106. ieroču SS grenadieru pulks (latviešu Nr. 7)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
106. ieroču SS grenadieru pulks (latviešu Nr. 7)
Flag of the Schutzstaffel.svg
Valsts Valsts karogs: VācijaTrešais reihs
Pastāvēšanas laiks 1944-1945
Pakļautība VI SS korpuss
2. (Luftwaffe) aviācijas divīzija
19. ieroču SS grenadieru divīzija
Karaspēka veids Sauszemes spēki
Militārās operācijas Kaujas Kurzemes cietoksnī
Komandieri
Komandieri Jānis Jansons
Eduards Stīpnieks

106. ieroču SS grenadieru pulks (latviešu Nr. 7) (vācu: Waffen-Grenadier-Regiment der SS 106 (Lettisches Nr. 7)) bija Latviešu leģiona kaujas vienība VI SS korpusa sastāvā. Kaujas gaitas beidza ar izformēšanu 1945. gada 15. janvārī.[1]

Izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

106. grenadieru pulku izveidoja 1944. gada oktobrī Kurzemes cietoksnī uz 2. robežapsardzības pulka pamata, tā sākotnējais komandieris bija 2. robežapsardzības pulka komandieris pulkvežleitnants Jānis Jansons.

Pulka komandieris — pulkvežleitnants Jansons

  • I bataljona komandieris — kapteinis Salmiņš
  • II bataljona komandieris — majors Ozols[1]

Kaujas darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 4. novembra pulks ieņēma frontes iecirkni no Pienavas līdz Smiltniekiem, šajā dienā izlūkgājiena laikā no mīnmetēja šāviņa nāvējoši tika ievainots pulka komandieris pulvežleitnants Jansons, viņš Talsu slimnīcā mira. Par pulka komandieri iecēla majoru Stīpnieku. Novembra vidū pulkam pievienoja 300 5. robežapsardzības pulka kaujasspējīgos vīrus un daļu no Ivanona bataljona, šo vienību vīri ieradās ar smagajiem ieročiem, kas ļāva izveidot III smago ieroču bataljonu. Pulkā bija ap 1000 vīru, vadība un uzbūve bija šāda:

Pulka komandieris — majors Stīpnieks

  • I bataljona komandieris — kapteinis Salmiņš
  • II bataljona komandieris — majors Ozols
  • III bataljona komandieris — kapteinis Ķīsis

Laiku līdz 23. decembrim pulka vīri pavadīja izlūkgājienos un nocietinājumu izbūves darbos, kad kļuva zināms, ka gaidāms ienaidnieka lieluzbrukums. Munīcijas trūkuma dēļ atbalstošajam 19. artilērijas pulkam uguni bija atļauts atklāt tikai ar divīzijas komandiera atļauju un uz ne mazāk kā 150 uzbrucējiem, tādēļ 106. pulka vadība bija spiesta bezspēcīgi noskatīties, kā ienaidnieks gatavojas uzbrukumam.

23. decembra 09:00 sākās spēcīga artilērijas uguns, kas turpinājās līdz 13:00, tika iznīcināta lielākā daļa pulka smago ieroču, ap 60% pulka vīri tika ievainoti vai nogalināti un tika iznīcinātas visas priekšējo artilērijas novērotāju radiostacijas ar visām apkalpēm. Pēc artilērijas uguns sekoja kājnieku uzbrukums, ielaužoties kaujas līnijā visā pulka iecirknī, pret vakaru to izdevās apturēt līnijā Irbes-Remeši. Nakti uz 24. decembri pulka vīri pavadīja no starplauka evakuējot ievainotos un nostiprinot pozīcijas. Vakarā ienaidnieks ielauzās arī Remešos, taču III bataljons kapteiņa Ķīša vadībā to padzina, trieciena laikā Ķīsi ievainoja abās kājās.

24. decembrī ienaidnieks tanku atbalstā vairākas reizes uzbruka Irbēm un Remešiem, taču uzbrukums izdevās atsist. Labā kaimiņa iecirknī ienaidnieks sasniedza Pienavu un ceļu Pienava—Irbes, nodarot zaudējumus pulka flangā. 25. decembrī no rīta ienaidnieks ielauzās Irbēs, Remešos un Gailīšos, taču ap pusdienlaiku to prettriecienā izdevās padzīt. Šīs pozīcijas pulks noturēja līdz 29. decembrim, kad tika nodots 19. divīzijas pakļautībā. Zināms, ka šajā, trešajā Kurzemes lielkaujā, ienaidnieks 106. pulka iecirknī uzbruka ar 6 strēlnieku divīziju lieliem spēkiem.

Nonākot 19. divīzijas pakļautībā pulks tika atvilkts no Remešu-Irbju pozīcijām un pārcelts uz pozīcijām no Ermes augstienes līdz Silgaiļiem. Pulkā pēc smagajām Ziemassvētku kaujām bija palikuši ap 150 kaujasspējīgi vīri, tos kapteiņa Līduma vadībā sakopoja divās kājnieku rotās. Pulks minētās pozīcijas ieņēma 29. decembra vakarā, jau 30. decembra rītā sekoja ienaidnieka uzbrukums divu pulku apmērā jaunajām pozīcijām, taču to izdevās atvairīt un pret vakaru pozīcijas pilnībā atgūt. Līdz 4. janvārim frontē bija vērojams klusums, 5. janvārī pārējie 19. divīzijas kājnieku pulki devās triecienā, ko atbalstīja arī 106. pulks.

6. janvārī pulkam piedalīja korpusa trauksmes rotu un pārcēla uz frontes iecirkni aptuveni 1 km platumā no Silgaiļiem līdz tuvējai kapsētai, šīs pozīcijas 106. pulks noturēja līdz 15. janvārim. 1945. gada 15. janvārī pulka komandieris Stīpnieks saņēma pavēli pulku izformēt papildinājumu, ieroču un sakaru līdzekļu trūkuma dēļ, tā kaujasspējīgos vīrus sadalot pa pārējiem 19. divīzijas pulkiem[1].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1977, 5.sējums, 162. lpp