mangāna piemaisījumi.
- Baltā un krēmkrāsas žadeīts – tīrā formā bez piemaisījumiem.
- Melnais žadeīts – satur dzelzs un titāna piemaisījumus.
- Dzeltenais un oranžais žadeīts – dzelzs oksidācijas rezultāts.
Vēsturiskā un kultūras nozīme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ķīnā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Žadeīts un nefrits tūkstošiem gadu ir bijuši cieši saistīti ar ķīniešu kultūru. Konfūcijs aprakstīja to kā tikumu un gudrības simbolu, un tas tika izmantots imperatora rotaslietās, amuletos un rituālos priekšmetos. Imperiālais žadeīts no Mjanmas 18. gadsimtā kļuva īpaši pieprasīts Cjinu dinastijas galmā.
Amerikas pirmskolumba civilizācijās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Maiji un acteki uzskatīja žadeītu par vērtīgāku nekā zeltu un to izmantoja maskās, amuletos un upurēšanas ceremonijās.
Eiropā un citur
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eiropā žadeīts kļuva populārs 19. gadsimtā, kad tas tika importēts no Ķīnas. Francijā un Krievijā to bieži izmantoja mākslas priekšmetu izgatavošanā.
Mūsdienu izmantojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Juvelierizstrādājumi – gredzeni, kaklarotas, rokassprādzes, auskari.
- Amuleti un skulptūras – īpaši populāri Ķīnā un Āzijā.
- Dekoratīvi priekšmeti – trauki, statuetes.
- Medicīniskā un ezotēriskā nozīme – dažās kultūrās tiek uzskatīts, ka žadeīts veicina veselību, aizsardzību un harmoniju.
Žadeīta vērtība un tirgus
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Žadeīta vērtību nosaka:
- Krāsa – Imperiālais žadeīts ir visdārgākais.
- Caurspīdīgums – augstāka kvalitāte, ja caurspīdīgāks.
- Struktūra – viendabīgāka un smalkgraudaināka struktūra ir vērtīgāka.
- Apstrāde – neapstrādāts žadeīts ir vērtīgāks nekā ķīmiski uzlabots.
Imperiālā žadeīta cena var sasniegt desmitiem tūkstošu dolāru par karātu, īpaši augstas kvalitātes dārgakmeņu tirgū Honkongā un Ķīnā.
Apstrāde un viltojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tirgū bieži sastopami apstrādāti žadeīti:
- A kategorija – dabīgs, neapstrādāts žadeīts, tikai pulēts ar vasku.
- B kategorija – skābē apstrādāts, lai izņemtu piemaisījumus, pēc tam nostiprināts ar polimēriem.
- C kategorija – mākslīgi krāsots, lai uzlabotu izskatu.
- D kategorija – citi minerāli, kas tiek pārdoti kā žadeīts, piemēram, kvarcs vai serpantīns.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «jadeīts | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2025-04-03.
- ↑ «Par žadeītu». pirtim.lv (latviešu). Skatīts: 2025-04-03.
- ↑ «Žadeīts. Vēsture». pirtim.lv (latviešu). Skatīts: 2025-04-03.
- ↑ «Žadeīts – Saunas.lv» (lv-LV). Skatīts: 2025-04-03.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žadeīts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)