Žeimji
| Žeimji | ||
|---|---|---|
| miests | ||
| Žeimiai | ||
 Žeimju muižas kapliča | ||
| ||
  Žeimji  Žeimji | ||
| Koordinātas: 55°10′52″N 24°13′34″E / 55.18111°N 24.22611°EKoordinātas: 55°10′52″N 24°13′34″E / 55.18111°N 24.22611°E | ||
| Valsts |
 Lietuva | |
| Apriņķis | Kauņas apriņķis | |
| Pašvaldība | Jonavas rajona pašvaldība | |
| Seņūnija | Žeimju seņūnija | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 1,98 km2 | |
| Augstums | 75 m | |
| Iedzīvotāji (2021) | ||
| • kopā | 734 | |
| • blīvums | 370,7/km² | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
 Žeimji Vikikrātuvē | ||
Žeimji (lietuviešu: Žeimiai) ir miests Lietuvā, Kauņas apriņķa Jonavas rajona pašvaldībā, seņūnijas centrs. Miests atrodas Lankesas upes ielokā 12 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Jonavas pie Rail Baltica trases.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Žeimji vēstures avotos pirmo reizi minēti 1319. gadā Moteja Strijkovska hronikā. 15. gadsimtā šeit tika uzcelta viena no pirmajām baznīcām Lietuvā un pirmoreiz minēta Žeimju muiža. Miesta attīstība gadsimtu gaitā bija cieši saistīta ar muižu, kas piederējusi tādām ietekmīgām dzimtām kā Zaviši, Medekši un visbeidzot Kosakovski.
1748. gadā Lietuvas lielkņazs un Polijas karalis Augusts III Žeimjiem piešķīra tirdzniecības privilēģijas. 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā miests kļuva par nozīmīgu izglītības un garīgo centru. 1792. gadā Staņislavs Poņatovskis apstiprināja Žeimju pilsētas tiesības (Magdeburgas tiesības), taču drīz pēc tam Polijas-Lietuvas kopvalsts sabrukuma dēļ tās zaudēja savu nozīmi. Miesta ģerbonis apstiprināts 2007. gadā.
Arhitektūra un apskates objekti
[labot | labot pirmkodu]- Žeimju Sv. Jaunavas Marijas dzimšanas baznīca: monumentāla neogotikas stila mūra baznīca ar diviem torņiem, celta no 1900. līdz 1906. gadam pēc arhitekta Vaclova Mihneviča projekta. Tās ansamblī ietilpst arī trīs Kosakovski dzimtas mauzoleja kapelas.
- Žeimju muižas ansamblis: vēlā klasicisma stila muižas pils (celta 18. gadsimta beigās) un plašs parks ar dīķiem un palīgēkām. Šobrīd muiža tiek atjaunota un tajā notiek kultūras pasākumi.
- Akmens ar "velna pēdu": dabas un mitoloģijas piemineklis miesta apkārtnē.
Sabiedrība
[labot | labot pirmkodu]Miestā darbojas Žeimju pamatskola-daudzfunkcionālais centrs, bibliotēka, kultūras nams un ambulance. Žeimji ir netālu no dzelzceļa līnijas Jonava—Šauļi; Žeimju stacija atrodas 4 km uz dienvidrietumiem no miesta centra. Cauri miestam ved reģionālais autoceļš KK144, kas savieno Jonavu ar Ķēdaiņiem.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žeimji.