Pāriet uz saturu

17 Tetīda

Vikipēdijas lapa
Tetīda
Tetīda (attēla centrā)
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Roberts Luters
Atklāšanas datums 1852. gada 17. aprīlī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (17) Thetis
Citi nosaukumi  A913 CA,
A916 YF,
1954 SO1
Mazo planētu kategorija Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2015. gada 27. jūnijā (JD 2457200,5) [1]
Afēlijs 2,798 AU [1]
Perihēlijs 2,143761 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss) 2,4708058 AU [1]
Ekscentricitāte 0,1323636[1]
Apriņķojuma periods 3,88 a [1]
Slīpums 5,59069°[1]
Uzlecošā mezgla garums 125,56729°[1]
Pericentra arguments 136,00313°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas 90,04 km[2]
Sideriskais periods 12,27048 h [2]
Ģeometriskais albedo 0,1715[2]
Asteroīdu spektru tipi S [2]
Redzamais spožums 11,73 [3]
Absolūtais spožums 7,76 H [1]

Tetīda, arī 17 Tetīda ir asteroīds ar diametru apmēram 90 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.

Asteroīdu atklāja 1852. gada 17. aprīlī vācu astronoms Roberts Luters (Robert Luther) Diseldorfas observatorijā. Luteram tas bija pirmais atklātais asteroīds (kopā 24). Asteroīds nodēvēts Tetīdas vārdā.[4] Tetīda grieķu mitoloģijā ir jūras dieva Nēreja un Dorīdas meita, Pēleja sieva un Ahilleja māte.[5] Asteroīdam nav oficiāli apstiprināta simbola, neoficiāli tiek lietots simbols – delfīns ar zvaigzni.

Tetīda ir akmens tipa asteroīds, satur silikātu minerālus. Spektrs liecina, ka uz asteroīda virsmas ir piroksēns un mazāk nekā 20 % olivīns.[6]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]