Žanis Ansons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Žanis Ansons
Žanis Ansons
Personīgā informācija
Dzimis 1911. gada 4. decembrī
Kandavas pagasts, Krievijas impērija
(tagad Latvija)
Miris 1968. gada 24. novembrī (56 gadi)
Latvijas PSR (tagad Latvija)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Waffen-Hauptscharführer (virsseržants)SS-Hauptscharführer.svg
Dienesta laiks Trīsdesmitie gadi
1942. — 1945.
Valsts Latvija
Vācija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts
Dzelzs krusts (I un II šķiras)
Tuvcīņas nozīme (bronzas)
Kājnieku trieciena nozīme (sudraba)
Drošsirdības zīme ar šķēpiem Austrumtautu piederīgiem (I un II šķiras)
Ievainojuma nozīme (melnā)[1]

Žanis Ansons (1911. gada 4. decembris1968. gada 24. novembris) bija Latviešu leģiona virsseržants, Bruņinieka pakāpes dzelzs krusta kavalieris.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Kandavas pagasta "Priedulās" zemnieka ģimenē.[1][2] Izglītojies Kandavas pamatskolā. Pēc obligātā dienesta Latvijas Bruņotajos spēkos turpinājis strādāt tēva saimniecībā.[2]

1942. gadā Ansons iestājās 24. Talsu policijas bataljonā, kur dienēja 1. rotā.[1] Bataljona sastāvā piedalījies cīņās pret partizāniem ārpus Latvijas teritorijas.[3] 1943. gada martā sākās Latviešu SS brīvprātīgo brigādes (vēlākā 19. grenadieru divīzija) formēšana. 18. aprīlī 24. Talsu policijas bataljonu, kurā dienēja Ansons, kā 1. bataljonu iekļāva 2. ("Imantas") kājnieku pulkā.[4] 1944. gada aprīlī paaugstināts par hauptšārfīreru jeb virsseržantu.[1][5] Pēc brigādes pārformēšanas par divīziju 1944. gada maijā dienējis 44. grenadieru pulkā.[1][4] Nogājis kaujas ceļu no Volhovas līdz pat Kurzemes cietoksnim.[2]

Otrā pasaules kara laikā Ansons tika apbalvots ar Dzels krusta II un I šķiru, bronzas Tuvcīņas nozīmi, sudraba Kājnieku trieciena nozīmi, Drošsirdības zīmi ar šķēpiem Austrumtautu piederīgiem[6], Ievainojuma nozīmi melnā.[1][7] Ansons bija viens no divpadsmit latviešiem, kurš tika apbalvots ar augstāko Vācijas apbalvojumu Dzelzs krusta Bruņinieka krustu (1945. gada janvārī).[1][8] Šo apbalvojumu viņš ieguva par to, ka Trešās Kurzemes lielkaujas (1944. gada 23. — 31. decembris) laikā pirms pretuzbrukuma devās kopā ar 8 vīru izlūku vienību pretinieka aizmugurē un spēja to padzīt no augstienes 73,0, izliekoties par krievu karavīriem.[5][9] Viņš bija pirmais latviešu instruktors, kurš tika apbalvots ar šo apbalvojumu.[9]

Pēc Vācijas kapitulācijas Ansons nepadevās gūstā un slēpās Kandavas pagasta Mazrūmenes apkārtnē. 1945. gada 18. decembrī viņu apcietināja. Pēc tam viņam tika piespriests izsūtījums uz Vorkutu. 1955. gadā Ansons atgriezās Latvijā. 1968. gada 24. novembrī viņš aizgāja aizsaulē. Zemes klēpī guldīts Kandavas pagasta Priedulu kapsētā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Die Ritterkreuzträger der Deutschen Wehrmacht und Waffen-SS 1939 - 1945. Ritterkreuzträger Žanis Ansons Archived 2011. gada 5. janvārī, Wayback Machine vietnē.. (vāciski)
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Autoru kolektīvs. Tukuma gadagrāmata 2011. Tukums:SIA "Novada Ziņas", 2010. gads, 105. lpp. ISBN 978-9934-8182-0-2
  3. lacplesis.com 24. Talsu bataljons
  4. 4,0 4,1 Latvijas vēsture internetā. 19.ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr.2) Archived 2010. gada 24. janvārī, Wayback Machine vietnē..
  5. 5,0 5,1 Latvijas vēsture internetā. Ansons Žanis Archived 2011. gada 12. maijā, Wayback Machine vietnē.
  6. Tēvija, Nr. 24, 1945. gada 28. janv, 1. lpp
  7. frontkjemper.info Waffen-Hauptscharführer Zanis Ansons[novecojusi saite]. (norvēģiski)
  8. Latvijas Okupācijas muzejs. Latviešu leģions un 16.marts.
  9. 9,0 9,1 lacplesis.com Kaujas Kurzemes cietoksnī