19. gadsimta mode

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ilustrācija, 1814. gads

19.gadsimta mode vēsturē ir laika posms, kad radušās vairākās modes tendences, kas saglabājušās līdz pat mūsdienām, tajā skaitā baltā kāzu kleita, ko ieviesa karaliene Viktorija 19. gadsimta 30. gados. 19. gadsimtā radušies arī modes žurnāli.

19.gadsimta modi var nodalīt vairākos lielākos laika periodos. No 18.gadsimta beigām pēc Franču revolūcijas līdz 1820. gadiem modē valdīja ampīra stils,ar tam raksturīgām šaurākiem un gaisīgākajiem tērpiem, kas atdarināja Senās Grieķijas un Romas laiku. 19. gadsimta 20. gados ampīru pakāpeniski nomainīja romantisms, kas savukārt atkal iedvesmojās no 18. gadsimta modes tendencēm. Gadsimta vidū sieviešu kleitas kļuva ārkārtīgi platas, un, lai panāktu to kuplumu, tika patentēts krinolīns, kas savu popularitāti saglabāja tikai divas desmitgades. 19. gadsimta beigās tērpi atkal kļuva šaurāki un modē ienāca jūgendstils.

Ampīra posms (1795 - 1820)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

18.gadsimta 90.gados pēc Lielās Franču revolūcijas 18.gadsimtam raksturīgos krāšņi rotātos rokoko stila tērpus nomainīja vienkāršāks siluets. 1795. - 1820.gadu modes vēsturē mēdz dēvēt par ampīru jeb impērijas posmu, kad Francijā tika nodibināta Napoleona Pirmā impērija. Šajā laikā liels modes iedvesmas avots bija klasicisms (ampīru mēdz dēvēt par vēlo neoklasicismu), kas savukārt atdarināja senās Grieķijas un Romas mākslu.[1]

Boilly-Checkers-1803.jpg

18.gadsimta 90.gadi bija modes pārejas posms no rokoko uz ampīru, tāpēc šajā laikā vēl saglabājās vairāki 18.gadsimtam raksturīgie modes elementi. 18.gadsimta beigās sieviešu vidukļa līnija tika būtiski pacelta, kas vizuāli pagarināja augumu. Augstā jostasvieta bija tipiska visa ampīra laika perioda modes iezīme. Laikmetam bija raksturīgs ļoti dziļš kakla izgriezums un to izcēla ar „īsās korsetes” palīdzību. Savukārt „garā korsete” radīja kolonnveidīga slaiduma iespaidu. Svārki 18.gadsimta 90.gados kļuva šaurāki un garāki salīdzinoši ar iepriekšējo periodu, bet kleitas piedurknes bija līdz elkoņiem. Populāras bija gaišās pasteļkrāsas. 18.gadsimta beigās vēl joprojām saglabājās samērā kupla kleitas svārku daļa, svārki tika polsterēti ar auduma kārtām. 18.gadsimta 90.gados modē vēl saglabājās arī pūderētie mati, kas tika rotāti ar putnu spalvām.

19.gadsimta sākumā neoklasicismu nomainīja ampīrs jeb vēlīnā neoklasicisma posms. Kleitu aizmugure jeb šlepe kļuva garāka, bet piedurknes īsākas, tās tika sastiprinātas ar nelielām sprādzītēm vai pogām. Kleitu jostasvietas kļuva vēl augstākas nekā iepriekšējā desmitgadē. Pie kleitām tika nēsāti garie cimdi. Vairums sieviešu gan iekštelpās, gan ārpus mājas valkāja cepures Būtiska sastāvdaļa bija arī šalle, parasti tās bija no zīda , kokvilnas vai vilnas auduma. Sievietes sāka ieveidot savus matus līdzinoties grieķu un romiešu statujām. Rotaslietu modē šajā laikā var saskatīt seno ēģiptiešu un Tuvo austrumu ietekmi.[2]

19.gadsimta 10.gados sieviešu kleitas kļuva platākas.Gaisīgo auduma kleitiņas nomainīja detaļām bagātāki un smagnējāki tērpi. Tērpu rotāšanai izmantoja mežģīnes un zīdu. Desmitgades beigās sieviešu jostasvieta kļuva mazliet zemāka. Tērps kļuva arvien dekoratīvās un reprezentatīvāks.

