Žans Marī Lepens

Žans Marī Lepens; Jean-Marie Le Pen
	Žans Marī Lepens 1999. gadā
	Nacionālās frontes goda prezidents
	Amatā; 2011. gada 16. janvāris — 2015. gada 20. augusts
Priekštecis	amats izveidots
Pēctecis	amats likvidēts
	Nacionālās frontes prezidents
	Amatā; 1972. gada 5. oktobris — 2011. gada 15. janvāris
Priekštecis	partija dibināta
Pēctecis	Marina Lepena
	Eiropas Parlamenta deputāts
	Amatā; 1984. gada 25. jūlijs — 2019. gada 1. jūlijs
Dzimšanas dati	1928. gada 20. jūnijā; La Trinité-sur-Mer, Morbiāna, Francija
Miršanas dati	2025. gada 7. janvārī (96 gadu vecumā); Garches, Odesēna, Francija
Politiskā partija	Nacionālā apvienība (1972–2015); Žannas komiteja (no 2016);
Bērni	3, tostarp Marina Lepena
Profesija	jurists, politiķis, aktīvists
Paraksts

Žans Luijs Marī Lepens (franču: Jean Louis Marie Le Pen; dzimis 1928. gada 20. jūnijā, miris 2025. gada 7. janvārī), plašāk zināms kā Žans Marī Lepens (Jean-Marie Le Pen), bija Francijas politiķis, jurists un aktīvists. Viņš nodibināja galēji labējo partiju "Nacionālā fronte" (mūsdienās "Nacionālā apvienība"),^[1] bija partijas prezidents no 1972. līdz 2011. gadam un goda prezidents no 2011. līdz 2015. gadam.

Viņš pievērsās jautājumiem, kas saistīti ar imigrāciju Francijā, Eiropas Savienību, tradicionālo kultūru un vērtībām, likumību un kārtību, kā arī augsto bezdarba līmeni Francijā. Viņa progress 1980. gados zināms kā "prātu lepenizācija", jo tas būtiski ietekmēja politisko viedokli. Viņa pretrunīgās runas un integrācija sabiedriskajā dzīvē padarīja viņu par personu, kas polarizēja sabiedrības viedokli. Tiesāts par izteikumiem, kas noniecināja holokaustu, kā arī viņam piespriests naudas sods par diskriminācijas kūdīšanu saistībā ar izteikumiem par musulmaņiem Francijā.^[2] 2015. gadā pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita Marina viņu izslēdza no partijas

Lepena ilgmūžība politikā un pieci mēģinājumi kļūt par Francijas prezidentu padarīja viņu par nozīmīgu personu Francijas politiskajā dzīvē. Viņa negaidītā izvirzīšana uz otro kārtu 2002. gada Francijas prezidenta vēlēšanās, kad viņu ar pārliecinošu balsu pārsvaru pieveica prezidenta amatā esošais Žaks Širaks, atstāja lielu iespaidu uz Francijas sabiedrisko dzīvi, un "21. aprīlis" tagad ir bieži lietota frāze Francijā. Viņš trīs termiņus bija Nacionālajā asamblejā un no 1984. līdz 2019. gadam bija Eiropas Parlamenta deputāts.

Žans Marī Lepens nomira aprūpes iestādē Odesēnā, 2025. gada 7. janvārī 96 gadu vecumā.^[3]^[4]^[5] Viņa veselības stāvoklis pasliktinājās pēc 2024. gadā piedzīvotā sirdslēkmes radītajām komplikācijām.^[5]^[6]