Pāriet uz saturu

Žemaitijas augstiene

Vikipēdijas lapa
Žemaitijas augstiene
Žemaitijas augstiene
Žemaitijas augstiene no Sprūdes kalna
Kontinents Eiropa
Valstis Karogs: Lietuva Lietuva
Garums 145 km
Platums 90 km
Vidējais augstums 119 m
Augstākais kalns Medvegalis
Augstums 234 m
Pilsētas Telši
Koordinātas 55°45′N 22°21′E / 55.750°N 22.350°E / 55.750; 22.350Koordinātas: 55°45′N 22°21′E / 55.750°N 22.350°E / 55.750; 22.350
Žemaitijas augstiene (Lietuva)
Žemaitijas augstiene
Žemaitijas augstiene

Žemaitijas augstiene (lietuviešu: Žemaičių aukštuma) ir morēnu pauguraine Lietuvas ziemeļrietumos,[1] kas ieguvusi savu nosaukumu no Lietuvas vēsturiskā novada Žemaitijas nosaukuma. Veidota no mezozoja māliem, smiltīm, merģeļa, ko klāj kvartāra morēnas, limnoglaciālie un fluvioglaciālie nogulumi. Augstienes vidējais virsas augstums ir 120—150 m, augstākā virsotne ir Medvegalis (234 m virs jūras līmeņa). Ainavā dominē skujkoku un jauktie meži, pļavas, ganības, tīrumi. Kūdras un ģipšakmens ieguve.

Žemaitijas augstienes karte

Žemaitijas augstienē sākas daudzas Nemunas pietekas, piemēram, Jūra, Minija un Dubīsa. Tajā sākas arī viena no Latvijas lielākajām upēm — Venta. Augstienē arī daudz ezeru.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Žemaitijas augstiene». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 793. lpp.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]