Vīriešu ampīra laika tērps sastāvēja no žaketes, krekla, vestes ar dziļu iegriezumu un biksēm pāri ceļgaliem, dažkārt līdz papēžiem. Šī laika posmā krekliem, žaketēm, mēteļiem raksturīgas augstas apkakles. Ap kaklu, virs krekla apkakles, tika sasiets kakla lakats. Matus apgrieza vidēji īsus, to sakārtošanā izmantoja īpašu vasku matiem. Vecāka gadagājuma vīrieši, oficieri, tiesneši valkāja pūderētas parūkas. Vīrieši valkāja trijstūrveida un divstūrveida cepures. Par modīgu uzskatīja konusveida cepuri (tā sašaurinās virzienā uz augšu).[3]

Pārejas posms (1820 - 1830)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Napoleona krišanas 1815.gadā mode pakāpeniski nomainījās, populārs atkal kļuva 18.gadsimtam raksturīgais siluets. 19.gadsimta 20.gadi tiek uzskatīti par pārejas periodu, kad ampīru nomainīja romantisms. Vidukļa līnija kļuva zemāka nekā iepriekšējā desmitgadē, bet tērpi kļuva vēl detaļām bagātāki. Rotājumi horizontālās līnijās klāja kleitu apakšdaļu. Kleitu svārku daļa atkal kļuva platāka, iegūst konusveida formu. Platākas un garākas kļuva arī kleitu piedurknes. Salīdzinoši ar ampīra periodu, atkal pamanāmākas kļuva korsetes, vidukļa līniju izcēla arī ar jostas palīdzību. Populārākas kļuva košās krāsas - dzeltenā un sarkanā. 19.gadsimta 20.gados sievietēm bija raksturīgi veidot matus ciešās cirtās, sākot no deniņiem, veidojot taisnu celiņu galvas vidū, perioda beigās matu cirtas kļuva platākas.

Vīriešu tērpam šajā laikā bija raksturīgi mēteļi ar platiem pleciem un piedurknēm, kā arī šauru jostas vietu un platu apakšdaļu. Vīrieši nēsāja vestes, lai panāktu šaurās jostasvietas efektu. Linu un kokvilnas krekli ar augstajām apkaklēm, ap kuru apsiets lakats, joprojām saglabāja popularitāti no iepriekšējā laika perioda. Šajā laika periodā vīriešiem modē bija bikses ar platiem gurniem. Vīriešu virsdrēbēm šajā laikā kļuva ļoti populāri izmantot vilnas audumu.

Romantisma posms (1830 - 1890)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1830 - 1840[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ap 1830.gadu eiropiešu mākslā populārs kļuva romantisma stils, kam bija raksturīgas savās lokālās iezīmes. Anglijas modes vēsturē laika posmu no 1830. - 1890.gadam mēdz dēvēt par viktoriāņu laikmetu, kas bija laiks Apvienotajā Karalistē valdīja karaliene Viktorija no 1837. līdz 1901.gadam, savukārt Vācijā un Austrijā no apmēram 1815. līdz 1848.gadam modē valdīja bīdermejiera stils.Salīdzinoši ar ampīru, kas valdīja modē gadsimta sākumā romantisma posmā tērpi atkal palika platāki gurnos un plecos.

19.gadsimta 30.gadu sieviešu modes iezīme ir ļoti platās jeb "jēra cisku" piedurknes, kas 30.gadu beigās bija platākās kādas jebkad bijušas. Kleitu piedurknes tika rotās ar mežģīnēm un lentēm. Kleitām bija plati, konusveida svārki, un šaurā jostasvieta kas tika panākta ar korsetes palīdzību, bija nedaudz virs dabiskās. Desmitgades vidū jostasvietu izcēla ar platas jostas palīdzību. Smagnējākie un stīvākie audumi kā brokāts atkal atgriezās modē. 30.gadu sākumā kleitas garums bija līdz potītei, bet desmitgades beigās kleitas atkal sniedzās līdz grīdai. Šajā laikā valkāja arī 18.gadsimta kleitas, kas tika pāršūtas pēc 19.gadsimta 30.gadiem raksturīgajām tendencēm.

Salīdzinoši vīriešu mode tik strauji nemainījās, un joprojām modē bija šaurais viduklis ar platajām piedurknēm.

1840 - 1850[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc karalienes Viktorijas kronēšanas 1837.gadā modē ienāca vienkāršība un pieticība. Samazinājās kleitas rotājumu skaits, piedurknes kļuva šaurākas, kleitas bija grīdas garuma. 19.gadsimta 40.gados kleitu jostasvieta kļuva zemāka par dabisko un smailāka. Audumi kļuva vēl ciešāki kā iepriekšējā desmitgadē, bet kleitas svārku daļa kļuva platāka. 19.gadsimta 40.gadu vakarkleitas bija ar atsegtiem pleciem, ko valkāja kopā ar lielām šallēm un cimdiem. Viens no sieviešu aksesuāriem bija neliela izmēra somiņas. 19.gadsimta 40.gados modē bija arī vienkāršākas frizūras. Mati bija pieglausti tuvāk sejai, matu vidusdaļā veidojot celiņu, un aizmugurē saņemti kopā.

