Tika izdots rīkojums, kas Grobiņas iedzīvotājiem aizliedz slimību gadījumā griezties pēc palīdzības pie velna, burvjiem, vārdotājiem, sāls pūtējiem un tamlīdzīgiem darboņiem.
Rīgā tika izdots atkārtots tērpu greznības ierobežojums.
Sakarā ar Zviedrijas karaļa rīkojumu par zirgu pasta ierīkošanu Vidzemē, Rīgā tika izveidots pirmais privātais pasta kantoris, kurš atradās tagadējā Alberta laukumā. Tā dibinātājs un pirmais pastmeistars bija zviedrs Jākobs Bekers. Tika izveidots pasta pārvadāšanas trakts Rīga–Jelgava–Liepāja–Klaipēda. Tā, kā izveidotais pasta ceļš šķērsoja arī Kurzemi, zviedru Vidzemes pastu varēja izmantot arī Kurzemes hercogistes iedzīvotāji. Jaunā zviedru sakaru līnija savienoja Rīgu arī ar Rēveli ziemeļos, ar Amsterdamu rietumos, ar Venēciju dienvidos. Sakarā ar to daudzās vietās Latvijas teritorijā (Straupe, Jelgava, Saldus u.c.) tika izveidotas zirgu pasta stacijas.
Rīgā notika apspriede, kurā Jākobs Bekers piedāvāja izdot avīzi Rīgai ar 500 eksemplāru lielu metienu. Avīzi varētu iespiest G. Šrēders, bet papīru no savām papīrdzirnavām Tērbatas apkaimē piegādāt pats Bekers. Apspriedē piedalījās G. Šrēders, J. Bekers, Rīgas rātes sindikts un rātes nozīmētie "drukātavas kungi". Diemžēl šis piedāvājums atbalstu neguva, un Bekers savu ideju realizēja Kēnigsbergā.
Par Ģertrūdes draudzes skolotāju sāka strādāt ķesteris latvietis Mārtiņš Baķītis. Skola bija tapusi ar viņa materiālu atbalstu un pašas latviešu Ģertrūdes draudzes iniciatīvu.
Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Tīnūžu muižu apstiprināja privātīpasumā tiesnesim Retgeram Horstam. Tīnūžu muiža ar 16 zemnieku saimniecībām ietilpa Ikšķiles pils novadā un kā teritoriāli administratīvā vienība bija izveidojusies jau Livonijas ordeņa pastāvēšanas laikā.
Bruzilu muiža tika pārdota Kristiānam fon Brinkenam.
Rīteru ciemā Kokneses amtmanim Heinriham Ernstam Grīteram tika piešķirta dzimtas īpašumā muižiņa ar sešām zemnieku sētām.
18. aprīlis — Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs izdeva rīkojumu par zirgu pasta ierīkošanu Vidzemē. Lai pasts spētu efektīvāk darboties tika izdoti noteikumi, kuros bija paredzēts pie zemes ceļiem ik pēc 1,5-2 jūdzēm ierīkot krogus, kur par atlīdzību varēja apmainīt nogurušos zirgus, paēst un pārlaist nakti. Katram krodziniekam šīm vajadzībām bija jātur divi pasta zirgi, par ko viņš saņēma 60 sudraba dālderus no norēķinu kameras Stokholmā. Šo uzskata par Latvijas pasta dibināšanas dienu.
16. jūlijs — Pēc aktīvas diplomātiskās cīņas Žečpospolitas seims piekrita apstiprināt Jēkaba Ketlera mantošanas tiesības uz Kurzemes hercogisti. Palīgā nāca Ketleru radinieks Radzivils, kas pēc Sigismunda III nāves uzņēmās valsts pagaidu pārvaldi, un jaunais karalis Vladislavs IV bija spiests piekāpties.
20. jūlijs — Notika Kurzemes hercogu oficiālā lēņu zvēresta nodošana Polijas karalim.
28. oktobris—30. oktobris — Valmierā notika rudens gadatirgus, tā sauktais Simjūda tirgus. Nosaukums celies no svēto Sīmaņa un Jūdas saīsinājuma, kuru piemiņu svinēja 28. oktobrī.
Sākot ar šo gadu Rīgā tika izdoti dabzinātniska satura darbi, kas saistīti ar Domskolā notikušajiem zinātnieku disputiem. Domskolas fizikas un ētikas profesors Johans Hēfelns, vēlākais Kurzemes hercoga Jēkaba miesas ārsts šajā gadā runāja par dabas parādību principiem (“De principiis rerum naturalium, materia, forma et privatione”).
