12. Saeimas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru un ievēlēšanas izvērtēšanai

Darba grupa ’’Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai’’ ir 12. Saeimas Juridiskās komisijas izveidota darba grupa ar mērķi rosināt ekspertu, bijušo politiķu un sabiedrības pārstāvju vidū padziļinātas diskusijas par prezidenta pilnvarām un tā ievēlēšanas kārtību.

Darba grupas izveidošana un darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

12.Saeimas deputāti pēc sīvām diskusijām par Latvijas Republikas valsts prezidenta ievēlēšanas modeļa maiņu (no parlamenta uz tautas vēlētu) 2015. gada 17. februārī izveidoja parlamentāriešu darba grupu, ko nosauca ’’Darba grupa valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai’’. Katra no Saeimas frakcijām darbam šai Juridiskās komisijas veidojumā deleģēja vienu pārstāvi. Par vadītāju vienbalsīgi tika ievēlēts Saeimas deputāts, profesors Ringolds Balodis. Darba grupa savā darbībā strikti ievēroja atklātības un informācijas pieejamības principu (sēdes tika translētas tiešraidē Saeimas mājaslapā). Darba grupa darbojās divu gadu garumā, no 17.02.2015. līdz 25.04.2017. un divpadsmit sēdēs aplūkoja Satversmes regulējumu par Valsts prezidentu. Tika uzklausīti Valsts prezidenti (Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers); Saeimas priekšsēdētāji (Ināra Mūrniece, Solvita Āboltiņa, Gundars Daudze, Ilga Kreituse, Indulis Emsis, Jānis Straume, Alfrēds Čepānis); ministru prezidenti (Laimdota Straujuma, Valdis Birkavs, Māris Gailis, Andris Bērziņš, Einars Repše, Aigars Kalvītis); tiesībzinātnieki, amatpersonas un dažādi augsta līmeņa eksperti (Uldis Krastiņš, Juta Strīķe, Gvido Zemrībo, Valentijs Liholajs, Laila Jurcēna, Ēriks Kalnmeiers, Juris Jansons, Romāns Apsītis, Valdis Cielava, Aivars Borovkovs, Arvīds Dravnieks; Mārtiņš Bondars, Filips Rajevskis, Jānis Ikstens, Arnis Kaktiņš, Andrejs Panteļējevs, Andrejs Pildegovičs, Linards Muciņš, Māris Pūķis); Satversmes zinātnisko komentāru projekta dalībnieki (Egils Levits, Ineta Ziemele, Veronika Krūmiņa, Edvīns Danovskis, Kristaps Hahelis, Annija Kārkliņa, Dita Plepa, Artūrs Kučs, Gatis Litvins, Anita Rodiņa, Lauris Liepa, Artūrs Caics, Reinis Bērziņš, Dina Gailīte, Jautrīte Briede, Aivars Endziņš, Sanita Osipova, Edgars Pastars, Jānis Pleps, Jānis Lazdiņš, Gunārs Kusiņš,. Tālavs Jundzis). Darba grupas sēdēs aktīvi piedalījušās gandrīz 90 amatpersonu, ekspertu un lietpratēju.

Darba grupas atzinums un galvenie secinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darba grupa vienbalsīgi 2017. gada 25. aprīlī atbalstīja darba grupas vadītāja, deputāta, Tiesību zinātņu pētniecības institūta vadītāja Ringolda Baloža sagatavoto atzinumu. Darba grupas atzinums sastāv no 3 daļām: Ievada; Darba grupas secinājumiem Valsts prezidenta pilnvaru jautājumā; Valsts prezidenta ievēlēšana, atlaišana, aizvietošana; lietotiem saīsinājumiem, kopsavilkuma, pielikumiem un izmantoto avotu saraksta.^[1]

Galvenie darba grupas secinājumi par ievēlēšanas modeļa maiņu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1)Mainot prezidenta ievēlēšanas modeli, nav nepieciešams būtiski mainīt prezidenta pilnvaru apjomu, jo parlamentāras republikas politiskais modelis Latvijai ir vispiemērotākais.