Vīriešu modē 19.gadsimta 40.gados populārākas kļuva zemākas jostasvietas un noapaļota plecu daļa, tomēr kopā saglabājās jau iepriekšējām desmitgadēm raksturīgā šaurā jostasvieta un platā plecu daļa. Vīriešu modi šajā laikā spēcīgi ietekmēja karalienes Viktorijas vīrs princis Alberts.

1850 - 1860[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sieviešu svārkiem 19.gadsimta 50.gados kļūst arvien platākiem, radās nepieciešamība pēc konstrukcijas, kas ļautu svārkiem saglabāt to plato formu. 1956.gadā parādījās pirmie stīpu svārki – krinolīns, kas ļāva atbrīvoties no smagajām, antisanitārajām daudzo apakšsvārku kārtām. Agrīnie stīpu svārki tika darināti no dzelzs stieņiem, kam piemita tendence čīkstēt un sist pa sāniem, bet vēlāk krinolīnu darināšanai sāka izmantot tērauda stieples.[4] 19.gadsimta svārkiem bija raksturīgas vairākas dažāda garuma kārtas. Kleitu piedurknes šajā laikā bija platas, modē bija tā sauktās pagoda piedurknes, ko nēsāja virs "neīstām" piedurknēm. Vakartērpi bija ar ļoti zemu kakla izgriezumu, atsegtiem pleciem un īsām piedurknēm.

Vīriešu modē joprojām dominēja lina krekli ar augstu apkakli, modē ienāca jauni trīstūrveida un četrstūveida kaklauti. 19.gadsimta 50.gados vīriešu jostasvieta apģērbiem kļuva platāka. Vīriešu mēteļi kļuva brīvāki, garuma ziņā esot līdz augšstilba vidusdaļai. Ikdienā vīrieši nēsāja garās bikses. Sākot no 19.gadsimta 50.gadiem līdz pat gadsimta beigām modē nāca vīriešu sejas apmatojums.

1860 - 1870[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19.gadsimta 60.gadu sākumā krinolīns sasniedza savu maksimālo platumu un svārku dēļ lēdijas pavadonim vairs nebija iespējas iet viņai blakus. 19.gadsimta 60.gadu vidū, Čarlza Vorta ietekmes rezultātā, svārku priekšpuse saplacinājās, un tā pamazām krinolīna ēra pārtapa turnīru modes proporciju pārspīlējumos.[5] Kleitu aizmugurējā daļa tika bagātīgi rotāta, popularitāti atguva mežģīnes, ko izmantoja kleitu rotāšanai. Popularitāti saglabāja iepriekšējās desmitgades pagoda piedurknes. 19.gadsimta 50.gadu vidū tika atklāta pirmā ķīmiskā krāsviela, un 60.gados populāras kļuva violetā un purpursarkanā krāsa. Vakarkleitas līdzīgi kā iepriekšējās desmitgadēs bija ar dziļu iegriezumu un īsām piedurknēm.

Vīriešu mode 19.gadsimta 60.gados daudz neizmanījās, un lielā mērā saglabājās iepriekšējo desmitgažu modes tendences.

1870 - 1880[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19.gadsimta 70. - 90.gados sieviešu modē dominēja turnīrs, ar kura palīdzību tika izcelta sieviešu kleitu aizmugure, formu palīdzēja uzturēt arī vairākas auduma kārtas. 70.gados sieviešu kleitas tika bagātīgi dekorētas ar mežģīnēm un lentēm. Kleitu augšdaļa bija cieši pieguļoša ar šaurām piedurknēm. Šajā laikā populārs bija kvadrātveida kakla izgriezums. Ikdienas kleitas bija ar augstu kakla izgriezumu, kas līdzīgi bija vai nu kvadrātveida, vai V veida formā. Zemais kakla izgriezums saglabājās vienīgi vakartērpos, kas bija ar ļoti īsām piedurknēm, atsedzot plecus. Pie vakarkleitām klāt vilka īsus, vēlāk mazliet garākus cimdus. Vēl raksturīga desmitgades iezīme bija velveta lentas, ko sēja ap kaklu. 70.gadu beigās uz īsu brīdi izzuda kleitas ar izteiksmīgo aizmuguri, un kleitas kļuva ļoti šauras, taču šāda tipa kleitas ļoti ātri zaudēja savu popularitāti.

