Pāriet uz saturu

1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde

Vikipēdijas lapa
1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes celtnes pie Pilsētas kanāla.

1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde bija etnogrāfiskā izstāde Rīgā, kas notika no 1896. gada 1. līdz 31. augustam. Brīvdabas izstādi sakarā ar 10. Viskrievijas arheologu kongresu pie pilsētas kanāla tagadējā Kronvalda parkā organizēja Rīgas Latviešu biedrība (RLB), viens no izstādes veidotājiem bija Matīss Siliņš. Izstādes ekspozīcija kalpoja par pamatu RLB Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izveidei. Apmeklētāju skaits brīvdienās sasniedza 2000.[1]

Kuršu ķoniņiene (Jāņa Krēsliņa glezna).
Latgales latviešu zemnieks (Jāņa Krēsliņa glezna).

Izstādei starp tagadējo Kronvalda bulvāri un pilsētas kanālu apmēram divus hektārus lielā laukumā 1896. gadā uzbūvēja izstādes ieejas vārtus, galveno paviljonu, Vidzemes riju, Kurzemes seno dzīvojamo ēku, pirti un izklaidēm domāto skatuvi, mūzikas paviljonu un restorānu. Izstādes 18 nodaļās ("Antropoloģija un statistika", "Biškopība", "Mūzika un dziedāšana", u.c.) bija izstādīti vairāk nekā 8000 eksponātu un ekspedīcijas materiālu no dažādām Latvijas vietām, kurus bija vācis Matīss Siliņš, apbraukājot visu Latviju. Galvenajā paviljonā varēja iepazīt latviešu apdzīvoto apgabalu etnogrāfiskās un vēsturiskās kartes, statistikas un antropoloģiskās ziņas par latviešiem, latviešu tradicionālo apģērbu un rotaslietas, liecības par latviešu valodu, izglītību, literatūru, mūziku, teātri un mākslu, priekšmetus, kas raksturoja latviešu saimniecisko darbību — lauksaimniecību, zvejniecību, biškopību, mājrūpniecību un kuģniecību. Izstādē bija izvietots 51 papjēmašē tehnikā veidots antropoloģiski precīzs manekens. Visi manekeni bija saģērbti tradicionālā apģērbā, rādot linu plūkšanu, zvejniecību vai rudzu pļaušanu, arī kāzas. Izstādes teritorijā mēneša laikā izveidoja apstādījumus, ierīkoja mauriņus un uzstādīja elektrisko apgaismojumu.[2]

Kā idejiski un mākslinieciski saliedēta grupa izstādē uzstājās gleznotāju grupa "Rūķis", kurā ar dzimtenes dabai un ļaudīm veltītiem darbiem piedalījās Ādams Alksnis, Janis Rozentāls, Vilhelms Purvītis, Johans Valters, Artūrs Baumanis, Pēteris Balodis un Jānis Staņislavs Birnbaums. Izstāde demonstrēja latviešu nacionālās glezniecības skolas pieteikumu.[3]