Žemaitijas valdnieku uzskaitījums

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Žemaitijas valdnieks)
Žemaitijas valdnieku ģerbonis.

Šajā uzskaitījumā apkopoti Žemaitijas valdnieki (lietuviešu: Žemaičių seniūnai), kas bija Žemaitijas kunigaitijas valsts valdnieki. 1409. gadā pēc Žemaitijas iekļaušanas Lietuvas dižkunigaitijā tā saglabāja daļēju autonomiju un to pārvaldīja Žemaitijas vecākais. Savukārt pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts izveidošanās, visu Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieku pilnajā titulā tika iekļauts arī pārmantojams tituls "Žemaitijas lielhercogs", kas norādīja uz to kā būtisku kopvalsts sastāvdaļu. Uz vietas formālo valdnieku aizvietoja viņa pārstāvis — Žemaitijas ģenerālstārasts (poļu: Starosta generalny żmudzcy).

Rezidēšanas vieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. gadsimta vidū žemaišu kunigaitis Vikints valdīja Tveru pilskalnā tagadējās Rietavas apkaimē, bet Tranaitis pie Telšiem. XV-XVI gadsimtā Žemaitijas valdnieki uzturējās Kražos (pie Ķelmes), no 1535. gada līdz XVI gs. beigām Ķēdaiņos, no XVII gadsimta Raseiņos.

Uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žemaitijas kunigaitija (1219—1795)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suverēnie kunigaiši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis — miris)
Valdīšanas periods Piezīmes
Gerdvils
Gerdvils
ap 1219. gadu
Vikints
Vykintas (?— ap 1253)
ap 1219. — 1251. gads
Alemans
Alemanas
1251. — 1263. gads
Tranaitis
Treniota
ap 1260. — 1264. gads
Trobis
Trobius
1264. — 1268. gads
Volks
Wolk
1268. — 1270. gads
Narimants
Narimontas
1270. — 1285. gads

Strīdus teritorija starp Lietuvu un Vācu ordeni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvas dižkunigaišu Butigeida un Vīteņa valdīšanas laikā (ap 1285—1316) Žemaitija kļuva par nepārtrauktas karadarbības zonu starp Vācu ordeni un Lietuvas valsti. Žemaišu karavadoņi centās saglabāt senču ticību un neatkarību no abām pusēm.

Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis — miris)
Valdīšanas periods Piezīmes
Butvīds
Butvydas
(pēc 1240 — ap 1295)
ap 1280. — ap 1290. gads Lietuvas ķēniņa Butigeida brālis
Marģers
Margiris
(pēc 1240 — ap 1295)
ap 1290. — ap 1336. gads dižkunigaiša Ģedimina brālis un Žemaitijas vietvaldis
Ķēstutis
Kęstutis
(1297 — ap 1295)
1337. — 1382. gads dižkunigaiša Ģedimina un viņa pirmās sievas (Vidas?) dēls un Žemaitijas vietvaldis. Megavas Birutas vīrs.
Žemaitijas Vācu ordeņa ieceltais fogts

Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā (1409—1569)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis — miris)
Valdīšanas periods Piezīmes
Rumbauds Valimantaitis
Rumbaudas Valimantaitis
(1371—1432)
1409./1411. — 1412. gads
Mikolass Kesgailis Valimantaitis
Mykolas Kęsgaila Valimantaitis
(1380—1451/52)
1412. — 1432. gads
Jurģis Galimins
Jurgis Galminas
(1409—1438)
1432. — 1434. gads
Kantauts
Kantautas
1434./1435. — 1440.(?) gads
Mikolass Kesgailis Valimantaitis
Mykolas Kęsgaila Valimantaitis
(1380—1451/52)
1440. — 1441. gads otrā reize
Daumants
Daumantas
1441. gads
Kantauts
Kantautas
1441. — 1444. gads otrā reize
Mikolass Kesgailis Valimantaitis
Mykolas Kęsgaila Valimantaitis
(1380—1451/52)
1443. — 1451. gads trešā reize
Jans Kesgailis
Jonas Kęsgaila
(1405—1485)
1451. — 1485. gads
Staņislavs Jonavičs Kesgailis
Stanislovas Jonavičius Kęsgaila
(1451—1527)
1485/1486. — 1526. gads
Staņislavs Staņislovaitis Kesgailis
Stanislovas Stanislovaitis Kęsgaila
(1503—1532)
1527. — 1532. gads
Petrs Kiška
Petras Kiška
(?—1534)
1532. — 1534. gads
Jans Radvils III
Jonas Radvila III
(1492—1542)
1535. — 1542. gads
Matejs Vaiteikaitis Kločka
Motiejus Vaitiekaitis Kločka
(?—1542)
1542. — 1543. gads
Jurģis Bilevičs
Jurgis Bilevičius
1543. — 1544. gads
Staņislavs Mikalojaitis Kesgailis
Stanislovas Mikalojaitis Kęsgaila
1544. — 1545. gads
Jans Hodkevičs
Jonas Chodkevičius
1545. — 1561. gads
amats vakants (1561—1563)

Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā (1569—1795)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis — miris)
Valdīšanas periods Piezīmes
Jans Hodkevičs
Jonas Chodkevičius
1563. — 1579. gads otrā reize
Jans Kiška
Jonas Kiška
(1547—1592)
1579. — 1589. gads
Jurģis Hodkevičs
Jurgis Chodkevičius
(1570—1595)
1590. — 1595. gads
Staņislavs Radvils II
Stanislovas Radvila II
(1559—1599)
1595. — 1599. gads
Jans Karols Hodkevičs
Jan Karol Chodkiewicz
(1560—1621)
1599. — 1616. gads
amats vakants (1616—1619)
Jeronīms Valavičs
Jeronimas Valavičius
(1573—1636)
1619. — 1636. gads
amats vakants (1636—1643)
Jans Alfonss Ļackis
Jeronimas Valavičius
(?—1646)
1643. — 1646. gads
Jonušs Radvils
Jonušas Radvila
(1612—1655)
1646. — 1653. gads
Jurģis Hlebavičs
Jurgis Hlebavičius
(1605—1669)
1653. — 1668. gads
Aleksandrs Hilarijs Palubinskis
Aleksandras Hilarijus Palubinskis
(1626—1679)
1668. — 1669. gads
Viktorīns Konstantīns Mlečka
Viktorinas Konstantinas Mlečka
(?—1679)
1669. — 1679. gads
amats vakants (1679—1681)
Kazimirs Jans Sapega
Kazimieras Jonas Sapiega
(1637—1720)
1681. — 1682. gads
amats vakants (1682—1684)
Petrs Mikolass Pacs
Kazimieras Jonas Sapiega
(1645—1699)
1684. — 1696. gads
amats vakants (1696—1698)
Grigols Antons Oginskis
Grigalius Antanas Oginskis)
(1654—1709)
1698. — 1709. gads
Kazimirs Garbauskis
Kazimieras Garbauskis
(?—1729)
1709. — 1729. gads
amats vakants (1729—1742)
Juzefs Tiškevičs
Juozapas Tiškevičius
(1694—1754)
1742. — 1754. gads
amats vakants (1754—1765)
Jans Mikolajs Ksavers Hodkevičs
Jonas Mikalojus Ksaveras Chodkevičius
(1738—1781)
1765. — 1781. gads
amats vakants (1781—1783)
Antans Onuprs Gelgauds
Antanas Anupras Gelgaudas
(1720—1795)
1781. — 1795. gads

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Wolff J., Senatorowie i dygnitarze Wielkiego Księstwa Litewskego 1386-1795, Krakóv, 1885, p. 91-95.