1632. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1629 1630 1631 - 1632 - 1633 1634 1635
Latvijā: 1629 1630 1631 - 1632 - 1633 1634 1635
Laikapstākļi: 1629 1630 1631 - 1632 - 1633 1634 1635
Sportā: 1629 1630 1631 - 1632 - 1633 1634 1635
Kino: 1629 1630 1631 - 1632 - 1633 1634 1635

Šajā lapā ir apkopoti 1632. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes novads iegāja zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospoļitas province. Šajā laikā starp Žečpospoļitu un Zviedrijas karalisti darbojās Altmarkas pamiera līgums.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 18. aprīlis — Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs izdeva rīkojumu par zirgu pasta ierīkošanu Vidzemē. Lai pasts spētu efektīvāk darboties tika izdoti noteikumi, kuros bija paredzēts pie zemes ceļiem ik pēc 1,5-2 jūdzēm ierīkot krogus, kur par atlīdzību varēja apmainīt nogurušos zirgus, paēst un pārlaist nakti. Katram krodziniekam šīm vajadzībām bija jātur divi pasta zirgi, par ko viņš saņēma 60 sudraba dālderus no norēķinu kameras Stokholmā. Šo uzskata par Latvijas pasta dibināšanas dienu.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 16. jūlijs — Pēc aktīvas diplomātiskās cīņas Žečpospolitas seims piekrita apstiprināt Jēkaba Ketlera mantošanas tiesības uz Kurzemes hercogisti. Palīgā nāca Ketleru radinieks Radzivils, kas pēc Sigismunda III nāves uzņēmās valsts pagaidu pārvaldi, un jaunais karalis Vladislavs IV bija spiests piekāpties.
  • 20. jūlijs — Notika Kurzemes hercogu oficiālā lēņu zvēresta nodošana Polijas karalim.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 28. oktobris30. oktobris — Valmierā notika rudens gadatirgus, tā sauktais Simjūda tirgus. Nosaukums celies no svēto Sīmaņa un Jūdas saīsinājuma, kuru piemiņu svinēja 28. oktobrī.

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 8. novembris — par Žečpospolitas karali, un līdz ar to Livonijas lielhercogu kļuva Jana Kazimira vecākais pusbrālis Vladislavs IV Vāsa.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sākot ar šo gadu Rīgā tika izdoti dabzinātniska satura darbi, kas saistīti ar Domskolā notikušajiem zinātnieku disputiem. Domskolas fizikas un ētikas profesors Johans Hēfelns, vēlākais Kurzemes hercoga Jēkaba miesas ārsts šajā gadā runāja par dabas parādību principiem (“De principiis rerum naturalium, materia, forma et privatione”).
  • Georgs Mancelis tika iecēlts par teoloģijas profesoru jaundibinātās Gustava akadēmijas (vēlākās Tērbatas universitātes) teoloģijas fakultātē.

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]