Žads ir vispārīgs nosaukums dekoratīvam minerālam un dārgakmenim, ar ko galvenokārt saprot divus minerālus — nefrītu un žadeītu. Lai gan tie atšķiras pēc ķīmiskā sastāva, kristālstruktūras un mineraloģiskajām īpašībām, abus raksturo augsta mehāniskā izturība, blīva struktūra un līdzīgs izskats, tādēļ jau gadsimtiem ilgi tie tiek apvienoti zem kopīgā nosaukuma “žads”. Gemoloģijā žads ir jumta termins šiem diviem materiāliem, bet atsevišķos gadījumos par žadu tiek dēvēts arī zaļš omfacīts, lai gan mineraloģijā šāds lietojums nav vispārpieņemts. Nefrīts ir biežāk sastopamais žada veids, kas pieder amfibolu minerālu tremolīta–aktinolīta rindai, savukārt žadeīts ir piroksēnu grupas minerāls un parasti tiek uzskatīts par retāku un vērtīgāku žada veidu. Abi materiāli ir īpaši izturīgi pret plaisāšanu, tādēļ kopš aizvēstures izmantoti darbarīku, ieroču, rotaslietu, rituālu priekšmetu, grebumu, skulptūru un citu mākslas darbu izgatavošanā. Mūsdienās žads ir viens no nozīmīgākajiem dekoratīvajiem akmeņiem juveliermākslā un akmens apstrādē.
Žadam jau tūkstošiem gadu ir bijusi nozīmīga vieta dažādu tautu kultūrā, mākslā un amatniecībā. Īpaši augstu tas ticis vērtēts Austrumāzijā, jo īpaši Ķīnā, kur žads simbolizē cildenumu, tikumību, tīrību un ilgmūžību, kā arī Vidusamerikas civilizācijās, kur tas kalpoja par prestiža, varas un garīguma simbolu. Mūsdienu juveliermākslā žada vērtību nosaka tā krāsa, caurspīdīgums, tekstūra, apstrādes kvalitāte un kultūrvēsturiskā nozīme. Īpaši augstu tiek vērtēts intensīvi zaļš, caurspīdīgs žadeīts.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žads.