2) Satversmē noteiktā Valsts prezidenta varas līdzsvarojošā funkcija ir jāsaglabā neatkarīgi no tā, vai ievēlēšanas modelis tiek mainīts vai nē.

3) Saeimai vajadzētu izstrādāt jaunu Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, paplašinot Valsts prezidenta vēlētāju loku. Ir vai nu jāuztic Valsts prezidenta ievēlēšanu tautai vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās vai arī jāveido kolēģiju, kura vēlētu Valsts prezidentu. Kolēģija sastāvētu no Saeimas un pašvaldību deputātiem.

Par Valsts prezidenta pilnvarām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts prezidenta pilnvaras likumdošanas, apžēlošanas jomā, ārlietās un izpildvarā nav jāgroza, taču Satversmes 53.pants būtu grozāms, lai paplašinātu Valsts prezidenta kreatīvo funkciju (pilnvaras augstāko amatpersonu izvirzīšanā, apstiprināšanā un iecelšanā). Valsts prezidents varētu izvirzīt ne tikai Ministru prezidentu un NBS komandieri, bet arī valsts kontrolieri, tiesībsargu, Latvijas Bankas prezidentu un KNAB priekšnieku. Šīs izmaiņas līdzsvarotu politisko un profesionālo kritēriju ietekmi uz amatpersonu izvēli, izslēdzot priekšrocības vai aizdomas, kas rodas tad, ja kandidātu izvirza kāda Saeimas frakcija vai koalīcija. Pateicoties tam, tiktu mazināts politizēšanas risks un amatpersonu izvēlē, apstiprināšanā prevalētu profesionālie kritēriji.

Par Valsts prezidenta atstādināšanas procedūru[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jāmodernizē Valsts prezidenta atlaišanas regulējumu, ieviešot Valsts prezidenta impīčmenta procedūru. Satversmes 53. pantā iekļautais noteikums, ka prezidents politisku atbildību nenes, būtu svītrojams, bet Satversmes 51. pantā paredzētā atlaišanas procedūra papildināma ar tās ierosināšanas kārtību un iemesliem, kas var būt par pamatu prezidenta atlaišanai (piemēram, Satversmes pārkāpums, būtisks likuma pārkāpums, svinīgā solījuma laušana un valsts nodevība). Atlaišanas procedūrā iesaistāma Satversmes tiesa, kurai būtu jāizvērtē apsūdzības pamatotība.

Par Valsts prezidenta aizvietošanu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Satversmē jānosaka, cik ilgi Valsts prezidents var atrasties prombūtnē, un jānosaka arī konkrēti apstākļi, no kuru iestāšanās brīža attiecīgais termiņš skaitāms (piemēram, prezidents vispār nav spējīgs paust savu gribu u. tml.). Jāprecizē Saeimas priekšsēdētāja pilnvaru apjomu gadījumā, kad viņš aizvieto Valsts prezidentu. Ir jāparedz garāka Valsts prezidenta aizvietošanas ķēde gadījumiem, kad viņu aizvietot nav spējīgs Saeimas priekšsēdētājs.

Secinājumi par citu Satversmes pantu grozīšanu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Satversmes 42., 43. un 44. pantu regulējums ir būtiski atpalicis no starptautiskajām tiesībām un tie būtu jākoriģē atbilstoši mūsdienu starptautisko normu izpratnei.

Papildu secinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1) Jāatjauno tāda kārtība, ka Ministru kabineta sēdes ir slēgtas, taču lēmumi — publiski.

2) Jāgroza Satversmes 16. pantu, nosakot, ka Saeimas Prezidijs sastāv no priekšsēdētāja un četriem viņa biedriem, tādējādi atsakoties no Saeimas sekretāra amata kategorijas.

3) Jāizstrādā vienotu valsts augstāko amatpersonu atbrīvošanas procedūru, paredzot arī atbilstošas tiesību aizsardzības garantijas.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Juridiskās komisijas deputātu darba grupas Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai atzinums skatāms šeit.

[1] Juridiskās komisijas deputātu darba grupas Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai atzinums skatāms šeit.

[1]