Salīdzinoši ar iepriekšējām desmitgadēm arī vīriešu modē ienāca vairāki jauninājumi. Parādījās vīriešu krekli ar nelieliem rakstiem, samazinājās kreklu apkakļu augstums. No modes izgāja kaklauti, ko pakāpeniski nomainīja kaklasaites. Joprojām populāri vīriešu modē saglabājās gariem mēteļi līdz augšstilba vidusdaļai. Lielākoties vīrieši visos gadījumos nēsāja garās bikses. 1873.gadā Līvajs Stross un Jākobs Suferss Sanfrancisko, ASV sāka tirgot džinsu bikses.

1880 - 1890[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīgi kā iepriekšēja desmitgadē 19.gadsimta 80.gados lielākais uzsvars tika likts uz kleitas aizmuguri, kleitai esot kuplākai no ceļgala līdz jostasvietai. Lai kleitas izskatītos sabalansēti kuplākas kļuva arī kleitas augšdaļas, 80.gadiem raksturīgas kleitas ar dziļāku kakla izgriezumu nekā iepriekšējā desmitgadē. Kleitas šajā laikā ieguva S veida siluetu. Salīdzinoši ar 19.gadsimta 70.gadiem, šajā laika periodā kleitām nebija garo aizmuguru. Kleitas 19.gadsimta 80.gados bija ļoti ciešas. Ziemas laika tērpi bija tumšākās krāsās, bet vasarās sievietes nēsāja gaišākas kleitas. Velvets bija ļoti populārs audums šajā desmitgadē. Vakartērpi bija bez piedurknēm un ar zemu kakla izgriezumu, pie vakartērpa vilka garus cimdus. Dānijas Aleksandras ietekmē populāras bija cieši ap kaklu apsietās lentes un ar dārgakmeņiem rotātas apkakles.

19.gadsimta 80.gadu vīriešu apģērbs sastāvēja no trīs pamatdaļām - mēteļa, vestes un biksēm. Saviesīgos pasākumos vīrieši nēsāja mēteļus ar garu aizmuguri, baltus kreklus ar atlocītu apkakli un baltu tauriņus. Desmitgades vidū vakartērpi kļuva vienkāršāki, popularitāti ieguva smokingi. Bikses līdzīgi kā iepriekšējās desmitgadēs bija pilna garuma. Populāras joprojām bija augstās cepures.

Jūgendstila posms (1890 - 1910)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19.gadsimta beigās no sieviešu modes izzuda turnīrs. 90.gadu sākumā kleitu svārki kļuva šaurāki, bet modē joprojām saglabājās šaurās un ciešās korsetes. Desmitgades vidū modē ienāca leg o'mutton piedurknes, kas līdz pat desmitgades beigām kļuva arvien platākas. Šajā pašā laikā arī svārki kļuva platāki un ieguva A veida siluetu. Desmitgades beigās modē atgriezās šaurās piedurknes, kas reizēm plecu daļā bija platākas. Svārki ieguva trompetes formu no gurniem līdz ceļgaliem esot ļoti šauriem, bet zemāk kļūstot platākiem. Korsetes šajā laikā ļāva sievietēm iegūt smilšu pulksteņa formu, ko savos darbos plaši iemūžinājis Džeimss Gibsons. Šis siluets savu popularitāti saglabājas arī nākamās desmitgades. Gadsmita beigās galvenās modes tendences noteica jūgendstils, kura apģērbus ietekmēja dekorāciju ziņā, tērpi tika ar rotāti ar augu, ziedu un ģeometriskajiem ornamentiem. 19.gadsimta beigās modē arī ienāca jauna veida frizūras, kas raksturīgas jūgendstila periodam.

Vīriešu siluets šajā desmitgadē bija garš, izstiepts un sportisks. 19.gadsimta 90.gados neformālajos un daļēji formālajos pasākumos vīrieši visbiežāk valkāja īsos mēteļus jeb žaketes. Popularitāti saglabāja arī garie mēteļi, kas šajā laikā bija gan ar, gan bez apkakles. Formālajos pasākumos popularitāti saglabāja mēteļi ar garo aizmuguri. Kreklu apkakles bija atliektas un desmitgades laikā kļuva augstākas. Svītroti krekli bija populāri neformālos pasākumos. Līdzīgi kā visu 19.gadsimtu arī 90.gados popularitāti joprojām saglabāja augstās cepures. Vīriešu mati parasti bija īsi ar izteiksmīgu bārdu vai ūsām.

Jūgendstila raksturīgā mode savu popularitāti saglabāja arī 20.gadsimta sākumā līdz pirmās desmitgades beigām, kad pakāpeniski šo stilu atkal nomainīja nākamais.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]