Žasļi

Žasļi
miests
Žasliai
Žasļu centrālais laukums
Ģerbonis
Žasļi Žasļi
Koordinātas: 54°51′54″N 24°35′24″E
Valsts	Lietuva
Apriņķis	Kauņas apriņķis
Pašvaldība	Kaišadores rajona pašvaldība
Seņūnija	Žasļu seņūnija
Platība
• Kopējā	3,11 km2
Augstums	95 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	536
• blīvums	172,3/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Žasļi Vikikrātuvē

Žasļi (lietuviešu: Žasliai) ir miests Lietuvā, Kauņas apriņķa Kaišadores rajona pašvaldībā, seņūnijas centrs. Atrodas starp Žasļu, Limina un Statkūnišķes ezeriem, 9 kilometrus uz austrumiem no Kaišadores.

Vēsture

Žasļi vēstures avotos pirmo reizi minēti 1457. gadā. Saskaņā ar leģendu par lietuviešu izcelsmi, šeit apglabāta leģendārā kņaziene Pajauta. 15. un 16. gadsimtā Žasļi bija nozīmīgs Lietuvas dižkunigaišu muižas centrs. 1792. gadā karalis Staņislavs Poņatovskis piešķīra Žasļiem Magdeburgas tiesības un ģerboni, kas apliecināja pilsētas statusu.

19. gadsimtā miests piedzīvoja izaugsmi līdz ar dzelzceļa līnijas Viļņa—Kauņa izbūvi (stacija atrodas pāris kilometrus uz dienvidiem no miesta). Žasļos vēsturiski pastāvēja liela un ietekmīga ebreju kopiena, kas veidoja miesta tirdzniecības kodolu — viņiem bija 3 lūgšanu nami, sava pamatskola, bibliotēka, bankas filiāle, ugunsdzēsēju brigāde un vairākas organizācijas. Nacistu īstenotais genocīds 1941. gadā iznīcināja ebreju kopienu un tās bagātīgo kultūras mantojumu.

Padomju periodā Žasļi bija sovhoza centrālais ciemats. Saimniecība specializējās lopkopībā un augkopībā. Šajā laikā tika saglabāts miesta vēsturiskais radiālais plānojums, vienlaikus uzbūvējot vidusskolu, kultūras namu un administratīvo centru. 1975. gadā pie Žasļu dzelzceļa stacijas notika Lietuvas vēsturē smagākā dzelzceļa katastrofa, kurā gāja bojā 20 cilvēki. 1992. gadā tika atjaunots vēsturiskais miesta ģerbonis.

Arhitektūra un apskates objekti

• Žasļu Sv. Jurģa baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta no 1886. līdz 1902. gadam neogotikas stilā pēc arhitekta Floriāna Viganovska projekta. Tā ir iespaidīga sarkano ķieģeļu celtne ezera krastā.
• Vēsturiskais miesta plānojums: Žasļi ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Miestam raksturīgs radiāls ielu tīkls, kas satek centrālajā laukumā, saglabājot 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma apbūves mērogu.
• Žasļu pilskalns: saukts arī par "Pajautas kapu", atrodas ezera pussalā un ir nozīmīgs arheoloģijas piemineklis.
• Sinagogas ēka: saglabājusies vēsturiskā mūra sinagoga, kas mūsdienās tiek izmantota citiem mērķiem, bet atgādina par miesta multikulturālo pagātni.
• Žasļu ezeri: gleznaina atpūtas zona, kas piesaista tūristus un makšķerniekus.

Sabiedrība

Miestā darbojas Žasļu pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras centrs. Žasļi ir pazīstami ar savu aktīvo kopienu un tradicionālajiem pasākumiem, piemēram, "Žasļu pavasari". Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu, kā arī pateicoties dzelzceļa tuvumam, kalpo par dzīvesvietu Kaišadorē un Viļņā strādājošajiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žasļi.
• Kaišadores rajona pašvaldības vietne